Kosmetiku nekad muza nepirktu lietotu. Vina tiesi pedeja igtv uzsvera higienu, tad kapec pati to neievero?
Es arī nekad nepirktu lietotu kosmētiku, nekad taču nevar zināt, ar kādām sejas zonu problēmām to ir lietojis kāds cits. Nekad neaizmirsīšu to, kā vidusskolā, skolas disenes sākumā, attapos, ka esmu ieradusies ar full make up, bet aizmirsusi uzkrāsot skropstas. Skolas wc par to skaļi besījos labākajai draudzenei, bet turpat rokas mazgāja mana paralēlklases biedrene, kura nāca kā "glābiņš" - man ir līdzi, še, ņem manējo. Es vēl piedomāju, ka viņai tādas asarainas, sarkanīgas acis, bet bija kauns teikt, nē, neņemšu. Nu un rezultātā nomocījos vairākus mēnešus ar ko līdzīgu konjuktivītam, acis grauza un sāpēja, bija duļķainas un izskatījās slimas, uzkrāsojoties bija vēl trakāk, nenormāli pārdzīvoju, jo tai laikā meikaps šķita svarīga ikdienas sastāvdaļa, un man no dabas ir izteiksmīgas acis. Protams, gāju pie ārsta, bet izrakstītie acu pilieni uzreiz nepalīdzēja, tos nācās mainīt, un kad tiku ar šo kaiti galā, pagāja vairāki mēneši. Atceros, kad skolas gaiteņos redzēju to meiteni, iekšā vārījās dusmas, bet neko neteicu. Tā ka lietota kosmētika ir baigais kaķis maisā jeb liels risks.
38
