Dažādas mūzikas gaumes

Es ar šo neesmu varējusi sadzīvot..šķita, ka ja pat mūzikas gaume nesakrita, tad arī daudz kas cits nesakrita..Tad vidusceļš arī bija radio, tomēr arī garām :D Tas protams nav galvenais, bet ar citiem gan 100% sakrita.

Mūzikas gaume mums sakrīt par 75%, mājās nav debates par to, kurš ko gribētu klausīties vai tad, kad ir kāds mūzikas festivāls vai koncerts. Abi klausamies gan elektronisko (dnb, prog house/trance, IDM, psybient/experimental utt) - abiem patīk radio 16bit fm Probeat channel, gan latviešu alternatīvo mūziku. Postmetal gan viņš īsti neklausās, bet labi vien ir, man vairāk sanāk tad iet uz koncertiem. Ir bijis tā, ka mēs ejam vienā nedēļas nogalē katrs uz atsevišķiem koncertiem un viss OK.
Viņam ir priekšrocība, ka var klausīties darbā austiņas, ko vien grib. Man savukārt ir vecs mp3 pleijeris, ko klausīties pa ceļam uz darbu. Tā kā kaut ko vienmēr var izdomāt, ja gribas klausīties savu mūziku pēc noskaņojuma.
Vispār jo vecāki cilvēki paliek, jo mazāk svarīga kļūst mūzika (bet koncertus tāpat patīkami apmeklēt, jauni iespaidi utt). :)
Rīgā arī interesanti, ka mūziku var paklausīties dažādās kafejnīcās, vnk dzerot kafiju/lasot žurnālus un tukšos bāros agrajās stundās - var pasūtīt pat dziesmas, ko gribi klausīties. Sanāk vairāki zaķi ar vienu šāvienu - gūt laiku sev vai kopā ar draudzenēm.

Man ir tikai ar vienu vīrieti sakritusi mūzikas gaume, un tad likās tāds pilnīgs wow, jo man ir īpatnēja gaume.
Ar pārējiem nu tā, atsevišķas grupas, bet principā vairāk nē, nekā jā. Nu, vai nu viņam ir vienalga un mēs klausamies ko es vēlos. Vai arī neklausamies neko. Jo ir žanri un dažas grupas vai izpildītāji, kurus nepanesu. Un jā, par mūzikas tēmu es nevaru nekādi izspiest kaut vienaldzību, ja nepatīk, heeeellll no. Tapēc ir austiņas un draugi ar kuriem apmeklēt koncertus uz kuriem nav jāvelk vienam otru līdz :D

Ar to es gribēju teikt, ka ir forši, ja mūzikas gaume sakrīt, bet nu tas nav noteicošais attiecībās.