Pārdomas par mīlestību

Viņi kopā dzīvoja, radās attāluma attiecības, jo bija lieliska iespēja, studēt, puisis nevarēju pārvākties, jo tiešām labs darbs ir šeit, bet meitene, jau vasara ir mājas (5menesi). pa vasaru , tātad kopā. Tāds, interesants attiecību modelis.
Tad cik sapratu, vasaras laika viss ir krājies, jo noteikti ir kkas iekšā ko nevar pateikt. utt. Jo iespējams abi bija izdegusi. Tā es sapratu no tā puiša.
Izlēma iet savu ceļu, lai gan abiem tas bija nenormāli sapigi. Es Pat neticēju. Jo vasara redzeju, likās tādi balodisi.
Mhm.. man šķiet, ja es pa tiešām mīlētu, un mani nebūtu nokrāpis, sitis. Bet ir strīdi. Tad es paņemtu pauzi, restartu un pasmatītos, varbūt arī otra puse ir sapratusi. Bet ja manuprāt viņa nevēlas. Tad iespējams viņai ir iepaticies cits, utt. Bet ko gan es varu brīva spriest. Kura ir nesapinata.

Emillyy @ 06.01.2020 16:47

kāpēc ir jābildina uzreiz? ? tas man liekas vairāk nesaprotams kā jeb kas cits. Ar savu draugu sākam dzīvot kopā pec 2 gadiem, kad iegādājamies kopīgu īpašumu, lēmums bija spontāns, bet Ne nepārdomāts. Kopā esam mazliet vairāk kā 4 gadus, drīz būs bērniņš, bet bildinājumu es pat negaidu. Mums abiem pat nav lielas vēlmes skriet un precēties. Ja man nav vismaz 15k kāzām, tad priekš kam man iet sarakstīties kkada bibliotēka?!

Nu redz, te arī ir ģimeniskās vērtības. Tu esi vīrietim tikai draudzene. Es pat nezinu vai likumiski Tu esi jebkas vairāk kā tikai draudzene, pat ne tuviniece...

Pateikšu no sava skatu punkta - kad biju kopā ar ex sievu, pirms viņu bildināju, katru dienu domāju par to brīdi kad bildināšu, katru brīdi domāju kā bildināšu, kur bildināšu, kādu gredzenu pirkšu, šausmīgi vēlējos bērnus ar viņu, jo tā bija mīlestība līdz galam. Man pat nebija doma dzīvot kopā un neapprecēt viņu. Attāluma attiecības? Fufelis kautkāds! Ja Tu mīli cilvēku, Tu atradīsi iespēju būt katru dienu ar viņu kopā.
Tagad? Tagad, es tam visam neticu. Tagad ir tas brīdis, ka, ja arī kādreiz otro reizi precēšos, ar potenciālo kandidāti pāris dienas pavadīsim pie sava advokāta atrunājot katru centu, lai pēc tam atriebīgām sievietēm nav pie kā piesieties.

Ja man nav vismaz 15k kāzām, tad priekš kam man iet sarakstīties kkada bibliotēka?!

Ja tev nav iespēja tikt pie 15k, tad tev nenākas taisīt kāzas par 15k. Uzskatu, ka precēties tomēr vajag, ja dzīvo kopā, agrāk vai vēlāk. It īpaši, ja plānojas bērni.

Vins man jautā, kur palikušas jūtas, jo pēc viņa sacītā , viņa vienmēr ir bijusi ar stipram jūtam.

Ja no manis izšķirtos, arī manas jūtas būtu iedragātas un uz kādu laiku es tiešām nevēlētos to cilvēku redzēt. Vispār, uzskatu, ka šāds jautājums ir pat banāls no viņa puses. Personīgi šādā situācijā es izrādītu empātiju, sapratni, ka viņai sāp, neuzbāzīgi, bet konkrēti pasniegtu savus nodomus un dotu laiku. Ja viņa būtu gatava saiet ar mani atkal kopā, tad labi, ja nē, nu tad nē. Lēmumu respektētu. Neesmu no tiem, kas uzbāžas vai skrien pakaļ. Ja viņas lēmums būtu pieņemts aiz kāda pēc manām domām idiotiska apsvēruma, tad vienkārši viņa arī tad vairs nebūtu tā vērta.

bulta @ 06.01.2020 20:52

Pateikšu no sava skatu punkta - kad biju kopā ar ex sievu, pirms viņu bildināju, katru dienu domāju par to brīdi kad bildināšu, katru brīdi domāju kā bildināšu, kur bildināšu, kādu gredzenu pirkšu, šausmīgi vēlējos bērnus ar viņu, jo tā bija mīlestība līdz galam. Man pat nebija doma dzīvot kopā un neapprecēt viņu. Attāluma attiecības? Fufelis kautkāds! Ja Tu mīli cilvēku, Tu atradīsi iespēju būt katru dienu ar viņu kopā.
Tagad? Tagad, es tam visam neticu. Tagad ir tas brīdis, ka, ja arī kādreiz otro reizi precēšos, ar potenciālo kandidāti pāris dienas pavadīsim pie sava advokāta atrunājot katru centu, lai pēc tam atriebīgām sievietēm nav pie kā piesieties.

Kāpēc tu negribi iedzert sarkanās tabletes?

Kāpēc Tu negribi ar mani uzspēlēt krievu ruleti?

bulta @ 06.01.2020 21:46

Kāpēc Tu negribi ar mani uzspēlēt krievu ruleti?

Precēšanās jau ir visīstākā krievu rulete, 50% ka dabūsi lodi pierē... Jābūt muļķim lai uz ko tādu parakastītos.

Tu pats vienu reizi jau uzkāpi uz grābekļa, vēl gribās?

Atkarīgs no šķiršanās iemesla. Kopumā ja izšķīrās,tad izšķīrās, nevajag skraidīt šurpu turpu ?
Ja runājam par laulību saglabāšanu,tad laika gaitā esmu iemācijusies:
1. Izvērtēt prioritātes.Netīrie trauki nav svarīgāki par ģimenes mieru. Ir brīži,kad vienkārši vajag paklusēt.
2.Sieviete veido atmosfēru mājās, esi sievišķīga-maiga un sirsnīga.
3. Vīrietis vairāk “nesās uz rokām” ,ja sieviete būs kopta un seksuāli atraisīta. Un otrādi,ja vīrietis ir licis Tev justies slikti nevajag viņam minetu taisīt. Sekss ir ļoooooti spēcīgs instruments attiecībās?
4. Nestrīdēties ar vīrieti, izmantojot racionālus argumentus. Ohhh, mums sievietēm nepārspēt vīriešu spēju loģiski pamatot. Runā par to kā Tu jūties.
5. Nekad nevienam nesaki,ka viņš ir slikts. Cilvēks nav slikts, viņa uzvedība tāda ir. Tā ir milzīga atšķirība.
6. Liec mieru dusmīgam/nogurušam vīrietim. Nejaucies vīrieša lietās un problēmās, viņš pats visu atrisinās, ja Tevi vajadzēs-pateiks.
7. Netaisi drāmu. Nekad nepacel balsi, nemētā mantas, neaizcērt durvis utt. tas ir nesmuki un vienīgais,ko vīrietis sapratīs ir tas,ka esi emocionāli nestabila ?
8. Neaudzini vīrieti. Ir stulbi katru dienu dresēt tīģeri un tad brīnīties,kāpēc viņš vairāk nav īsts tīģeris ?
8. Un pēdējais- neviens vīrietis Tevi nepadarīs laimīgu!Tas ir jāiemācās pašai-būt laimīgai.

Srumun @ 06.01.2020 21:28

Ja tev nav iespēja tikt pie 15k, tad tev nenākas taisīt kāzas par 15k. Uzskatu, ka precēties tomēr vajag, ja dzīvo kopā, agrāk vai vēlāk. It īpaši, ja plānojas bērni.
Ja no manis izšķirtos, arī manas jūtas būtu iedragātas un uz kādu laiku es tiešām nevēlētos to cilvēku redzēt. Vispār, uzskatu, ka šāds jautājums ir pat banāls no viņa puses. Personīgi šādā situācijā es izrādītu empātiju, sapratni, ka viņai sāp, neuzbāzīgi, bet konkrēti pasniegtu savus nodomus un dotu laiku. Ja viņa būtu gatava saiet ar mani atkal kopā, tad labi, ja nē, nu tad nē. Lēmumu respektētu. Neesmu no tiem, kas uzbāžas vai skrien pakaļ. Ja viņas lēmums būtu pieņemts aiz kāda pēc manām domām idiotiska apsvēruma, tad vienkārši viņa arī tad vairs nebūtu tā vērta.

Bet to, ka rakstīju, ka neesmu tā, kas sapņo par kāzām to mazliet izlaidi?! Jā, iespējams rīt 15k es dabūt nevarētu, bet man ir viss parejais , ko es savos 25 gados esmu vēlējusies . Sava liela māja, mašīnas agbilstoši sezonām, mīlošs vīrietis un tūlīt bērns. Un es jorpojam neuzskatu, ka kāzas priekš man būtu lielākais apliecinājums mīlestībā.

bulta @ 06.01.2020 20:52

Pateikšu no sava skatu punkta - kad biju kopā ar ex sievu, pirms viņu bildināju, katru dienu domāju par to brīdi kad bildināšu, katru brīdi domāju kā bildināšu, kur bildināšu, kādu gredzenu pirkšu, šausmīgi vēlējos bērnus ar viņu, jo tā bija mīlestība līdz galam. Man pat nebija doma dzīvot kopā un neapprecēt viņu. Attāluma attiecības? Fufelis kautkāds! Ja Tu mīli cilvēku, Tu atradīsi iespēju būt katru dienu ar viņu kopā.
Tagad? Tagad, es tam visam neticu. Tagad ir tas brīdis, ka, ja arī kādreiz otro reizi precēšos, ar potenciālo kandidāti pāris dienas pavadīsim pie sava advokāta atrunājot katru centu, lai pēc tam atriebīgām sievietēm nav pie kā piesieties.

Saprotu tavu sāpi, bet šis jau būtu likšana maksāt savai potenciālajai sievai par ex sievas izgājieniem. Vismaz es personīgi padomātu, vai man to vispār vajag.

Es arī nesapņoju par kāzām. Tas jampadracis ar viesiem, aktivitātēm un paražām visticamāk man riebsies. Kāzas, kādām dotu priekšroku (pēc iespējas intīmākas un klusākas) īsti nav opcija, jo šis ir jautajums, kurā eju pretī otrajai pusei.
Salaulāšanās jau ir cita lieta. To es uztveru kā stabilu apliecinājumu veidot kopdzīvi. Citādi ir apkārt pilns ar pāriem, par kuriem skaidrības nekādas, kaut itkā dzīvo kopā, dažiem arī bērni ir. Un daudzi beigās arī izšķiras. Arī laulātie, protams, šķiras, nekas jau nav absolūts, bet tomēr tas šķiršanās iespēju ilgtermiņā pazemina.
Gūtajai mantai šeit nav nozīmes. Vienkārši neesmu lielu un dārgu kāzu fans.

Srumun @ 07.01.2020 06:31

Es arī nesapņoju par kāzām. Tas jampadracis ar viesiem, aktivitātēm un paražām visticamāk man riebsies. Kāzas, kādām dotu priekšroku (pēc iespējas intīmākas un klusākas) īsti nav opcija, jo šis ir jautajums, kurā eju pretī otrajai pusei.
Salaulāšanās jau ir cita lieta. To es uztveru kā stabilu apliecinājumu veidot kopdzīvi. Citādi ir apkārt pilns ar pāriem, par kuriem skaidrības nekādas, kaut itkā dzīvo kopā, dažiem arī bērni ir. Un daudzi beigās arī izšķiras. Arī laulātie, protams, šķiras, nekas jau nav absolūts, bet tomēr tas šķiršanās iespēju ilgtermiņā pazemina.
Gūtajai mantai šeit nav nozīmes. Vienkārši neesmu lielu un dārgu kāzu fans.

Tās pompozās kāzas ar 100 viesiem, radiem, kurus nekad neesi redzējis jau nāk no mūsu vecākiem. Es nesen vēl dzirdēju, ka tante Vaira nerunā ar māsīcu Martu, jo māsīcas Martas meitai bija kāzas un neviens nebija ielūgts. Kāzas - laulības ir ļoti īpašs process, tas ir solījumu došana un atbildības uzņemšanās vienam pret otru. Man ir žēl, ka kāzas ir nodzeršanās pasākums draugiem. Laulībā iegūtā manta ir kopēja likumiski un tam nav sakara, ka man vajag svešu mantu, bet tā ir drošība. Un laulība ir kaut kas svēts. Es ar pirmo vīru biju kopā tik ilgi, jo nespēju izšķirties, bet tad kad sapratu, ka nakts dzīve un svešas sievietes viņam dod to ko nespēju es, bija jāšķirās. Šobrīd man ir tāds vīrs, kuru es gribu, mum abiem ir bērni un kāzas ar vecmeitu ballīti un 2 dienu dzertstiņu un baltu kleitu iet pretī visiem maniem principiem, tādēļ mums bija mazas kāzas un vakariņas 6 personām. Jo man nav jāpierāda, ka mani mīl par 15k, jo tādas kāzas varu uztaisīt, man vajag sajūtu, ka mēs esam nevis boifriends un piegulētāja, bet ģimene. Manas visas draudzenes šādi dzīvo un kad e sviņām teicu, ka mana uztvere neregistretas attiecibas ar berniem ir ka pieguletaja un virietis, kurs nespej uznemties tabildibu, vinas visas apvainojas un teica - a ko man darit, ka mani neprec? Nu ko darit? Kad iepazsitas ir jasaliek sava vertibu skala. Ja ta nesakrit ar otru pusi, tad jaskiras... Mana vertibu skala ir mana gimene - mans virs, visas musu meitenes un tad mani vecaki, un tikai tad visi parejie....

bulta @ 06.01.2020 20:52

Pateikšu no sava skatu punkta - kad biju kopā ar ex sievu, pirms viņu bildināju, katru dienu domāju par to brīdi kad bildināšu, katru brīdi domāju kā bildināšu, kur bildināšu, kādu gredzenu pirkšu, šausmīgi vēlējos bērnus ar viņu, jo tā bija mīlestība līdz galam. Man pat nebija doma dzīvot kopā un neapprecēt viņu. Attāluma attiecības? Fufelis kautkāds! Ja Tu mīli cilvēku, Tu atradīsi iespēju būt katru dienu ar viņu kopā.
Tagad? Tagad, es tam visam neticu. Tagad ir tas brīdis, ka, ja arī kādreiz otro reizi precēšos, ar potenciālo kandidāti pāris dienas pavadīsim pie sava advokāta atrunājot katru centu, lai pēc tam atriebīgām sievietēm nav pie kā piesieties.

Ir jāmeklē līdzvērtīga sieveite, kurai ir tik pat mantas un centa, ja ne pat vairāk.

ShabbyEve @ 07.01.2020 10:52

Tās pompozās kāzas ar 100 viesiem, radiem, kurus nekad neesi redzējis jau nāk no mūsu vecākiem. Es nesen vēl dzirdēju, ka tante Vaira nerunā ar māsīcu Martu, jo māsīcas Martas meitai bija kāzas un neviens nebija ielūgts. Kāzas - laulības ir ļoti īpašs process, tas ir solījumu došana un atbildības uzņemšanās vienam pret otru. Man ir žēl, ka kāzas ir nodzeršanās pasākums draugiem. Laulībā iegūtā manta ir kopēja likumiski un tam nav sakara, ka man vajag svešu mantu, bet tā ir drošība. Un laulība ir kaut kas svēts. Es ar pirmo vīru biju kopā tik ilgi, jo nespēju izšķirties, bet tad kad sapratu, ka nakts dzīve un svešas sievietes viņam dod to ko nespēju es, bija jāšķirās. Šobrīd man ir tāds vīrs, kuru es gribu, mum abiem ir bērni un kāzas ar vecmeitu ballīti un 2 dienu dzertstiņu un baltu kleitu iet pretī visiem maniem principiem, tādēļ mums bija mazas kāzas un vakariņas 6 personām. Jo man nav jāpierāda, ka mani mīl par 15k, jo tādas kāzas varu uztaisīt, man vajag sajūtu, ka mēs esam nevis boifriends un piegulētāja, bet ģimene. Manas visas draudzenes šādi dzīvo un kad e sviņām teicu, ka mana uztvere neregistretas attiecibas ar berniem ir ka pieguletaja un virietis, kurs nespej uznemties tabildibu, vinas visas apvainojas un teica - a ko man darit, ka mani neprec? Nu ko darit? Kad iepazsitas ir jasaliek sava vertibu skala. Ja ta nesakrit ar otru pusi, tad jaskiras... Mana vertibu skala ir mana gimene - mans virs, visas musu meitenes un tad mani vecaki, un tikai tad visi parejie....

Nu re, izšķīrāties. Nebija īstais un tā, ko tad precējies? Es nejūtos nedroša, es neesmu ne piegulētāja, ne kā savādāk. Tu vari apprecēties un izšķirties , un vari neprecēties un izšķirties. Prieks manis, viss šeit teiktais ir, ne jau dēļ mīlestības Jus priecāties, bet mantas dēļ. Nu tā, lai nepalieku sr tukšam rokām. Man nav vajadzīga sveša manta. Mēs katrs apzinamies, ka dzīvē var notikt jebkas, un es jau neesmu stulba, lai gribetu bērnu no idiota, kurš mani atstās uz ielas! Izklausās, ka jums ir ļoti šaura domāšana un patik arī gāzt savu žulti un viedokli citiem virsū. Bet es neapvainojos, jo esmu laimīga, savā mājā un ar laimīgi vīrieti.

Man arī šis jautājums no vīrieša puses šķiet banāls - ir cilvēki ar pašcieņu, kuri nedod "otrās iespējas". Viņš pats viņu pameta, vajadzēja domāt pirms tam.

Emillyy @ 07.01.2020 11:26

Nu re, izšķīrāties. Nebija īstais un tā, ko tad precējies? Es nejūtos nedroša, es neesmu ne piegulētāja, ne kā savādāk. Tu vari apprecēties un izšķirties , un vari neprecēties un izšķirties. Prieks manis, viss šeit teiktais ir, ne jau dēļ mīlestības Jus priecāties, bet mantas dēļ. Nu tā, lai nepalieku sr tukšam rokām. Man nav vajadzīga sveša manta. Mēs katrs apzinamies, ka dzīvē var notikt jebkas, un es jau neesmu stulba, lai gribetu bērnu no idiota, kurš mani atstās uz ielas! Izklausās, ka jums ir ļoti šaura domāšana un patik arī gāzt savu žulti un viedokli citiem virsū. Bet es neapvainojos, jo esmu laimīga, savā mājā un ar laimīgi vīrieti.

Nu kā, pirmā laulība bija 21 gada vecumā, ar vīrieti kuru mīlēju no 17 gadiem. Viņš bija vecāks, laikam ejot viņš saprata, ka ģimene nav viņam, tā nu viņš dzīvo viens un dauzās apkārt vēl šodien.
Es neprecos, lai iegūtu mantu, es precos, jo tas ir apliecinājums, ka vīriertis ar sievieti ir nolēmuši oficiāli uzņemtes atbildību viens par otru. Un mana pašcieņa nelauj man būt tikai draudzenei.
Man nav vēlmes gāzt savu žulti un es negāžu, tikai es nesaprotu kādēļ 2 mīloši cilvēki negrib būt ģiemene arī oficiāli. Es nezinu likumus vairs, neineteresē, bet vai tad arī Maksimas traģēdija nebija piemērs, kur gadu gadiem ilga draudzene nekas neskaitījās mirušam viņas dzīvesbiedram?

Kāzas ir skaistas, tie ir mīlestības svētki. Tas ir tiiiiik forši-būt līgavai, kleita,tās sajūtas, tauriņi vēderā,tagad Jūs esat vīrs ar sievu..un tas viss Dieva un tuvāko priekšā. Kāzas,tāpat kā bērna piedzimšana, ir svēti un sasodīti skaisti brīži.
Sirsnīgi. Es dievinu kāzas, vienmēr nobirst prieka asariņas ?

Man nav vēlmes gāzt savu žulti un es negāžu, tikai es nesaprotu kādēļ 2 mīloši cilvēki negrib būt ģiemene arī oficiāli. Es nezinu likumus vairs, neineteresē, bet vai tad arī Maksimas traģēdija nebija piemērs, kur gadu gadiem ilga draudzene nekas neskaitījās mirušam viņas dzīvesbiedram?

Tieši tādēļ nepieņemtais kopdzīves likums būtu taisni laikā, lai pāri kuri nav precējušies tomēr kaut kas būtu likuma priekšā.
Es arī negribu precēties, bet esmu spiesta, jo ir slimības diagnoze, kura nākotnē var būt vajadzīgs lai kāds izlemj par mani. Gribu lai tas ir dzīvesbiedrs.
Precēties negribu, jo tā ir lieka un stulba padarīšana. Negribu neko svinēt, izsviest naudu. Ja pasaki ka esi precējies vai taisies tad citiem rodas jautājumi kāpēc mani neuzaicināji?Un to kāpēc neaicināja viesus ļoti grūti ir saprast ir gados vecākiem cilvekiem. Es jau zinu, ka drauga māte gribētu piespiest lai mēs precamies baznīcā, bet mēs negribam.
Pēc likuma, pāri kas dzīvo kopā un nav sarakstījušies ir tikai divi cilvēki kuri dzīvo vienā mājā. Stulbi tie likumi. Jāpiesaka speciāli dzimtsarakstu nodaļā datums un vēl jādabū divi liecinieki...

Kiskismau @ 07.01.2020 12:47

Tieši tādēļ nepieņemtais kopdzīves likums būtu taisni laikā, lai pāri kuri nav precējušies tomēr kaut kas būtu likuma priekšā.
Es arī negribu precēties, bet esmu spiesta, jo ir slimības diagnoze, kura nākotnē var būt vajadzīgs lai kāds izlemj par mani. Gribu lai tas ir dzīvesbiedrs.
Precēties negribu, jo tā ir lieka un stulba padarīšana. Negribu neko svinēt, izsviest naudu. Ja pasaki ka esi precējies vai taisies tad citiem rodas jautājumi kāpēc mani neuzaicināji?Un to kāpēc neaicināja viesus ļoti grūti ir saprast ir gados vecākiem cilvekiem. Es jau zinu, ka drauga māte gribētu piespiest lai mēs precamies baznīcā, bet mēs negribam.
Pēc likuma, pāri kas dzīvo kopā un nav sarakstījušies ir tikai divi cilvēki kuri dzīvo vienā mājā. Stulbi tie likumi. Jāpiesaka speciāli dzimtsarakstu nodaļā datums un vēl jādabū divi liecinieki...

Tas ir tieši ko vēlējos paskaidrot, ka sievietei ar bērniem ir bezatbildīgi neprecēties. Jo pēc tam.... Tu esi tikai istabas biedrene. Un teikt, ka nav ko planot otra vai savu nāvi ir risks. Neviens nav mūžīgs un rītdiena nevienam nav garantētā.
Mēs salaulājāmies un mums pat nav gredzenu. Tas ir dēļ mums.
Un būt sievai ir skaisti. Ārkārtīgi. Tāda svētīga sajuta