Garo sieviešu problēmas

Nu man ir pāri 180.. Draugs līdzīgā garumā tā kā viss okei.. Vienīgais ar augstpapēžu kurpēm esmu garāka, bet tas ir reti.. Velku tāpat zābakus ar papēdi, botiņas ar augsto zoli, jo tie daži cm tāpat neko nemaina... Cilvēki tāpat bieži skatās, kā nebūtu cilvēku redzējuši it īpaši vasarā.. Bet esmu pieradusi
Vienīgais mīnuss ir ar bikšu iegādi... Nav tik daudz variantu kā īsām dāmām.. Pārsvarā asos. Un ar kleitām arī jāskatās, jo daudzas izskatās par īsu... Bet nu manā vecumā ir ļoti labi.. Priecājos, ka neesmu īsa.. Ir daudz plusu arī

Es nedomāju, ka cilvēki tevi un tavu vīrieti stundām ilgi pēta un skrien klāt ar lineālu un pēc tam visu vakaru par to vien domā. Tos 4cm praktiski vispār nevar pamanīt. Vispār cilvēki pārāk daudz ieciklējas uz "ko par mani padomās apkārtējie" kaut gan patiesība ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku par tādām lietām vispār nedomā, katrs ir pārņemts ar savām domām un problēmām, tie kas tik ļoti ieciklējas uz apārtējiem, tā salīdzinoši ļoti maza cilvēku daļa. Vienīgi izņēmums varētu būt, ja tiešām kaut kas ļoti izceļas uz apkārtējo fona (gan sliktā nozīmē, gan labā), tavā gadījuma, teiksim, vīrietis ir sievietei līdz plecam, tad varbūt kāds papētītu vairāk. Turklāt, tavs vīrietis tak ar plikām kājām nestaigā pa ielu, viņam noteikti ir apavi, kas dod klāt kādus 3cm, lidz ar to starpība vispār ir neesoša.
Bet ja nu gadījumā, tevi tas tik ļoti pašu traumē un nevari ar to sadzīvot, tad tev ir jāmeklē garāks vīrietis, bet atceries, ka vidējais Latvijas vīriešu garums ir 180cm, 181cm (kā nu kurā statistikā), tā kā ar lielāko daļu tu jebkurā gadījumā būsi +/- vienāda auguma un ar papēziem būsi vienalga garāka.

Man kaut kā dzinšenes nav problēmas atrast. Vīrieti gan :D es esmu 180 un es stereotipaina af. Bet es esmu mēģinājusi tikties ar īsāku vīrieti. No thanks. Es jūtu katru centrimetru, man tiešām traucē.
BET. Es tiešām apbrīnoju tos kuriem tas netraucē un pat to nemana. Man brāļa sieva ar kādus 5cm garāka par brāli. Pamanīja tad kad es pajautāju vai viņiem netrucē. Paši baigi nebija piefikējuši.

Es esmu 1,78m un agrāk domāju, ka nevarēšu satikties ar garāku par mani - drīzāk viena auguma. Jo man ir garšs brālis un visi garie man pārāk asociējās ar viņu. :-D Tagad ir draugs 2m un jūtos ļoti labi - savus garo cilvēku kompleksus viņa klātbūtnē pilnībā aizmirstu. Un augstos papēžus velku ar prieku.
Agrāk gan daudz pārdzīvoju, bet tagad pat ļoti patīk savs garais augums. Vispār gari cilvēki liekas tādi iznesīgāki.
Nepatīk gan, ja jāstāv blakus ļoti īsiem vīriešiem. :-D
Bagātajiem vīriešiem gan bieži ir blakus galvas tiesu garākas sievietes un man pat tāda savienība liekas diez gan pievilcīga. :-D

Es arī esmu pāri 1.80, pusaudžu gados mazliet kompleksoju, bet ar laiku sapratu, ka, nu, galīgi nav vērts. Ir bijuši pat vairāki randiņdžeki, kas drusciņ īsāki, par to nemaz nekompleksoju un arī viņiem tas netraucēja. Tagad gan vīrs ir kādus 8 cm garāks. Vienīgais mīnuss, ka bikses tiešām ļoti grūti nopirkt, jo kājas man ir ļoti garas :D Pirms dažiem gadiem atklāju, ka "X jeans" veikalā ir pieejamas garas džinsas un ir pat izvēle, nevis jāņem, jo der.

nu jā garums jau var visādi izpausties. jo man piemēram tieši kājas ir ļoti garas droši vien neproporcioāli:-D tapēc biksēm vajag vismaz 34/ 36/38 garumu.. pie tam esmu tieva un veikalos īsti nav tādu. tapēc skatos stockmanā, kādos specializētajos veikalos.. bet saku, ka visvienkāršāk ir meklēt asos.
nu cik es skatos puišiem patīk garas meitenes, vismaz ievēro mani vienmēr vai arī tie ir tie blondie mati :-D:-D
ja būtu nepieciešamība pēc jauna drauga:-D diez vai gribētu īsāku par mani... bet nu tas nebūtu galvenais.

Pēc komentāriem spriežot:
1) sabiedrībā nav īpaši izplatīts stereotips par to, ka vīrietim jābūt garākam, pretējā gadījumā tas izskatās "nepareizi";
2) ir daudz pāru, kuros sieviete ir garāka. Tātad laikam arī man pašai tas nemaz nešķiet savādi, ja jau neesmu pamanījusi tos daudzos pārus. :-)
Un paldies par ieteikumiem džinsu meklējumiem, kā arī pozēšanai bildēs ar īsākiem cilvēkiem. :-D(l)

Vispār man vairāk problēmas sagādā, tas, ka esmu tizla, jo cik es novēroju gari cilvēki ir neveiklāki un tizlāki :D grūti koordinēt sevi :D uz papēžiem sajūta dažreiz ka esmu otrajā stāvā pašai, regulāri iekrienu zemās durvju ailēs, koku zaros. Mazās mašīnās sēdēt aizmugurē ir neērti. Džinsenes uz visa šitā mani nekad nav uztraukušas, man patīk ar plikām potītēm staigāt :D

Ha..haa, man arī ir tizluma slimība! :-D Par biksēm runājot, jā, ir pagrūtāk nopirkt, bet reti viņās staigāju, vairāk kleitās, ar tām gan nav problēmu.

Man ir problēmas arī ar kleitām, bieži vien veikalos piedāvātās ir tik īsas, ka jūtos neērti.(t)

Man kleitas ir vājība(l) Par kleitām runājot, Asosā esmu iegādājusies, ļoti daudz andelē esmu pirkusi, tāpat arī Montonā, Metā. Kleitas, kas man liekas, ka ir pa īsu vai ja nejūtos ērti, ziemā vilku ar legingiem.

Līdzīgas problēmas ir arī īsākām sievietēm. Pati esmu 1,60m. Es, savukārt, visās bildēs izskatos pēc pundura, grūti atrast apavus (jo maza kāja), grūti atrast bikses un jakas, jo par garu. Vīrs ir 1,87m, tad nu no malas arī nedaudz komiski izskatās:-D
BET...mazāk domā par garumu, tā ir lieta, ko tu nevari ietekmēt, tāpēc izbaudi, ka esi gara, ar garām kājām:-)

Es gan neskaitos pie garajām,man 1,75,bet tāpat ir problēmas ar vīriešiem, biksēm un kleitām :D
Kur jūs pērkat normāla garuma bikses? Reservedā toč visas ir īsiem cilvēkiem domātas...

Es esmu 177. Man jau liekas Latvijā ar gariem vīriešiem nav problēma, viegli atrast kādu kas ir 180+ :D
Ar īsāku gan nevarētu būt kopā, nu vienkārši ne un viss, nejūtos labi blakus mazam vīrietim vienalga cik labs cilvēks būtu, bet prieks par tiem kam izdodas šādus tarakānus uzveikt.

Man patīk bikses kas nenosedz potītes līdz ar to nekad nav bijusi problēma ar biksēm :D

Esmu 178cm un vispār nav nekādu problēmu :D Pusaudžu gados dažkārt pārdzīvoju par savu garumu un staigāju sakņupusi, jo šķita, ka tā būšu īsāka, bet tagad pilnīgi pretēji - eju stalti, dažkārt velku papēžus un esmu apmierināta ar savu garumu. Draugs man ir 10 cm garāks. Ar īsākiem vīriešiem nesatiktos, pieļautu sava garuma, bet ne īsākus. Esmu tikusies, īsti nepatika, ka esmu garāka un vīrietis īsāks, šķita nevīrišķīgi.
Bikses jau tagad moderni, ka ir līdz potītēm, tas man patīk, bet ar kleitām gan problēmas - visas īsas. Zarā vispār neko nevaru nopirkt, izņemot blūzes, džemperus, kreklus, jo visas bikses, svārki, kleitas ir vnk extra īsas. Pārsvarā apakšdaļas apģērbu pērku H&M, jo tur biksēm ir jostas platums un bikšu garums (2 izmeri), Reserved - jo tur kleitas garumā der un vēl šo to Massimo Dutti. Tā kā esmu gara un tieva, tad parasti visas drēbes izskatās ļoti labi. :D

Man 168, bija draugs ar 174, blakus stāvot bijām vienā garumā, un jutos gara...
Kaut kā patīk, ja blakus ir daudz garāks vīrietis, ka man mazliet uz pirktsgaliem jāpaceļas, lai buču iedotu..

Jūs sakāt, lai autore neņem vērā citu cilvēku viedokli, bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka viņa tūlīt pat varēs iedomāties īsāku vīrieti blakus.. :) Jo tomēr vissvarīgākais jau ir paša viedoklis un emocijas par to, vismaz man. Es gan neesmu gara, bet, ja blakus ir īsāks vīrietis, es nedomāju par to, ko domā citi, skatoties uz mums. Tajā brīdī es domāju par savām sajūtām. Esmu bijusi tādā situācijā un bija tāpat kā crimson

īsti nepatika, ka esmu garāka un vīrietis īsāks, šķita nevīrišķīgi.

Es pat brīnos, esmu 177 un bieži saņemu komplimentus par augumu u.t.t. Tas taču tik skaisti!
Un papēžus arī velku kādi patīk. Nu kā, ejam ar draudzenēm, visām papēži, viņas garākas un es garāka, kur problēma?
Par biksēm gan, dažos veikalos nemaz nemeklēju

Esmu 1,78 m gara. Arī man kādreiz šķita, ka ar īsāku nekad, nekad nevarētu tikties, bet tagad, re kā, dzīve iedeva tādu, kas par 2 cm īsāks. Sākumā par to traki uztraucos, kā būs, nekad nevarēšu augstpapēžu kurpes uzvilkt, bet tagad man ir vienalga.
Augstus papēžus tāpat nevalkāju, jo jūtos neērti nevis blakus savam vīrietim, bet vispār sabiedrībā, tad esmu garāka par visām draudzenēm un sievietēm sev apkārt, man nepatīk.
Ar biksēm arī problēma, jo lielākā daļa ir pārāk īsas.
Vēl varu padalīties ar negatīvo pieredzi saistībā ar stāju. Attiecību sākumā visu laiku staigāju sakņupusi, lai itkā būtu īsāka par savu puisi un ar to sačakarēju gan stāju, gan gaitu. Kad pati ievēroju, ka mugura itkā taisni nostājoties ir ar kūkumu sapratu, ka jādara kaut kas lietas labā. Gāju pie fizio, vingroju, stiepos, vienmēr sev nācās atgādināt: "Iztaisno muguru!". Tad iestājos dejošanā un tur mani burtiski 3 mēnešu laikā iedresēja turēt stingru, taisnu muguru. Tur arī iemācīja pašapziņu un māku sevi iznest.
Principā, ko gribu pateikt - viss sākas no sevis, kad pati kompleksoju, ka esmu pārāk gara, nesmuki izskatās, tad jā, patiešām izskatās slikti, jo staigāju sakumpusi, tomēr, ja iztaisnoju muguru, saku sev, ka nevienu neietekmē tas, ka esmu dažus nieka cm garāka par vīrieti, tad arī spēju justies labi un komfortabli.:-)