Cik bieži

Mēs sākām dzīvot kopā pēc 5 mēnešiem,kā sagajām kopā,bet līdz tam tikāmies +\- reizi nedēļā,bija ari vienu brīdi laiks gandrīz pēc divām nedēļām un tad mēs sākām pavadīt laiku kopā ,jau kādas 6 reizes nedēļā līdz sapratām,ka nav jēga čakarēties un sākām dzīvot kopā. ?
Es nesaprotu tos pārus,kuri ir tik ilgi kopā un var tikties reizi nedēļā vai kā citas meitenes kā jau te rakstīja,katru dienu uz pāris stundām,bet kopā vēl nedzīvo?

Jūs laikam tad neslikti pelnat, ka varējāt sākt tik ātri dzīvot kopā. Ja vienam no jums ir personīgais dzīvoklis, tad cita lieta.

Esmu arī piedzīvojusi retās tikšanās reizes, kaut arī abi dzīvojām Rīgā un šķīra mūs Daugava :D
Iemesls bija zemie ienākumi (nevarējām dzīvot kopā), pie tam abi studējām, dzīvojām ar vecākiem. Tā kā, manuprāt, tas ir normāli, visi nevar pēc 1 mēn. jau dzīvot kopā, varbūt dzīvē ir jāiziet tam cauri kā pārbaudījumam... manuprāt, svarīgākais ir tas,ka ejat uz vienu mērķi-būt kopā un dzīvot kopā. Laiks jau parādīs vai bija tā vērts un lemts, vai nē.

Ar 1200eur mēnesī mierīgi var atļauties īrēt vienistabas dzīvokli. Vēl vairāk, var atļauties iekrāt pirmajai iemaksas savām dzīvoklim, jo dzīvo ar vecākiem. Izklausās pēc puišeļa nevis vīrieša. Bet tas ir manai gaumei tā, Tev acīmredzot ir citas prasības attiecībā uz vīrieša raksturu.
Es nekad nebūtu kopā ar vīrieti, kurš pēc manis nav traks. :D

Kapēc mierīgi uzreiz pensionari? Nu gan atvainojos stulbs pieņēmums.

Te 26.gados reti kuram ir personīgais dzīvoklis. Ir draugi, kam 35gados nav, un īrē. Ar tiem 1600 e jums kopā, dzīvotu pilnīgi mierīgi, un nebūtu jātērē degviela.
Mēs šobrid krājam naudu, dzīvot kopā sāksim nākammēnes. Un zemie ienākumi nav šķērslis, bet vienkārši neilgs laiks mūsu dzīvē.

Arī sākām dzīvot kopā pēc 5-6 mēnešiem. Pirms tam tikāmies vairākas reizes nedēļā, nakšņojām, utt., iniciatīva bija abpusēja.
Par 1600 EUR var atļauties noīrēt 2istabu dzīvokli, uzturēt vienu mašīnu un divatā salīdzinoši normāli dzīvot (tiesa, ar maz ekstrām). Protams, ja ir ekspektācijas pēc augsta komforta, tad gan ir, kā ir. Taču es gan primāri dotu priekšroku pavadīt vairāk laika ar mīļoto cilvēku un paralēli fokusētos uz savu ienākumu celšanu, lai piedzītu to komfortu, ko vēlos.

Kāds tad ir tas komforts un ekstras kas cilvēkam nepieciešamas? Manuprāt, ļoti pieņemams budžets Jums būtu, lai mierīgi dzīvotu kopā un ar laiku jau Tu arī varētu atrast labāk apmaksātu darbu.

Četri gadi ir ilgs laiks, pa šo laiku attiecībām būtu pie kaut kā jānonāk. Es laikam četrus gadus "draudzēties" nebūtu ar mieru. Kaut gan arī nesaprotu, kāpēc ļoti jāsteidzas dzīvot kopā, es uzskatu, ka kopā jādzīvo tad, ja abiem jau ir skaidri, kopīgi nākotnes plāni ilgtermiņā.

Es pavisam slikti pelnīju, bija divi mēneši, kad vispār ienākumi bija aptuveni 100 eiro.
Mēs visu vienmēr esam pavilkuši. Galvenais visu sarunāt, organizēt un vienmēr palīdzēt viens otram.

KKourtney
Man tāpat, ir arī mainījies, ka arī es esmu glābusi situāciju, kad ir bijuši krīzes gadījumi, "izvilkusi" mūs ar savu naudu.

Tikāmies,kad vēl dzīvoju kopā ar draudzeni. Tikāmies praktiski katru darba dienu, tā apmēram vienu gadu.
Pēc tam sākām dzīvot kopā. Mums arī bija ļoti, ļoti mazi ienākumi, bet tas nebija šķērslis. P.s. Dzīvokli īrējām.