Precēta un iemīlējusies,vai vēl kāda tà jūtas?

 
Reitings 22
Reģ: 26.08.2019
Esmu divu bērnu mamma.Esmu uz šķirsanàs robežas, jo ar vīru man nav bijušas laimīgas attiecības,un man ir simpàtija. Vecie draugi mani īsti nesaprot,moralize,bet tà gribas ar kàdu parunàt,kas saprastu.Varbūt kàdai ir līdzīgi? Varbūt ir kàda,kas jūtas tikpat vientuļa?
26.08.2019 21:20 |
 
Reitings 480
Reģ: 24.06.2019
Piekrītu iepriekšējam komentāram.
26.08.2019 23:06 |
 
Reitings 73
Reģ: 13.07.2019
Man būs pretējs viedoklis - ja vien tā nav kaut kāda mirkļa iegriba vai padošanās pie pirmajām problēmām, nav jāglābj tas, kas vairs nav glābjams. Cilvēkiem attiecībās NAV jābūt nelaimīgiem, pat ja ģimenē aug bērni, pat ja citi ģimenes locekļi neatbalsta, pat ja draugi nesaprot. Ja ir tā, kā raksti, ka laulība nav bijusi laimīga, tad labāk iet katram uz savu pusi, nekā mocīt vienam otru. Pie tam, uzskatu, ka bērniem labāk redzēt šķirtus, bet laimīgus vecākus, nekā divus nomocītus cilvēkus, kuri nemīl viens otru, bet kaut ko cenšas glābt un līmēt kopā, kaut arī sen jau nekas vairs nav ne glābjams, ne līmējams. Klausi savai sirdij, tikai Tu pati labāk zini, ko jūti un kā jūties, jo ne jau tie radi/draugi/kaimiņi dzīvos dzīvi Tavā vietā.
26.08.2019 23:00 |
 
Reitings 68
Reģ: 17.11.2013
Neesmu gan precējusies, bet esmu 6 gadus attiecībās un vienubrīdi jutos tāpat kā tu - uz šķiršanās robežas, jo biju iemīlējusies citā vīrietī. Tagad domāju, par laimi man pietika prāta savlaicīgi pateikt nē. Nevajag ļauties tādām mirkļa simpātijām. Atceros, ka jutos tā it kā ar draugu viss ir tik ierasts, rutīna, pieskārieni tik pierasti, ka vairs nejūt, visi viņa ikdienas ieradumi sāka kaitināt utt. Un tas “jaunais” likās tik romantisks, interesants, aizraujošs, gribējās arvien vairāk satikt un pavadīt laiku kopā. Bet arī ar to otru veidojot attiecības pēc laika viss būtu bijis tāpat. Arī tas “jaunais” pēc 6 gadiem man noteikti sāktu kaitināt un būtu rutīna, ja attiecības atstāj tādā “pašplūsmā”.
Ar draugu arī ne vienmēr viss ir tā kā gribētos, reizēm ir sarežģīti, bet tas nav iemesls krāpt vai padoties. Galvenais ir saprast, kurā brīdī viss sāk brukt un strādāt pie attiecībām(Ar strādāt es domāju - atcerēties vienam otru palutināt, pateikt kaut ko jauku, kopā atpūsties, nezaudēt to romantiku, runāt par to, kas nepatīk, apbedina, censties ņemt vērā utt). Vēljovairāk, ja ir kopīgi bērni. Svarīgi ir būt atklātai, vismaz es tā uzskatu. Lai arī ļoti apbēdināju draugu, vismaz biju atklāta un kopā varējām tam visam tikt cauri. (Fiziski tuvi nebijām ar tā laika simpātiju, iespējams arī tāpēc draugs piedeva un tikām tam pāri, nezinu gan kā ir tavā gadījumā.)
26.08.2019 22:22 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits