Latvija

Neesmu patriote, neesmu dzimusi Rīgā, bet paralēli pēdējos 8 gadus dzīvoju galvaspilsētā.
Man kā citām patīk Latvijas klimats, ka ir tās pārmaiņas. Man patīk kā attīstās infrastruktūra pilsētās, ārpus Rīgas to pamanu labāk. Man patīk, ka mums zeļ tūrisms, vismaz es tā uzskatu.
Pati Rīga manuprāt ir nedaudz nomācoša, it īpaši cilvēki šeit - nelaimīgi (nelaipni), vienmēr steigā un burzmā, noguruši.
Nepatīk kā pie mums risinās visi ar veselību saistītie pakalpojumi. Tāpēc ir cilvēki, kas gadiem neiet pie ārstiem.

Man ļoti patīk Jupiter komentārs. Nesaprotu, kāpēc autore apvainojas uz šādu viedokli.
Es nedzīvoju Latvijā, bet ļoti gribas atgriezties. Priecē šādi pozitīvie viedokļi, diemžēl negatīvos nākas dzirdēt biežāk. Un bail, ka atgriežoties Lv, un padzīvojot kādu laiku, arī nekļūstu par čīkstētàju ar laiku.

Esmu NErīdziniece, bet laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam periodiski dzīvoju Rīgā (arī piedzimu Rīgā, 1993. gadā).
Latvijā mani apmierina laikapstākļi un daba no aprīļa līdz oktobrim. Priecājos, ka mums nav postošu tornado, zemestrīču, cunami utt. Novērtēju, ka pat nabadzīgākais iedzīvotāju slānis nezina, kas ir bads un visiem ir pieejama vismaz elektrība. Novērtēju, ka ikvienam ir iespēja apgūt lasīt un rakstīt prasmi. Tāds pašsaprotamais minimums, kas ne visās valstīs ir tik pašsaprotams ikvienam iedzīvotājam.
Mīnuss Latvijā man liekas tas, ka nav iespējams adoptēt bērnu, ar kuru adoptētājam ir mazāk kā 18 gadu vecuma starpība, respektīvi, nav iespējams kļūt par legālo aizbildni jaunākajiem māsām un brāļiem, ja vien tie nav vismaz 18g jaunāki). Nepatīk arī latviešu izteikti negatīvā attieksme pret sekusālajām minoritātēm (šie abi mīnusi gan nekā neskar mani perosnīgi).
Pati gan savu nākotni, gan savu potenciālo bērnu nākotni redzu Latvijā.

Dahlia +++
Katrs pateiktais teikums gluži manas domas. Tāpēc neatkārtošos.
P.s. Ja nav noslēpums, kurā valstī dzīvo?

Kiskismau @ 14.11.2019 18:12

Ja nemaldos pec pagātnes diskusijām un pats vēl dzīvo pie vecākiem. Ar ko tur lepoties :D

Precīzāk - vecāki dzīvo pie manis, (es maksāju komunālos)
https://youtu.be/MhTDp5FwfmM

Nebūtu tev bērni varētu chillot tā kā es, tagad tev pakaļa deg.

?
Komentāru zemāk rakstu, ka man nav bērnu.

Nebūtu tev bērni varētu chillot tā kā es, tagad tev pakaļa deg.

Ja nemaldos pec pagātnes diskusijām un pats vēl dzīvo pie vecākiem. Ar ko tur lepoties :D

KATHE @ 14.11.2019 00:04

Kad biju jaunāka un nedzīvoju patstāvīgu dzīvi, biju labās domās par Latviju. Kopš esmu aktīvi sākusi sekot Latvijas politikas, ekonomikas un citiem jautājumiem (bērnu sakarā teiksim tagad aktuāli ir izglītības reformas nejēdzības), man Latvijā dzīve nepatīk un gribētu braukt prom.

Nebūtu tev bērni varētu chillot tā kā es, tagad tev pakaļa deg.

Esmu nerīdziniece no dziļiem laukiem Latgales pusē.
Grūti teikt, Latvijā darbu var dabūt ļoti ātri pat bez kaut kādas augstākās izglītības. Strādāju populārā un strauji augošā uzņēmumā un varu teikt, ka saņemu pat ļoti labi. Protams, ka vienmēr ir kur tiekties, bet priekš sākuma ir pat ļoti labi. Jā, Rīga un citās lielākās pilsētās kā Valmiera, Daugavpils, Liepāja dzīve ir vairāk izdevusies un vairāk iespēju. Atrast dzīvokli mazpilsētās - NEIESPĒJAMĀ MISIJA. Mazpilsētas ir gandrīz kā izmirušas. Nu tādas mazākas...

Izlasīju, ka autorei ir bērns un nedzīvo Rīgā. Es interesējos par kompetenču izglītību skolās - tiks norautas daudzas zināšanas un panākts tas, ka skolēns būs nezinošāks nekā bijām mēs tajā posmā.
Man šķiet, ka daudzos gadījumos audzināt bērnus ārpus Rīgas ir labāk nekā Rīgā, ja salīdzina ar vairumu Rīgas mikrorajonu kontingentu un izglītības, interešu iespējām. Rīgā neapšaubāmi ir labas skolas un iespējas (un te nav tikai runa par klasiskajām 1.ğimnāzijām, bet arī par mazāk tradicionālām iespējām), bet, ja bērns savu bērnību pavadītu Pļavnieku daudzstāvenēs vidē "māja māja stabs stabs" ar apšaubāmu skolu, tad labāk, lai dzīvo ārpus Rīgas ar iespēju atpūsties zaļāk, arī cilvēki var būt sakarīgi - tas gn arī, protams, atšķiras no tā, kur tieši dzīvo ārpus Rīgas.

Viennozīmīgi piekrītu Dahilas pirmajiem diviem punktiem.
Ja pretnostatu tos laikus, kad acis dega par Latviju, tad jāsaka, ka uzturējos pa lielam vienā sabiedrības lokā, kas bija emocionāli inteliğentāks un šķita, ka neapmierinātie, aizspriedumiem māktie cilvēki ir mazākumā, taču tagad saprotu, ka drīzāk es tobrīd dzīvoju rozā burbulī. Sabiedrība Latvijā kopumā ir ļoti neiecietīga.
Daba ir skaista sirdij, jo ir atmiņas, asociācijas un cita emocionālā piesaiste, bet objektīvi raugoties ārpus Latvijas tiešām ir daudz skaistāki dabas objekti un parādības.
Klimats ir pēc gaumes, manai gaumei Latvijas klimats vienmēr bijis par slapju un pelēku, tumšu.

Kad biju jaunāka un nedzīvoju patstāvīgu dzīvi, biju labās domās par Latviju. Kopš esmu aktīvi sākusi sekot Latvijas politikas, ekonomikas un citiem jautājumiem (bērnu sakarā teiksim tagad aktuāli ir izglītības reformas nejēdzības), man Latvijā dzīve nepatīk un gribētu braukt prom.

Forši ka tev ta ir paveicies ar ceļošanu un dzivi arzemes, noteikti ja butu tada iespeja izveleties droši vien dzivotu arzemes un butu laimigaka.

Varbūt mans viedoklis īsti nederēs, jo Latvijā nedzīvoju un atgriezties neplānoju, kā arī bērnu man nav, taču te tie trīs galvenie iemesli, kuru dēļ devos prom un kuru dēļ nekad arī negrasos atgriezties (uzsvēršu, ka tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis):
1. Esmu atvērts cilvēks un ļoti vēlos redzēt to atvērtību arī citos. Jā, ir gadījies bieži lasīt par mākslīgajiem ārzemnieku smaidiem, taču es, ilgus gadus dzīvojot ārpus Latvijas, varu teikt, ka, manuprāt, to, cik visi ārzemnieki ir mākslīgi, bet vienīgie latvieši - patiesi un īsti, var teikt tikai vai nu a)cilvēks, kurš pats ārpus Latvijas nekad nav bijis vai b)cilvēks, kurš pats ir sevī ierāvies introverts, tāpēc tos, kuri smaida, ir pozitīvi un atvērti, uzskata par idiotiem un viņu smaidus - par ārišķību. Man ir tieši otrādi - pat ja tas smaids ir mākslīgs, es labāk redzu mākslīgu smaidu, nekā īgnu, dusmīgu, nekādu pozitīvu emociju neizrādošu sejas izteiksmi.
Otra lieta saistībā ar sabiedrību - tolerances trūkums, rasisms, homofobija, diezgan aprobežota pasaules uztvere. Joprojām ļoti izteikti manāma padomju laiku domāšana, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē. Viss, kas kaut kādā ziņā atšķiras no "normas", tiek uzskatīts par kaut ko nenormālu, nepieņemamu, nosodāmu. Kad dzīvoju Latvijā, principā par dzīvi nevarēju sūdzēties, taču es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri var ērti un komfortabli dzīvot savā kastē, nekad nepaskatoties, kas notiek ārpus tās. Jā, kaut vai tās pašas viendzimuma laulības. Mani, kā heteroseksuālu sievieti, šo laulību nelikumīgais statuss neietekmē nekādi, taču man ir svarīgi dzīvot brīvā, atvērti domājošā sabiedrībā, kurā šādas laulības ir legālas. Manuprāt, tas daudz pasaka par sabiedrību kopumā. Rezumē - pat ja kaut kāda lieta neattiecas konkrēti uz mani un mani neskar, es tik un tā nespēšu kā strauss iebāzt galvu smiltīs, izliekoties, ka problēma neeksistē.
2. Daba un klimats. Nu, nav tā Latvijas daba visskaistākā un neatkārtojamākā pasaulē. Kad ir sanācis pabūt dažādās pasaules valstīs, savām acīm redzēt īstu, dzīvu vulkānu, tirkīzzilu okeānu, milzu ūdenskritumus un kalnus ar sniegotām virsotnēm vasaras laikā, tā Sigulda rudenī neizraisa nekādu sajūsmu. Tāpat klimats... Esmu izteikta siltummīle, mīlu dienvidu klimatu, līdz ar to mani vienmēr depresijā dzinis Latvijas klimats un laikapstākļi. Ja no savām bērnībām vēl atceros sniegotas ziemas un skaistas vasaras, tad pēdējos gados, manuprāt, ja neskaita pāris nenormāli karstas dienas vasarā un pāris sniegotas ziemas dienā, visu pārējo laiku līst lietus, kas pēc tam, īpaši ziemās, veido pretīgu, brūnu dubļu žļurgu uz ielām. Kad vēl dzīvoju Rīgā, pelēkās, tumšās rudens un ziemas dienas + 9-stāvīgo hruščovku "romantika" aiz loga, dzina totālā depresijā, kas rezultātā noveda pie veselības problēmām.
3. Sociālā nevienlīdzība, birokrātija, valsts "atbalsts" jaunajiem uzņēmējiem, algu lielums (manuprāt, jebkurš cilvēks - arī sētnieks un apokopēja - būtu pelnījis dzīvot, nevis tikai eksistēt, bet ar algu, kuru Latvijā saņem mazkvalificētais (un, ja paskatās uz to, kas tagad notiek ar mediķiem, ne tikai mazkvalificētais) darbaspēks, tas nav iespējams), pensiju apjoms cilvēkiem, kuri nostrādājuši visu mūžu, bet vecumdienās nezina kā galus savilkt kopā, lauku izmiršana, iedzīvotāju masveida emigrācija, dzimstības pret mirstību koeficients. Šajā punktā varētu turpināt vēl un vēl. Uzlabojumus neredzēju ne tad, kad aizbraucu, ne tagad, kad no vecākiem dzirdu, kas notiek valstī. Ja Igaunija, gandrīz 30 gadus pēc brīvības atgūšanas, drīz jau būs sasniegusi Skandināvijas līmeni, Latvija tādu līmeni, manuprāt, nesasniegs nekad.
Mans uzskats: dzīve ir tikai viena. Kaut kad nesen strīdējos ar vienu paziņu, kurš ar putām uz lūpām sauca mani par Latvijas nodevēju, mēģinot pierādīt to, ka labāk cīnīties, nekā gļēvi aizlaisties. Es domāju pretēji. Priekš kam man cīnīties, ja varu doties prom un dzīvot labāk? Nekad neesmu bijusi Latvijas patriote, nekad neesmu raudājusi, dzirdot himnu, vai jutusi kaut kādu lepnumu par Latviju. Jā, iespējams, vienkārši piedzimu ne tajā vietā, taču tieši tāpēc ir labi, ka ir izvēle doties tur, kur katrs jūtamies vislabāk. Dzīve ir pārāk īsa, lai taupītu, krātu, cīnītos un grieztos mūžigā vāveres ritenī. Mēs nekad nevaram zināt, cik ilgs laiks katram no mums šajā dzīvē dots, tāpēc uzskatu, ka no dzīves viss ir jāņem šeit un tagad.

Esmu dzīvojusi gan Rīgā, gan reģionā. Latvija man kā valsts, kā lokācija ļoti patīk. Latvijā jūtos droši, ja salīdzina ar citām valstīm. Valstī noteikti ir lietas, kas iet uz labo pusi. Vai redzu nākotnes bērniem nākotni šeit? Noteikti redzu. Latvijā ir viegli ‘izsisties’, jo esam maza valsts, ir tikai jādara un jācīnās.
Tomēr, lai kā patiktu dzīvot šeit, es būtu gatava pamest Latviju - ja rastos labākas darba iespējas savā nozarē man vai draugam kādā no Skandināvijas valstīm. Būtu žēl pamest Latviju, bet cenšos nepieķerties vietai.

Man,savukārt, nepatīk Latvijas daba,es nezinu man liekas tie skaistie zilie ūdeņi, ūdenskritumi un palmas,saule visu laiku ir daudz labāk nekā rudens Latvijā ar noplukušiem kokiem,drūmām pelēkām debesīm.. Māsa brauc uz ārzemēm strādāt sezonā un saka,Vācijā vienmēr pavasaris,silts,patīkams, turprētim kad viņa vienmēr to saka,paskatos pa logu un mums kārtējais rudens neatkarībā no gada laika.. Tas ir labi,ja ir silta vasara,tad noveicas. Ja man kāds uzticams cilvēks piedāvātu strādāt un padzīvot ārzemēs un arī mana ģimene būtu blakus,es tik tiešām gribētu braukt prom. Un gribētu redzēt tos smaidīgos,laipnos cilvēkus,kuri mani uzlādē,nevis tās īgnās sejas. Var jau teikt,ka nevajag tam pievērst uzmanību un dzīvot savā sapņu pasaulē, bet ar laiku Tu vienkārši piekūsti smaidīt kā pamuļķis,tam pašam medicīnas personālam,kurš neskatoties uz to ka tu runā laipni un smaidi skatās uz tevis ka uz idiota un turpina savu īgno apalpošanu.. Liekot saprast,ka tev kaut kas nav normāli jo tu te smaidi...

Sveikas, gribētu padiskutēt par Jūsu izjūtām dzīvojot Latvijā.
Vai Jūs esiet apmierinātas? Vai ir redzamas kaut kādas izmaiņas, vai liekas, ka valstī iet uz labo pusi.
Un tām kurām ir bērni, vai Jūs redziet saviem bērniem šeit nākotni?
Gribētos dzirdēt arī neRīdzinieku viedokļus.

Izjūtas ir tādas, ka LV iespēju ir maz. Ir dzīvošana no algas līdz algai, lai arī saņemu priekš LV vidējo attalgojumu(ar visiem nodokļiem), tomēr arī tas ir mazs, salīdzinot ar augošo inflāciju. Ja gribu mainīt darbu, tad bezdarbnieki man dotu tikai pusi no šā brīža ienākumiem(kur palika pārēie, gadu laikā, veiktie maksājumi?) no tā un savus tekošos rēķinus apmaksāt nespētu.
Iepazīties pēc 30 arī ir visai sarezģīti, jo cilvēki man apkārt ir noslēgti un paveci, kuriem ir savas rūpes par bērniem un ģimeni, kas man nav izveidojusies.
Pēc vairāku radinieku nāves esmu saņēmis uzaicinājumu doties uz ārvalstīm - pie radiniekiem. Domāju, ka tā ir laba iespēja, ko savā dzīvē pamainīt un iegūt citus iespaidus, jaunas paziņas un izkļūt no LV purva. Jāsakrāj tik kaut kādi līdzekļi sākumam un varu doties. Ir, vismaz, kāds īstermiņa mēŗķis ko piepildīt.

bigsister @ 11.11.2019 20:59

Par šo es tieši teicu, ka ir tāds cilvēku slānis, kuriem ir tikai Es, Es, Man, Man.
Un ja būtu tik ļoti vienalga, tad netērētu savu laiku un nerakstītu šeit, kur cilvēki “čīkst”.

nu tb, kad citu cilvēku garastāvoklis traucē, tad "atlajs saijmu", bet, kad netraucē, tad "ak tu šausmīgā egoiste"? nesapratu. Nav jau arī jēgas strīdēties, jo Tu acīmredzami esi uzcepusi tēmu, lai ceptos, nevis lai tiešām uzzinātu viedokli.

Gaisa kvalitāte arī zem katras kritikas. Nezinu kāpēc, bet ārzemēs, staigājot pa trotuāru, nevar just auto izplūdes gāzes, kad Rīgā pie tās pašas auto intensitātes un joslu platuma, ļoti smird.

Gaisa kvalitāte jau nu pat Rīgā ir labāka nekā lielajās Eiropas pilsētās. Latvijā mašīnas ir vecas un tāpēc rada smirdīgākas izplūdes gāzes.

Centrs pie Origo, Stokmana vispār nav izstaigājams, gājēji nogrūsti pazemē, un daudziem ir grūtības vai vispār nevar nokāpt tajos tuneļos.

Tas drīz mainīsies, jo pārbūvējt centrālo satciju un ienākot RailBaltic tuneļi vairāk nebūs. Vismaz tā solīja arhitekti.

Es nesen atbraucu atpakaļ no ārzemēm un godīgi sakot, neesmu apmierināta ar vidi. Rīga ir diezgan noplukusi, redzu graustus centrā kuri stāv jau 20 gadus. Ļoti maz drošu veloceliņu. Centrs pie Origo, Stokmana vispār nav izstaigājams, gājēji nogrūsti pazemē, un daudziem ir grūtības vai vispār nevar nokāpt tajos tuneļos. Es zinu cilvēkus, kam jāatsakās no braucieniem uz centru, jo nevar nokāpt un izkāpt tuneļos. Gaisa kvalitāte arī zem katras kritikas. Nezinu kāpēc, bet ārzemēs, staigājot pa trotuāru, nevar just auto izplūdes gāzes, kad Rīgā pie tās pašas auto intensitātes un joslu platuma, ļoti smird. Vasarā uz Brīvības ielas pie VEF tilta man visas acis tika sapūstas ar smiltīm, lai gan remontdarbi nekur blakus nav notikuši. Tas tāpēc, ka bieži pilsētā redzu atvērtu grunti.
Es varu sevi normāli finansiāli nodrošināt Latvijā, un man ir vienalga, vai man apkārt ir smaidoši vai drūmi cilvēki. Bet tieši nepatīkamas vides dēļ es negrasos ilgi palikt Latvijā. Pat ja ārzemēs samazinātos mana pirktspēja salīdzinot ar Latviju, es dodu priešroku sakoptai videi un tīram gaisam.
Kas patīk? Patīk klimats, daba, Latvijā ir unikāla neskarta smilšaina pludmale, patīk ka apkārtesošie cilvēki runā saprotamā valodā, patīk ka nav tik liela birokrātija, kā citās valstīs.