Atceros, kad tikko sākām dzīvot kopā, arī centāmies dalīt gan dzīvokļa izdevumus, gan pārtiku pusi uz pusi.. tas bija briesmīgi neveikli, tā skaitīšana un ņemšanās. Bet tas bija īss brīdis. Pierādām pie kopdzīves, sapratām, kā vienam priekš otra nav žēl, varam kopīgi iebraukt parādos un kopīgi iekrāt, kā arī, abiem mēdz būt neplānoti izdevumi. Nu jau sen kā esam ģimene, ienākumu līdzsvars ir periodiski mainījies, vairs neko nedalām, būtībā, dzīvoklim - pārtikai utml.kopīgiem izdevumiem maks ir viens, individuālās vēlmes neskaitām, nepētam, nekritizējam, kamēr pietiek visam kopā.