Nepatīk mans dēls

Teikšu no pieredzes.
Es pats (dēls) augu līdzīga modeļa ģimenē. Patēvs mani nekad tā arī nepieņēma. Bija ļoti līdzīgi kā aprakstītajā situācija - par katru sīkumu kasijās, morāli drāza, bet savas īstās meitas viņš nekad neaiztika, principā viņām pašām jau zemapziņā bija iesēdies, ka, lai vai kas, bet sodītas viņas netiks.
Atkarīgs jau protams, cik Jūsu dēls liels.
Bet katrā ziņā šķiet ka nekas to nemainīs. Un arī sūdzēšanās taktika šeit nelīdzēs. Ja nepieņem, tad nepieņems visticamāk.

Dēlam ir 8 gadi , viņa meitai 18

Nu saprotiet, ir naivi cerēt, ka kādā brīdī vīrietis dēlu pieņem, ja pašam ir meita.
Protams, dēls jau var mēģināt tā teikt, izpatikt, bet arī tas diez vai strādās.
Man bija tā ka arī ap minēto vecumu es tā kā alku patēva uzmanību, gribēju lai viņš kaut ko iemāca, bet tas nekad nenotika. Vienkārši vienā brīdī tās rokas noplaka un es jau vairāk sāku izvairīties no kontakta ar patēvu.
Nezinu kā citiem, bet mana dzīves pieredze šāda tipa situācijā bija stopri negatīva.

Dēls varbūt vēl tādā vecumā, kad nesaprot visu situāciju, un mēs arī par to nerunājam viņiem klātesot.. bet man tas ir sāpīgi, jābūt taču kaut kādai vienlīdzībai..
vīrietis man saka, kāpēc Tu viņai pašai neko nesaki, tikai sūdzies man, bet atvainojos - tas ir pieaudzis cilvēks, vai man jāsaka katru reizi, lai savāc aiz sevis?

Es nezinu ka es rīkotos tāda situācijā, bet ņemot vērā to cik man savs bērns ir svarīgs un es visu daru dēļ viņa, tad es no tāda vīrieša ietu prom. Es nepieņemtu, ka pret manu bērnu tā iztirās, bet pret otru savādāk.
Vai tu neesi padomājusi kā tas traumē bērnu un kā tas ietekmēs viņa dzīvi? Var pienākt diena, ka visā viņš vainos tevi. Un izskatas, ka tu viņa meitu arī nevari pieņemt, līdz ar to noteikti tev ar virieti arī dēļ ta visa ir konflikti, tad nesaprotu kapēc jādzīvo kopā kā ģimenei...

Protams par blēņam jaaizrāda, kkas jāaizliedz, jabut pienakumiem mājas utt. Bet tam jaattiecas uz abiem bērniem, nevis tikai vienu.

Dēls visu saprot, esmu pilnīgi pārliecināts.
Tai meitai varat teikt da jeb ko, bet viņa ir "tēva meita" tātad galvenā no abiem bērniem.
Es jau nesaku, ka tādēļ te kādam ir jāšķirās, nebūt nē, es vienkārši gribu teikt, ka ir niecīga iespēja, ka šādā situācijā var kaut kas mainīties. Dēls ir neizdevīgā pozīcijā. Tas arī viss.

To Lotte.
Meitai taču 18 gadi. Šaubos vai pati meita ir ieinteresēta, lai viņa tiktu pieņemta. Bet dēls ir stipri jaunāks, vecumā, kad sāk pa lielam kaut ko apgūt.

Meitai saka, lai savāc, viņa to izdara pēc pāris dienām, puikam - uzreiz viss jādara
Nav jau tā, ka katru dienu mums tādas domstarpības, bet nu pa lielam ir tāda nevienlīdzīga situācija, kas man ļoti nepatīk...

Nūū. Lai es kādam ļautu diktēt noteikumus manam bērnam, man būtu jāzaudē dzīvība. Manu bērnu mīli vairāk par mani pašu vai ej prom. Un, nē. Man nav vidusceļa.

Nu, un ko tu dari tajā situācijā, kad bērnam viņš ņem nost planšeti ut?
Tas vīrietis viņam ir svešs onkulis. 8 gadi ir mazs bērns, viņs jūtas nosodīts... vismaz tu esi tajā mirklī bērna pusē? Dēls ir svarīgāks nekā cilvēks kas tev blakus no malas. Nepieļauj to.
Man arī bija ļoti grūti pieņemt patēvu, es zinu kā tas ir. Gājis visādi, es tāpat paliku vienmēr pie sava. Tikai pēc gadiem viss ir pamainījies, bet visas tās atmiņas tāpat ne īpaši patīkamās ir vēl prātā šobaltdien.

Manu bērnu mīli vairāk par mani pašu vai ej prom.

Neviens nemīlēs svešu bērnu vairāk kā pašu sievieti. Varētu vēl vienlīdzīgi, it sevisķi, ja bērns ir ģimenē vēl ļoti maziņš 1gadiņš un no mazotnes jau audzina , sāk uzskatīt par savējo. Ar tādiem ,kuri jau ir lieli, ar savu raksturu, paaugušies, neuzskata vīrieti par savu tēvu, vīrietis viņu par savu bērnu nebūs viņi mīlēs viens otru kā vairāk kā sievieti, mammu. Absurds variants.

Protams, ja izdarīts kas nepareizi - jāsaņem sods, par to nav runa, bet tad sodi abus.. kāpēc tikai vienu? Liekas, ka vīrietis redz tikai to, ko dara mans dēls, bet viņa meitas netīrajiem trauku kalniem iet garām kā akls..
jā, saprotams, es esmu dēla pusē, ja redzu šo nevienlīdzību..

sniegpulksteniite @ 20.05.2019 08:57

Neviens nemīlēs svešu bērnu vairāk kā pašu sievieti. Varētu vēl vienlīdzīgi, it sevisķi, ja bērns ir ģimenē vēl ļoti maziņš 1gadiņš un no mazotnes jau audzina , sāk uzskatīt par savējo. Ar tādiem ,kuri jau ir lieli, ar savu raksturu, paaugušies, neuzskata vīrieti par savu tēvu, vīrietis viņu par savu bērnu nebūs viņi mīlēs viens otru kā vairāk kā sievieti, mammu. Absurds variants.

Tu kļūdies. Ir daudz gadījumu, kuros pēc attiecību izjukšanas ne bioloģiskā puse iesaistās bērna dzīvē vai nepieciešamības gadījumā pat paņem savā audzināšanā. Nevajag būt tik kategoriskai.

Lai es kādam ļautu diktēt noteikumus manam bērnam, man būtu jāzaudē dzīvība.

Tātad uzlikt astoņgadniekam par pienākumu savākt savu istabu un iznest gružus var tikai pār Tavu līķi? Problēma autorei nav bērnu pienākumos, bet gan nevienlīdzīgā attieksmē pret bērniem.
Autorei. Nav teikts, ka Tava bērna sodīšana uzreiz liecina par nepatiku. Varbūt Tavs partneris tomēr izjūt atbildību par Tava bērna audzināšanu, bet neprot to. Vai arī, ļoti iespējams, izturas tā, kā pret viņu pašu kā bērnu bērnībā izturējās tevs vai patēvs.

varbūt tas ir pārspīlēti, ka nepatīk dēls. nezinu vai var salīdzināt kā izturās pret savu meitu un tavu dēlu, tie nav viena vecuma bērni, meita tomēr ir pieaudzis cilvēks.
arī pret saviem bērniem vecāki mēdz izturēties nevienlīdzīgi, parasti gan pret vecākajiem stingrāk kā jaunākajiem, bet varbūt vīrietis grib ieaudzināt atbildību pret saviem pienākumiem un darbu, jo ar meitu švaki sanākusi šī dzīves skola :)

Jā, jo ja tā padomā, mēs jau nezinam kāda jums ir ikdiena, kā vīrietis izturas citos gadījumos pret tavu dēlu. Varbūt viss tiek mazliet pārspīlēts. Mazos mīnusus var arī tik ļoti pie sirds neņemt.

Nu, tur jāskatās kāda attieksme viņam pret dēlu vispārīgi. Ja mēs runājam tikai par disciplīnu, tad tas nav rādītājs. Iespējams, viņš tiešām grib izaudzināt vīrieti,kas dara, kas jādara, nevis memesdēliņu. Tā skatoties, mans tēvs tad arī deva priekšroku man, nevis brālim, jo disciplīna bija uz viņu stingrāka.
Nemaz nerunājot, ka meitai jau 18...

Ja vīrietis nepieņemtu manu bērnu, tas vairs nebūtu mans vīrietis. punkts!

amsterdama @ 20.05.2019 11:43

Tātad uzlikt astoņgadniekam par pienākumu savākt savu istabu un iznest gružus var tikai pār Tavu līķi? Problēma autorei nav bērnu pienākumos, bet gan nevienlīdzīgā attieksmē pret bērniem.
Autorei. Nav teikts, ka Tava bērna sodīšana uzreiz liecina par nepatiku. Varbūt Tavs partneris tomēr izjūt atbildību par Tava bērna audzināšanu, bet neprot to. Vai arī, ļoti iespējams, izturas tā, kā pret viņu pašu kā bērnu bērnībā izturējās tevs vai patēvs.

Interesanti gan. Tā padom@jot,cik gan veiksmīgas varētu būt audzināšanas metodes vīrietim, kurš pats savai meitai nav spējis ieaudzināt tīrību, kārtību un pateicību? Nu, tā - tīri izejot no autores teksta. Astoņgadīgam bērnam ir jāpalīdz mājas solī savu iespēju robežās, piekrītu. Tomēr, sodīt manu bērnu varu tikai es pati. Bez mana akcepta neviens ne vārdu manam dēlam nepateiktu. Īpaši jau cilvēks, kura meita ir acīmredzams pierādījums nespējai cilvēku izaudzināt par cilvēku.
Bet mans skatu punkts ir tikai atstāsts no autores puses. Ne es dzīvoju ar viņiem, neko. Skaidrs gan ir tas, ka astoņgadīgs puika nestāsies pretī kaut kādām mātes izvēlētām tēvainim. Ja nejutīs īstā tēva un mātes atbalstu izaugs par diezgan sabojātu pieaugušo. Ar kaut kādu mūžīgu rūgtumu azotē un pašpārliecināts trūkumu. Tā kā, laiks mammai saprast, ka ir mamma un ieviest korekcijas ģimenes ikdienā. Runāt, runāt, runāt un vēlreiz runāt.