Mums viss ir vienkārši - naudu kopā, nomaksājam rēķinus, atliekam pārtikas un saimniecības naudu, uzkrājumu naudu, paņemam katrs sev sīkiem ikdienas tēriņiem un to, kas paliek pāri, kopā arī izdomājam, kā tērēt - izklaidēs vai spontānos pirkumos, vai kaut kam vēl.
Autorei iesaku kārtīgi padomāt ne tikai par finansu plānošanu, bet arī par to, kāpēc tāds aizvainojums par to, ka otrs tērē vairāk finansu līdzekļu. Ja sāk uztraukt kotlešu daudzums otra šķīvī, tā vietā, lai priecātos, ka otram garšo un viņš ir paēdis, pie nosacījuma, ka tiešām var to visu atļauties, tad kaut kas bāzē nav labi attiecībās. Gribas tam otram piesieties, jo ir sajūta, ka maksā vairāk, bet pretī neko nesaņem. Man nevajag tagad taisnošanos, ka tā nav, man vispār nav jāzina, kā īsti ir. Pietiks, ja pie sevis padomāsi, kas tāds notika, ka tas viss sāka tik ļoti uztraukt.
Vēl viens ieteikums - pārbaudiet dzīvoklī ūdens apgādes sistēmu. Mēs te 3 cilvēki, viens no tiem bērns, mazgājamies katru dienu un abiem patīk plunčāties, veļasmašīna strādā nonstopā, es visu laiku, kad esmu mājās, kaut ko beržu un krānu turu vaļā, mēs gatavojam mājās, attiecīgi arī traukus mājās mazgājam, bet nu bāc - mums ir 15-20€ par ūdeni mēnesī. Izņemot vienu mēnesi, kad podā ūdens tecēja, tad gan sanāca 60.
333
