Ko juus dariitu citaadi?

Neko nedarītu citādi, bet iespēja kaut uz brīdi apzināties un "pārslēgties" jebkuru citu iespējamo alternatīvo realitāti jebkurā laika momentā būtu interesanta.

nenodarbotos ar seksu ar vienu cali matematikas kabineta,jo pec ta mani izmeta ara no preztizas skolas:-):-):-)

Neons!Tiesi taa-es arii taa gribeetu,izmeeginaat kaut ko pavisam citu!(l)

Protams, ir notikumi un lietas, kuras es vēlētos kaut būtu izdzīvojusi savādāk, bet, konkrēti šobrīd mani manā dzīvē viss apmierina un neko nevēlētos mainīt. Vienīgā lieta, par ko pēdējā laikā aizdomājos - man nepietiek ar vienu dzīvi. Gribētos nodzīvot vēl vienu un tad vēl vienu (pēc pilnīgi cita scenārija), pie tam - atceroties visas iepriekšējās dzīves.

Kaut nu es būtu saņēmusies un pārkāpusi pāri pati sev, vidusskolā dodoties mācīties uz kādu Rīgas ģimnāziju. Tikai tagad saprotu, cik daudz laika izniekoju vidusmēra skolotāju ego apmierināšanai. Domāju, ka būtu nokļuvusi motivējošākā vidē, kļūtu patstāvīgāka un galarezultātā būtu uzdrīkstējusies studēt absolūti citu jomu.

Piekriitu teicienam, ka peec kara visi gudri. :-D
Ja buutu iespeeja, es laikam neko nemainiitu, jo nevar tomeer zinaat, kaa kaut vismazaako lietu izmainiishana buutu vareejusi ietekmeet naakotni! Varbuut, piemeeram, pavadiishana tos 2 gadus attieciibaas ar to drausmiigo puisi mani patiesiibaa "paglaaba" no veel lielaakas katastrofas. ;-)
Shii teema man ljoti atgaadina filmu The Butterlfy Effect - visiem iesaku noskatiities!:-)

Carolinn-es laikam nepreciizi uzrakstiju.Es nenozeeloju sajaa dziivee,ka man ir beerni.Man ir liels prieks par saviem deeliem.
Es laikam so diskusiju izveidoju sakaraa ar astrologes-nummerologes sarunu.Vina uzsveera,ka es sajaa dziivee esmu ienaakusi ,lai gaadaatu par citiem,un esmu aizmirsusi pilniigi par sevi...Tad saaku analizeet visus notikumus un sapratu,ka taa arii ir!Visi notikumi manaa dziivee ir bijusi ar domu-paliidzeet citiem,domaat par citiem utt.
Taapeec es saaku domaat,ka naakosaa dziivee(ticu taadai)es gribeetu vaairaak domaat par sevi.

Vienigi par ko aizdomajos bail butu ko mainot, jo nesatiktu tos cilvekus kas satikti, un berni!! Man vajag manus dvinus!!! Ja man 30 it vai velak gados nebutu bernu , tragedija un bezjedziga dzive!!! Nu man tad ta butu ! Un berns ap 40/it pirmais.drausmigi, vai bernu neesamiba
Bet katram.savs.

Interesanti, ka daudzas raksta, ka būtu vajadzējis vairāk mācīties. Manā gadījumā ir tieši pretēji - pārāk daudz laika aizgāja uz olimpiādēm un skolu kā tādu. Tagad saprotu, ka būtu varējusi mazāk sēdēt pie grāmatām un mācīties nevis uz 9 un 10, bet arī uz 7 un 8, toties čillā.
Vēl būtu vēlējusies apgūt kādu mūzikas instrumenta spēli, vairāk sportot, rūpīgāk izvēlēties draugus un puišus, aizbraukt ERASMUS, mazāk domāt, ko domā apkārtējie, ātrāk aiziet patstāvīgā dzīvē prom no vecāku mājām, izvēlēties citu studiju virzienu, būt drosmīgāka un pārliecinātāka par savām spējām darbā, nebūt tik pieklājīga (tb., d**** sūtīt biežāk, ja pelnīti :-D)... Gan jau vēl ir kaut kas, bet šobrīd nenāk prātā.

Ir lietas un izvēles, kurās ar tagadējo skatījumu, es būtu rīkojusies savādāk. Bet, tad no otras puses, domāju, ka nebūtu tur, kur esmu tagad. Visi notikumi vienmēr kaut kā ir pakārtojušies nākamajiem, lai es nonāktu tajā punktā, kur esmu tagad.
To vienmēr paturu prātā, kad notiek kas ne tik labs - ka tas noteikti aizvedīs pie kāda pagrieziena. No pieredzes to varu ieteikt arī citiem, kam gadās tumšais posms vai kas nožēlo savas izvēles.
Bet vienu lietu es gan nekad mūžā nevarētu pateikt- ka nožēloju, ka laidu pasaulē bērnu, tāpēc šajā gadījumā brīnos par Odettas uzrakstīto. Lasīju vairākas reizes, lai pārliecinātos, ka tiešām sapratu pareizi.

Esmu iemacijusies dzivot bez nozelas par izdarito. Jo taja bridi, kad savu izveli veicu, tas bija tiesi tas , ko velejos.
Ja, ne viss vienmer izdodas un daudzas izveles beidzas ka pamatiga maciba, tomer, tomer: ja ta visa nebutu , varbut man sodien savas dzives ari nebutu. Bet es milu savu dzivi! Es milu to, kas es sodien esmu un ka dzivoju. :-)

Vairaak klausiitu un ieklausiitos vecaaku padomos.

Es citreiz domāju, ka ar savu šodienas prātu savā agrajā jaunībā būtu rīkojusies pavisam citādi, mazāk baidītos, bet vairāk rīkotos, nepieļautu dažas muļķības utt. Tad es šobrīd būtu pavisam cits cilvēks - bet vai tas automātiski nozīmē, ka es tagad būtu labāka, laimīgāka? Diezin vai. Vispār jau vairāk jākoncentrējas uz to laiku, kas vēl priekšā, nevis uz to, kas jau palicis aiz muguras.. :)

Atvainojos, negribu atkal piedrazot kādu diskusiju ar savām jaunākajām atklāsmēm. Par smēķēšanas atmešanu tad vajag citu diskusiju. :)

Maitā-tieši kā? Maitā tabakas industrijas ienākumus un to lielo cigarešu nodokļu saņēmējus-valdības maciņus. Tad nu valdības mazais brālītis-mediji publicēs rakstus par to, ka e-cigaretes ir kaitīgākas par īstajām. Nikotīns ir tieši tikpat kaitīgs, cik kofeīns. Man te stāv paciņa ar to šķidrumu. Sastāvs: Propylene glycol, glycerin, aroma(hexyl acetate, Isolamyl acetate, heptyl acetate), nicotine. Kur ir tās vairāk nekā 70 ķimikālijas?

Man tāpat ka XZY, šobrīd auga pasakaina meitiņa, un, ja dzīvē pirms viņas būtu pieņēmusi citus lēmumus, man viņas nebutu..
Bet, ja tomēr, tad noteikti mācītos vairāk un cītīgāk, kamēr bija gan laiks, gan iespējas.

Es daudz ko darītu savādāk. Neskrietu tik ātri uz Rīgu, nevilktu nejēdzīgas attiecības vidusskolā, divi gadi kā beigtu zirgu vilktu līdz. Bet es neko nenožēloju. Visādi trakumi un izvēles ir tie, kas manu dzīvi padarīja tiešām interesantu un ir jau sajūta, ka visam iespējamam ir iziets cauri.
Yeah, šobrīd vēl ņaudu par to, ka aizgāju no bijušā, to gan sev visu laiku pārmetu un nožēloju kaut ir pagājis jau ilgs laiks. Tas vienīgais kas palicis tāds, kad gaidu to mirkli, kad varēšu pateikt, nu kas izdarīts, izdarīts un beigšu sūdu bakstīt ar koku.

E-cigarete jau ari maitā veselību :-D
Es laikam neko nemainītu, jo man ir meita, ja viss būtu citādi,man viņas nebūtu. Darbs, es neesmu nelaimīga darot darbu, alga varētu būt tikai lielāka, tad būtu apmierināta.

Smēķēšanu var nožēlot, cik gan daudz ir maitāta sava veselība un daudz naudas iztērēts. Atmetu pateicoties e-cigaretei un iesaku visām, kas vēlas atmest.

Pēc kara visi ir gudri. Nevajag sevi mocīt un nožēlot, bet mācīties no kļūdām. Un, ja kaut kas neapmierina pašreizējā situācijā, tad vajag to mainīt ar steigu, nevis "ai, nu gan jau", vai "sākšu diētu no pirmdienas" stilā. :)