Introverti vs ekstroverti

Esmu introverts cilvēks. Vecums ļoti tuvu tavam.
Arī it kā gribas draugus, bet tai pat laikā patīk būt vienai, paiet ilgs laiks kamēr sāku kādam uzticēties un sadraudzēties. Ir tikai viena draudzene ar kuru nesarakstos katru dienu, bet satiekamies vienreiz mēnesī un parunājām. Neciešu lielas cilvēku masas, pasākumus utt. Īsti nezinu par ko runāt kad satiku kādu jaunu cilvēku. Vairāk patīk klausīties nekā runā.
Esmu pieņēmusi sevi un saprotu ka to lietu grūti mainīt.
Mani paveicies, ka mans dzīvesbiedrs ir tieši tāds pats. Nesagādā problēmas visu nedēļas nogali sēdēt mājās un dzīvot divatā. Ļoti daudzi radinieki to nesaprot. Bet es nesaprotu patikšanu katru nedēļu kaut kur braukt un pērties pa cilvēkiem.

Introverts.
Man vienkārši ir citas iekšējās vērtības un vīzijas atšķirībā no vairuma cilvēku. Pasaules kārtība man neliekas saistoša. Tajā pašā laikā gribu labklājību. Līdz ar to mēģinu sadzīvot un adaptēties esošajai kārtībai, veidot karjeru un tamlīdzīgi. Pamatā saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir citas vērtības un attieksme pret lietām. Pašsaprotami, ka komunikācija tur īsti veidoties nevar.

Iepriekš, kad biju stipri introverts man bija daudz vairāk paziņu un draugu, jo vienkārši atrados mācību iestādēs. Šobrīd esmu evolucionējis uz kaut ko pa vidu. Pēc socionikas esmu Sistemātiķis, lai arī tam nepiekrītu par visiem 100%, taču jāatzīst, ka esmu daudzas lietas sev apkārt tā sakārtojis, ka visiem citiem par to nemaz nav jādomā. Iepriekš bija jākašķējas un visu laiku jākļūdas. Esmu arī radošs. Vienīgā kautrība man ir ap skaistām meitenēm.
Ja interesē, kas vairāk par savu intro ersiju, tad var šeit papildīt:
https://cilvekutipi.lv/tests-tipa-noteiksanai/

Esmu arī sapratis to, ka komunikācijas prasmes un vēlme izolēties nekur nepazūd un ka tas viss ir lielā mērā treniņa jautājums. Arī kautrību pret meitenēm var pārvarēt, ja sevi pastāvīgi iesaista situācijās, kur vajag komunicēt ar pretējo dzimumu un nekoncentrējas uz jebkāda veida iznākumu.

Intuitīvi loģiskais introverts (ILI), sociālā loma – kritiķis

Jā, es ticu socionikai, arī esmu intuitīvi loğiskais introverts, tikai pēc sociālās lomas analītiķis. Esmu pilnīgā mierā ar to, jo pastāvīga atrašanās cilvēkos man atņem iekšējos resursus. Tai pat laikā ļoti pievelk ekstraverti, dzirkstījoši cilvēki ar labu humora izjūtu.

Introverts 100% Vislabāk jūtos vienatnē vai pavisam nelielā tuvu cilvēku pulciņā.

Es dievinu vientulību

The Great Power Of Solitude

100% ekstraverts. Visi un viennozīmīgi to teikuši.
Esmu ļoti atvērta, pozitīva un ātri atrodu jaunus draugus un paziņas . Viegli dodas komunikācija ar svešiem cilvēkiem. Patīk tusiņi, pasākumi, bet arī veltu laiku sev un vienatnei. Visu ar mēru.

100% introverts no jau pašas mazotnes. Jo vecāka kļūstu, jo mazāk gribas draudzēties ar citiem cilvēkiem, nevēlos ģimeni, nav vēlme pēc attiecībām. Ļoti labi jūtos, kad esmu viena pati un līdz ar to nespēju iedomāties, ka tagad varētu savas dzīves telpā ielaist kādu jaunu cilvēku. Tie daži cilvēki, kurus varu saukt par draugiem, ir tieši tādi paši, kā es, tāpēc nekad neapvainosies, ja atcelšu plānus, jo gribu palikt mājās vai otrā ciemošanās dienā pateikšu, ka viss, ciemošanās beigusies, gribu palikt viena. Agrāk (īpaši jau vidusskolas gados) biju dziļi nelaimīga par savu introverto dabu. Tagad, gadiem ejot uz priekšu, sadzīvoju ar to aizvien labāk un labāk, un nav vairs vēlme ne sevi lauzt, ne censties mainīt. Vecums - ap 30.

Esmu introverta, jūtos līdzīgi kā Dahlia.
Mani cilvēki nogurdina, ja jāklausās sarunās. Ir kaut kāds tuvu cilvēku loks, ar kuriem uzturu kontaktus, bet sveši, pussveši neinteresē. Ja sanāk būt kādā cilvēku lokā, kuru cits tajā esošais novērtē kā ,,tik interesantu sarunu'', es no garlaicības mirstu nost un domāju kaut tas ātrāk beigtos. Bet neatceros gadījumu, kad, esot viena, esmu jutusies garlaikota.