Draugam depresija

Ak jel. ?
Te nav vērts neko rakstīt. Viss tiek pārvērsts par kaut kādu traģēdiju . Izskatās , ka neviens tā arī kārtīgi neiedziļinās tajā ko raksta. ?
Savās attiecības esam laimīgi kopā, Un viss ir forši.
Paldies.
Vairs šajā diskusija nepiedalīšos.
Visu labu.! ?

Leula, šeit izkristalizējās tas, par ko te blakus tēmā rakstīju. Tās ES PATI sievietes, kurām vīrietis vajadzīgs tikai bērnu radīšanai un kopīga problēmu risināšana dzīvē neinteresē, jo tas viņām ir par grūti.
Depresija ir kā slimība. Tā ir jāārstē. Protams, arī laiks to ārstē. Ja vīrietim būs gripa, lauzta kāja, arī pametīsim, jo kam tāds aprūpējams vīrietis vajadzīgs?
Attiecības ir tad, kad viens otram ir blakus vistumšākajos brīžos, visgrūtākajos ceļos un tad, kad šķiet, ka pasaule tulīt beigsies, blakus ir cilvēks, kas spēs palīdzēt pārvarēt grūtos brīžus.
Tās, kuras pamet vīrieti tad, kad tam ir depresija ir, nebaidīšos no vārda - maukas. Tieši tā. meklē "saklātu galdu" un kad jāpalīdz traukus mazgāt, tad nav ne ziņas, ne miņas.
Esi blakus, palīdzi, uzmundrini, iedvesmo, dažreiz vienkārši ļauj pabūt ar sevi un Tev būs lieliskākais dzīvesbiedrs pasaulē!

Depresija ir galvas slimība! Jāmeklē darbs, kārtīga sieviete blakus, depresija ne prātā nenāks ..
ak dies..cik slimi!
Jā, turi rociņu, slauki viņam degungalu... ļoti cienīgi Vīrietim!!

Imho ja ir hobiji, sports - nav vietas depresijai.
Nekad dzīvē nav bijusi depresiija vai kas tamlīdzīgs, nestādos priekšā...

Nu tieši tā...
Te ir, kas vēlas uzņemties nevis mīļotās sievietes vietu, bet mammītes vietu ?

Sports ir viens no lielākajiem depresiju cēloņiem.
Un ar sportu es domāju - sports, nevis tizla tirināšanās.

:D :D :D

bulta @ 17.11.2019 17:05

Sports ir viens no lielākajiem depresiju cēloņiem.
Un ar sportu es domāju - sports, nevis tizla tirināšanās.

Man sports ir velo braukšana, kad man rada reālu prieku, + mājās regulāri vingroju (atspiešanās/prese/pietupieni, utml.) tīri veselībai un saglabāt sevi, formā, tā lai nav kauns pludmalē kreklu novilkt.
Varbūt profesionālā sportā var gūt depresiju kad iet uz kaut kādiem mērķiem, kurus neizdodās sasniegt...

Paldies visiem par komentāriem. Man arī šķiet,ka es nevaru viņu tā vienkārši pamest,sakot tev ir depresija,man sāp ,ka nevaru ar tevi normāli komunicēt, tāpēc beigsim attiecības.. Tā jau mums ir samėrā viss nopietni,no manas puses tā teikt lielā mīla,no viņa -sākumā arī tā likās,bet tagad,kad viņš maz runā ,visu laiku šaubos.Bet kad satiekamies,caur pieskārieniem jūtu,ka viņam esmu īpaši tuva... Ierosināju,katru dienu viņam uzdot vienu jautājumu ,it kā piekrita, redzes kā būs ,gribu viņu vairāk atvērt...

Te jau atkal jauc - besi ar depresiju. Tie, kuri nav saskārusies ar depresiju vai bijusi līdz atkarīgie partnerim, ģimenes loceklim, nekad nesapratis cik smagi tas var būt. Depresija nav - 3 dienas paguleju gultā un viss ok, tas ir daudz nopietnāk. Un saiet kopā ar depresīvu cilvēku ir katra paša izvēle, bet ir jāpadomā par sekām. Ja otrs ieiet depresijā attiecību laikā - darbs, attiecības, pēcdzemdību depresija, tad tas ir cits, tad tas jacinas kopā, jo apmēram var attīt bildi kāpēc depresija ir sākusies. Bet ja esi kopā jau no paša sākuma ar depresīvu cilvēku un nedod Dievs uz pašnāvību vērstu, tad tas var būt smagi. Man arī kādreiz likās, ka izglābsu veci no depresijas, ne es ārsts, ne Dievs viņam, ne vēl māte.

Man reiz veidojās ļoti līdzīgas attiecības, sākumā šķita, ka vīrietis ļoti foršs, bet ātri vien sāku pamanīt, ka viņam ir straujas garastāvokļa maiņas. Sāka palikt brīžos ļoti drūms, nerunīgs, ierāvās sevī, bija tāds negatīvs. Es pēc dabas esmu ļoti pozitīvs cilvēks, plus tajā laikā vēl bija jaunības maksimālisms (viņš bija 5 g vecāks). Vienā brīdī pateicu, ka neredzu savu dzīvi tādu, smagu un rūpju pilnu, jo nav jau īsti par ko gruzīties. Gribu būt pozitīva, mīlēt dzīvi, un arī cilvēku sev blakus redzēt tādu. Izšķīrāmies. Pēc 2 nedēļām viņš atbrauca pie manis ar rožu klēpi un mudināja atjaunot attiecības, arī gribot pozitīvu dzīvi, solīja mainīt skatījumu uz lietām, stāstīja, ka ir bijis depresijā ilgāku laiku pirms satika mani. Bet es jau biju izlēmusi, plus pašam nemanot viņš atkal sāka runāt kaut ko negatīvu, vairs neatceros ko. Ir tādi cilvēki pēc dabas, viņiem viss vienmēr rādās tumšās krāsās. Un otrs ar burvju mājienu to nevar izmainīt. Nu jā, problēmas... tās jau ir visiem. Svarīgi, kā tās risina. Man arī dzīvē ir bijuši tumšie periodi, tāpat kā manam tagadējam vīrietim, bet mēs viens otru nemokām ar negatīvisma piesātinātu izturēšanos, spītīgu klusēšanu utml. Izrunājām problēmas, domājam risinājumus vai pielāgojamies situācijai. Ir problēmas, kas ir tikai viņa, bet tāpēc attieksme pret mani vai atmosfēra mājās nemainās. Vīrietis pūpēdis nudien nebūtu manā gaumē. Ja tikko uzsāki attiecības un neesi in love, bēdz!!