Esmu pilnīgi pārliecināta, ka pilnīgs ZW cilvēks es noteikti nevarētu būt, bet, drīzāk pieskaitu sevi pie tiem, kas ikdienā mazliem soļiem, bet neatlaidīgi domā līdzi un sāk darīt ierastās lietas citādāk. Ja lietām nepieiet radikāli, tad bieži vien ior tā, ka beigās tas, kas šķita neiespējams sākumā, izrādās pavisam pašsaprotami vēlāk. Ko es daru?
#pirms iegādāties kādas lietas, rūpīgi izdomāju un izsveru, man to tiešām vajag, vai tikai gribās, jo būtu forši, ja būtu (tas vairāk uz apaviem, apģērbiem u.t.t. attiecas, lai gan nenoliegšu, ka esmu apavu fans... no tiem man grūti atteikties); Šis attiecas arī uz "speciālajām ZW lietām" - ja man jau ir trauki ēdiena līdzņemšanai vai kaut kādas citas lietas, kas jau ir sen iegādātas, es, vairak kā skaidrs, tos nemetīšu ārā, lai aizstātu ar "speciālajiem";
# eju uz veikalu ar savu auduma maisu (pagaidām tas ir tikai lielais iepirkumu maiss, bet pa retam sāku atcerēties paņemt līdzi arī mazos, jau krajumos esošos - konkrētām sveramajām lietām);
#praktiski nekad nepērku take-away kafijas, izņemot kādus retus, tālus pārbraucienus u.t.t., līdz ar to kafijas krūzīšu jautājums vispār atkrīt pats no sevis (un zūd jēga pirkt savu daudzreizlietojamo, jo arī tās uzražošanā un loģistikā tiek patērēti resursi);
#pusdienas ēdu kafejnīcās, restorānos u.t.t. vai ņemu līdzi, maksimāli izvairoties no līdzņemamajiem traukiem;
#jau kādus 3 mēnešus nelietoju vates plāksnītes kosmētikas noņemšanai, bet muslīna kosmētikas lupatiņu vai mikrošķiedras minicimdiņu (tātad, neesmu nopirkusi vismaz 3 lielos vates plāksnīšu iepakojumus + ļoti samazinājusi kosmētikas noņēmēja patēriņu, jo tieši ar cimdiņu tīrot līzeklis vispār nav vajadzīgs);
#vates kociņus pērku tikai tos, kuriem ir papīra vai bambusa kociņš, ne plastmasas. Tas nav ZW, tomēr ietekme iespējams ir mazāka);
# izmēģināju cieto šampūnu, atzinu par labu esam un tagad lietoju, tātad - vēl viena lieta, kur sapratu, ka varu samazināt savu plastmasas atkritumu apjomu arī šeit, jo turpināšu to lietot. Paliek tikai kondicionieris, kas tomēr joprojām ir nepieciešams;
#cenšos izvairīties no plastmasas trauku lietošanas ballītēs, prakstiski - ir pieejamas tik foršas alternatīvas (tiesa - dārgākas gan), ka plastmasas trauki un galda piederumi tiešām ir aizstājami;
#šķiroju atkritumus, kur vien tas iespējams + ņemot vērā, ka mums ir savs dārzs/vasarnīca, dažādus organiskos atkritumus arī kompostējam.
#ja ir iespēja nopirkt iecienītos pārtikas produktus vai tiem līdzvērtīgas alternatīvas bez iepakojuma vai ar mazāku iepakojumu daudzumu, šo iespēju izmantoju, tomēr savus iepirkšanās paradumus vēl nemāku (un diez vai iemācīšos) pilnībā pakārtot beziepakojumu veikalu izvietojumam un sortimentam;
#esmu ievērojami samazinājusi gaļas un piena produktu lietošanu tieši savā uzturā (vīru un meitu cenšos speciāli neietekmēt, ļauju viņiem savas izvēles izdarīt pašiem), tomēr joprojām tos iekļauju savā ēdienkartē, pilnīgi kļūt par veģetārieti vai vegānu pagaidām neesmu gatava;
#šķiroju sev neaktuālos/novalkātos apģērbus un tekstilu divās kategorijās - pavisam neadekvāti novalkātais viss tiek nodots H&M kastēs, lietas, kuras ir lietojamas, vienkārši man morāli novecojušas vai neder - ziedojumu kastēs.
Apzinos, ka tas viss uz globālā fona ir tieši piliens jūrā, bet es tā jūtos labāk tieši attiecībās pati ar sevi, virsū nevienam neklūpu ar saviem viedokļiem un pamācībam un no galvas matus sev neplēšu, ja kādreiz ir apstākļi, kad sanāk atkāpties no šiem ieradumiem, jo tie vēl ir tikai ieradumi, tie vēl nav mani principi.
356
