Ilgi sekoju līdzi šai diskusijai, bet tagad gan iekomentēšu. Man arī patīk aizņemts puisis. Nu un? Ne jau tagad es iešu jaukt ārā viņa attiecības. Gribu tomēr, lai viņš ir laimīgs.
Jā, es saprotu, Tev viņš ļoti simpatizē, bet taču nevar tā vienkārši izjaukt viņa ģimeni, vēl jo vairāk šajā gadījumā bērni + laulātā būs cietēji. Jā, es zinu, tas ir sāpīgi varbūt, ka Tava mīlestība ir neatbildēta, tikai no Tavas puses pret viņu, bet dzīve ir pārāk īsa, lai skrietu pakaļ aizņemtam. Varbūt Tu vispār drīz satiksi citu un viņu aizmirsīsi. Ja jau darbs nav nekāds prestižais, varbūt Tu vari to nomainīt, bet, protams, ja tāda iespēja ir. Pašai tā būs labāk. Padomā par to. Es Tev noteikti neko nepārmetu, jo daļēji saprotu, kā jūties. Viss nāk atpakaļ. Nedomāju, ka labi būtu pašai sākt kaut ko bīdīt.
Dzīvoju pēc tāda principa - viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ja būt lemts, tad būs, ja nē, tad nē. Labāk pati neko nedari. Ļauj visam notikt kā tam jābūt.