Sveikas.
Problēma liela,un pat vairs nezinu ko darīt, kā rīkoties mūsu situācijā,mums ir 3 gadus veca meitiņa,kura uzsāka iet bērnudārzā septembrī. Gāja smagi, nu tikai 2 nedēļas paliek uz gulēšanu dārziņā.
Kā jau visiem bērniņiem var uznākt savi stiķi, niķi. Bet šobrīd mums katrs vakars pārvēršas pilnīgā vājprātā,tiklidz jāiet gulēt. Pēkšņi vajag konkrēti tās bikses vilkt, un nevienas citas, tad tiek meklēta maika, bet tieši tā ko vēlēsies, vannā jāiet, tas nekas ka es pirms 5 min.piedāvāju. Gulēt negrib iet ne pa kam, bet miegs nāk un acis spīd. Līdz ko sāku klāt gultu, tā ir viss, tiek pielikts punkts mierīgam bērnam, sāk raudāt un arvien trakāk un trakāk, līdz histērijai.
Un tā nebija līdz šim kamēr nebija bērnudārzs. Es teiktu tā-kā no bērnudārza ārā, tā bērns izmainās pavisam,arī klausīt nevēlas, bet dažreiz var forši sarunāt, izņemot vakarus kad jāiet pie miera.
Vēl tikko noprasīju audzinātājai, vai mans bērns vispār guļ diendusu, uz ko atbildēja ka guļ un pati pat ļoti priecājoties, jo sākumā arī tur nevēlējās gulēt. Nu ar dārziņu viss labākajā kārtībā ir, bet mājās ir vienkārši vāks. Man pēdējie nervi iet ārā. Tētis mums arī saķēris galvu un vairs nezinot kā rīkoties tādos brīžos ar meitu. Nolaižas rokas. Kā palīdzēt bērnam? Varbūt vajag doties pie ārsta uz konsultāciju? Es pieļauju, ka tāda veidā notiek kaut kāds protests, kā jau minēju šis sākās tiklīdz sāka doties uz dārziņu.
Lietojam šobrīd relaxen balzamu,bet šķiet ka neko nelīdzēs šis mums.
Baidos, ka bērnam šis var ieiet kā pieradums un tas tagad notiks visu laiku,vai sāks izturēties vēl trakāk. Visu laiku mēģinām sarunāt visu, visu, runāt un stāstīt, bet kā pret sienu. Man kauns jau iziet no dzīvokļa, ko tie kaimiņi domā, ka katru vakaru ir šāds cirks.
Paldies par jebkuru atbildi.
51
