Skaidrs. Es jau sabijos, ka manas hronikas kādam nelabumu uzdzina.
Tagad par tēmu. Atbilde uz jautājumu, es netiktos ar baltajiem.
Tikai nepārprotiet mani. Strādājot UK vairāk kā gadu, multinacionālā vidē, man sanāca salaist ar vairākiem melnajiem. Mana ikdiena bija darbs, darbs un atkal darbs. Reizēm vienkārši vajadzēja nolaist tvaiku, tāpēc partnerus ļoti nešķiroju, saprotams, ka gribējās arī iemēģināt ko jaunu.
Vispirms jāsaka, ka melnajiem draudziņš nebūt nav visiem milzonīgs kādu to redzam blacked raw pornofilmās. Gadījās vidēji un pat maziņi, bet ne tur tā sāls. Vienojošais elements šiem partneriem bija augstprātība un pašpārliecība, bet noteicošais bija viens vareni agresīvs partneris. Tādi ir gadījušies iepriekš un tas nekad nav mani uzbudinājis, bet bailes ko manī ieviesa tas skatiens melnajā, radīja neparastu emociju uzplūdu manī. Bieds bija gandrīz paralizējošs, bet tai pat laikā atslābinošs. Nekad neko tādu nebiju izjutusi. Nespēks un pakļautība radīja fantastiskas izjūtas. Nekad seksa laikā nebiju pļauku saņēmusi vai tikusi pat mazdruziņa žņaugta un man pat roka necēlās tam pretoties. Kaut kādas rupjības svešā mēlē sabļāva man sejā, bet arī angliski atstāja pāris aizskarošus komentārus, kas vēl šodien skan kā dziesma, lai gan nevajadzētu.
Pēc vairākiem mēģinājumiem ar jauniem partneriem, to skaitā Arābu vai Turku, sapratu, ka nebūs vairs tas. Melno vidū arī vairs nesanāca atrast tādu pieredzi, izmēģināju arī varas lomas spēles. Nebija tas pats, bet bija vistuvāk.
Mājās Latvijā arī izmēģināju lomu spēles ar pāris tinder puišiem, galīgi ne tas.
Biju atklājusi jaunu fetišu, pakļautība un varas atdeve melnajam un tur es sev nevaru līdzēt.
Skaitu dienas līdz brīvdienām UK, cerams uz palikšanu, jo Latvijas demogrāfijā es jūtos kā cietumā, viena un vientuļa.
Tikai neapvainojaties, puikas.