Kas attiecas uz autores aprakstīto situāciju, manuprāt, tas ir baigais duncis mugurā. Necienīga rīcība. Es vēl iedomājos situāciju, kad ilgstošas attiecības vai laulība iet uz galu, viss brūk, un vīrietis aiziet pie sava labākā drauga, ar kuru draudzējas gadiem, izkrata sirdi, meklēdams atbalstu vai padomu. Bet tā ikdienā rakstīties ar kkādiem čalīšiem, tekstos siekalojoties ap citu, kaut gan visiem skaidri zināms, ka viņš ir nopietnās attiecībās... Nu nē. Ir jābūt cieņai pret savu sievieti. Tā rīkodamies, viņš skaidri parāda, ka tu neesi viņa princese un vienīgā mīļotā. Tavā vietā varētu būt jebkura, ja vien, kā viņš pats raksta "man būtu tāda iespēja". Tāds vecis diez vai mainīsies. "ja viņam būs tā iespēja", nešaubos, iespraudīs ne acis nepamirkšķinot. Bet redz ka precēties grib. Tad jau esi viņam laba un ērta.
Vēl viens variants, ka viņš ir galīgi prātā vēl nenobriedis, un cenšas turēt līdzi tiem pārējiem čaļiem, kuri ikdienā atklāti siekalojas tēmās "par vecenēm". Jūsmas par Nikolu pameta kā kauliņu, lai pierādītu, ka tak normāls vecis, un ja iespēja būtu, tāpat kā normāls vecis, nošļūktu pa kreisi. Bet realitātē viņš nav tik ļoti apsēsts ar fantāzijām par citiem zaķiem. Vienk piemeklēja kādu, kas pēc pārējo čaļu standartiem varētu būt Hot. Diezgan nožēlojami, un liecina par zemu pašapziņu. Man bija 12 gadi, kad zēni vēl neinteresēja, jo diezgan vēlu attīstījos, bet gribēju iekļauties klasesbiedreņu bariņā, tāpēc piebalsoju viņu tekstiem par to, ka jā, tas no 6. c baigi smukais, un viņam tik smuka tā repera cepure, es kūstu; starpbrīdī jānoiet garām viņa klases telpai utml.
Es pat nezinu ko ieteikt. Es tādu vīrieti neprecētu. Veidojot laulību, cilvēkiem, pirmkārt, jābūt viens otram. Pēc tam seko visi radi un draugi, un kur nu vēl čomaki, ar ko dzenā bumbu.