Garo sieviešu problēmas

Man vīrs tikpat garš kā es. Ar īsākiem nemaz netikos. Vispār jūtos komfortablāk, ja vairums cilvēku man apkārt ir gari (ap 1.80). Ļoti kaitina, ja mazie cilvēki sāk spriedelēt par manu garumu (Ooo, tu gan gara! Tev blakus tik maza jūtos! Tu jau tāda liela padevusies. Tu tāda gara, pieliksi aizskarus? utt).
Ja citiem ir garumu atšķirība, pamanu, bet neko nedomāju. Ka tik pašiem labi.
No problēmām.. Garums ļoti motivē censties nepalikt resnam, jo gari cilvēki ar lieko svaru izskatās dubultlieli. Kaitina, ka skaistas kleitas jāliek atpakaļ plauktā, jo knapi apsedz dibenu :-D Arī tas, ka garumam bonusā ir liela pēda un apaviem uz 40, 41,. izm nav parastos veikalos liela izvēle.

Bērnībā bieži teicu - gribu izaugt 2 metrus gara! Gribu izaugt 2 metrus gara!" Tagad (augums 1.80 m), kad daudzi puiši īsāki par mani... Diez kas nav. Protams, cenšos vairāk uzturēties garāku puišu sabiedrībā, bet nu... kā sanāk.

Mana reakcija - priecājos, ka cilvēki viens otru ir atraduši. Vienreiz ir gadījies redzēt pārīti kur meitene bija galvas tiesu garāka, puisis bija viņai līdz plecam, tad gan izskatījās nedaudz savādi, bet tomēr viņi kopā izskatījās ļoti laimīgi. :)
Kā piemērs man liekas skaists pāris, krievu dziedātājs Džigans ar savu sievu. Nevar saprast vai arī bez papēžiem viņa ir garāka, bet visās bildēs var redzēt, ka Džigans īsāks par viņu, tāču izskatās super, piestāv viens otram. (l)

Arī esmu diez gan gara, tikusies esmu ar dažāda garuma vīriešiem, protams, ir foršāk, kad vīrietis ir garāks, bet es nevaru kategoriski pateikt, ka ar nedaudz īsāku nekad. Vīrieši ir dažādi, dažiem tiešām tas garums nav milzīgs trūkums, salīdzinot ar pozitīvajiem aspektiem un ir tik daudz citas lietas, kas man liek justies sievišķīgi vai tieši pretēji- vīrišķīgi, ka nu... garums ir mazākais :)
Par drēbēm runājot, jā, daudzas kleitas vai svārki ir par īsu, ar biksēm problēmu gan nav, pati bieži uzloku galus, jo patīk, kā tas izskatās. Par augstpapēžu apaviem- diez gan reti uzvelku. Ikdienā pārvietojos ar auto un man ir grūti braukt ar augstiem papēžiem, pie tam arī pašus papēžus tas bojā. Vasarā man mašīnā stāv maiņas apavi, bet citos gadalaikos gan kaut kā ne ļoti gribas pārvilkt :D Tāpēc velku, ja pati nebraucu pie stūres, bet nu arī kad nav ilgi jāstāv uz kājām.. īsāk sakot reti :D bet tā kompleksu nav staigāt ar papēžiem, drīzāk nav ērti. Citu problēmu arī īsti nav.

Atverējis ka man māsai draugs ir nedaudz īsāks par viņu. Sākumā arī viņai bija kompleksiņš, bet tagad jau pieradusi.

Man ir pilnīgi vienalga, neko nedomāju. Ka tik cilvēki paši laimīgi un apmierināti viens ar otru! (l) Paskatieties uz Pecolli pāri. Protams atšķirība acīmredzama, bet man netraucē. Ja tā padomā, tad kā vispār var traucēt citu cilvēku garuma atšķirība.. tur tad pašam jāiet galva paārstēt.
Par sevi runājot, neesmu no īsajām un vienmēr esmu gribējusi vīrieti, kurš garāks par mani. Es pavisam noteikti nejustos ērti ar vīrieti, kurš ir īsāks par mani. Ok, 3cm varbūt varētu pieciest, bet tādu ritīgu atšķirību es nevarētu panest.
Bet, ja cilvēks patīk tev un tu viņam, tad jau acīmredzot tā auguma atšķirība nav jums tik būtiska.
Jo es ilgāk dzīvoju, jo biežāk visur un visiem gribas teikt - kāda starpība ko domās citi.. galvenais, ka paši laimīgi! Citiem vienmēr būs ko pateikt gan par tavu izskatu, gan par tavu dzīvi, partneri, bērniem utt. Un jo nelaimīgāki tie citi, jo vairāk viņi domā un kaut ko saka par tevi. :-D

Esmu 1,78 m gara. Arī man kādreiz šķita, ka ar īsāku nekad, nekad nevarētu tikties, bet tagad, re kā, dzīve iedeva tādu, kas par 2 cm īsāks. Sākumā par to traki uztraucos, kā būs, nekad nevarēšu augstpapēžu kurpes uzvilkt, bet tagad man ir vienalga.
Augstus papēžus tāpat nevalkāju, jo jūtos neērti nevis blakus savam vīrietim, bet vispār sabiedrībā, tad esmu garāka par visām draudzenēm un sievietēm sev apkārt, man nepatīk.
Ar biksēm arī problēma, jo lielākā daļa ir pārāk īsas.
Vēl varu padalīties ar negatīvo pieredzi saistībā ar stāju. Attiecību sākumā visu laiku staigāju sakņupusi, lai itkā būtu īsāka par savu puisi un ar to sačakarēju gan stāju, gan gaitu. Kad pati ievēroju, ka mugura itkā taisni nostājoties ir ar kūkumu sapratu, ka jādara kaut kas lietas labā. Gāju pie fizio, vingroju, stiepos, vienmēr sev nācās atgādināt: "Iztaisno muguru!". Tad iestājos dejošanā un tur mani burtiski 3 mēnešu laikā iedresēja turēt stingru, taisnu muguru. Tur arī iemācīja pašapziņu un māku sevi iznest.
Principā, ko gribu pateikt - viss sākas no sevis, kad pati kompleksoju, ka esmu pārāk gara, nesmuki izskatās, tad jā, patiešām izskatās slikti, jo staigāju sakumpusi, tomēr, ja iztaisnoju muguru, saku sev, ka nevienu neietekmē tas, ka esmu dažus nieka cm garāka par vīrieti, tad arī spēju justies labi un komfortabli.:-)

Es pat brīnos, esmu 177 un bieži saņemu komplimentus par augumu u.t.t. Tas taču tik skaisti!
Un papēžus arī velku kādi patīk. Nu kā, ejam ar draudzenēm, visām papēži, viņas garākas un es garāka, kur problēma?
Par biksēm gan, dažos veikalos nemaz nemeklēju

Jūs sakāt, lai autore neņem vērā citu cilvēku viedokli, bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka viņa tūlīt pat varēs iedomāties īsāku vīrieti blakus.. :) Jo tomēr vissvarīgākais jau ir paša viedoklis un emocijas par to, vismaz man. Es gan neesmu gara, bet, ja blakus ir īsāks vīrietis, es nedomāju par to, ko domā citi, skatoties uz mums. Tajā brīdī es domāju par savām sajūtām. Esmu bijusi tādā situācijā un bija tāpat kā crimson

īsti nepatika, ka esmu garāka un vīrietis īsāks, šķita nevīrišķīgi.

Man 168, bija draugs ar 174, blakus stāvot bijām vienā garumā, un jutos gara...
Kaut kā patīk, ja blakus ir daudz garāks vīrietis, ka man mazliet uz pirktsgaliem jāpaceļas, lai buču iedotu..

Esmu 178cm un vispār nav nekādu problēmu :D Pusaudžu gados dažkārt pārdzīvoju par savu garumu un staigāju sakņupusi, jo šķita, ka tā būšu īsāka, bet tagad pilnīgi pretēji - eju stalti, dažkārt velku papēžus un esmu apmierināta ar savu garumu. Draugs man ir 10 cm garāks. Ar īsākiem vīriešiem nesatiktos, pieļautu sava garuma, bet ne īsākus. Esmu tikusies, īsti nepatika, ka esmu garāka un vīrietis īsāks, šķita nevīrišķīgi.
Bikses jau tagad moderni, ka ir līdz potītēm, tas man patīk, bet ar kleitām gan problēmas - visas īsas. Zarā vispār neko nevaru nopirkt, izņemot blūzes, džemperus, kreklus, jo visas bikses, svārki, kleitas ir vnk extra īsas. Pārsvarā apakšdaļas apģērbu pērku H&M, jo tur biksēm ir jostas platums un bikšu garums (2 izmeri), Reserved - jo tur kleitas garumā der un vēl šo to Massimo Dutti. Tā kā esmu gara un tieva, tad parasti visas drēbes izskatās ļoti labi. :D

Man patīk bikses kas nenosedz potītes līdz ar to nekad nav bijusi problēma ar biksēm :D

Es esmu 177. Man jau liekas Latvijā ar gariem vīriešiem nav problēma, viegli atrast kādu kas ir 180+ :D
Ar īsāku gan nevarētu būt kopā, nu vienkārši ne un viss, nejūtos labi blakus mazam vīrietim vienalga cik labs cilvēks būtu, bet prieks par tiem kam izdodas šādus tarakānus uzveikt.

Es gan neskaitos pie garajām,man 1,75,bet tāpat ir problēmas ar vīriešiem, biksēm un kleitām :D
Kur jūs pērkat normāla garuma bikses? Reservedā toč visas ir īsiem cilvēkiem domātas...

Līdzīgas problēmas ir arī īsākām sievietēm. Pati esmu 1,60m. Es, savukārt, visās bildēs izskatos pēc pundura, grūti atrast apavus (jo maza kāja), grūti atrast bikses un jakas, jo par garu. Vīrs ir 1,87m, tad nu no malas arī nedaudz komiski izskatās:-D
BET...mazāk domā par garumu, tā ir lieta, ko tu nevari ietekmēt, tāpēc izbaudi, ka esi gara, ar garām kājām:-)

Man kleitas ir vājība(l) Par kleitām runājot, Asosā esmu iegādājusies, ļoti daudz andelē esmu pirkusi, tāpat arī Montonā, Metā. Kleitas, kas man liekas, ka ir pa īsu vai ja nejūtos ērti, ziemā vilku ar legingiem.

Man ir problēmas arī ar kleitām, bieži vien veikalos piedāvātās ir tik īsas, ka jūtos neērti.(t)

Ha..haa, man arī ir tizluma slimība! :-D Par biksēm runājot, jā, ir pagrūtāk nopirkt, bet reti viņās staigāju, vairāk kleitās, ar tām gan nav problēmu.

Vispār man vairāk problēmas sagādā, tas, ka esmu tizla, jo cik es novēroju gari cilvēki ir neveiklāki un tizlāki :D grūti koordinēt sevi :D uz papēžiem sajūta dažreiz ka esmu otrajā stāvā pašai, regulāri iekrienu zemās durvju ailēs, koku zaros. Mazās mašīnās sēdēt aizmugurē ir neērti. Džinsenes uz visa šitā mani nekad nav uztraukušas, man patīk ar plikām potītēm staigāt :D

Pēc komentāriem spriežot:
1) sabiedrībā nav īpaši izplatīts stereotips par to, ka vīrietim jābūt garākam, pretējā gadījumā tas izskatās "nepareizi";
2) ir daudz pāru, kuros sieviete ir garāka. Tātad laikam arī man pašai tas nemaz nešķiet savādi, ja jau neesmu pamanījusi tos daudzos pārus. :-)
Un paldies par ieteikumiem džinsu meklējumiem, kā arī pozēšanai bildēs ar īsākiem cilvēkiem. :-D(l)