Uzskatu, ka vīrietim vajadzēja informēt sievieti par vazektomijas faktu. Es esmu par attiecībām, kurās neslēpj tādas lielas lietas, ja cieni un mīli otru cilvēku. Man 20 gados arī bija puisis, kurš teica, ka bērnus nevēlas. Man bija tāds - es gan gribētu, bet kaut kad ļoti vēlāk. Un viss, tēma slēgta, jo tajā laikā tas nebija aktuāli. Ar puisi pēc laika izšķīrāmies, un tagad viņam ir divi bērni no savas sievas. Tā kā ir normāli, ka kāds bērnu nevēlas, bet pieaug, un izmainās kaut kas prātā, hormonos, dzīves vērtībās utt. , un pēkšņi saproti, ka ļoti gribi to pēcnācēju. Sieviete taču arī ir tikai cilvēks ar savām cerībām, ilgām, iecerēm attiecībā uz savu dzīvi, varbūt viņai šķita, ka vīrieša nostāja mainīsies. Ja viņa zinātu, ka viņš ir nogriezis sev spēju radīt bērnus, skatītos uz abu kopā būšanu savādāk, un, iespējams, netērētu savas dzīves laiku, jo prātā pulsētu - ar viņu es nekad nebūšu māte. Jo tomēr "es negribu bērnus" un "man nevar būt bērni" ir divi ļoti dažādi jēdzieni. Tad nu vecis dabūja ar bumerangu par savu negodīgumu. Tas, ka sieviete nokrāpa, nebrīnos. Divi negodīgie satikās, tāds tādu atrod.
18
