Gan jau ar laiku manas prasības pret vīrieti mainīsies, jo noteikti 20 gados un 40 gados tie kritēriji ir ļoti atšķirīgi. Bet uz šo brīdi neesmu gatava tikties ar vīrieti, ja:
*ir manā vecumā/jaunāks par mani
*bez autovadītāja apliecības. Mašīna nav tik būtiska, bet liekas dīvaini, ja vīrietis savos 22+ gados nav saņēmies un joprojām nolicis tiesības
*nav pietiekami motivējošs. Man ir svarīgi, lai cilvēks, kurš ir man blakus mani motivē. Lai mani motivē vairāk kaut ko darīt, kaut ko apgūt. Senāk attiecībās nebiju tam īsti pievērsusi uzmanību, bet ar tagadējo draugu jūtos supermotivēta, un tagad šis punkts liekas īpaši svarīgs. Pie šī punkta, laikam, varētu pielikt klāt arī to, ka svarīgi, lai vīrietis mani maksimāli atbalsta.
*bez izglītības
*tālākā nākotnē neplāno bērnus un kāzas
*grib visu maksāt uz pusēm/negrib uzņemties lielāko daļu no "mamuta nesēja lomas"
*nesociāls, bez draugiem. Esmu diezgan komunikabls un atvērts cilvēks, tāpēc svarīgi, lai partnerim ir forši draugi, lai viņam ir labas socializēšanās spējas. Un, manuprāt, draugu loks ir kaut kāda veida rādītājs, vai cilvēks ir komunikabls un vai cilvēki vispār grib ar viņu kontaktēties
*draugi ir pirmajā vietā. Šis punkts būtu otra galējība iepriekšējam punktam, bet neveidotu attiecības ar vīrieti, kurš no sākuma saplāno laiku ar saviem draugiem, un tikai tad ar mani.
*"pakļāvīgs". Ciest nevaru vīriešus, kuri ir "viegli noliekami zem tupeles". Man ir svarīgi, lai vīrietis ģimenē ir galvenais. (Protams, nerunāju par galējībām, kur sievietei nav nekādas teikšanas).:-D
*bez humora izjūtas
Protams, ir arī citas īpašības, kuras galīgi nav pieņemamas (alkohola atkarība, rokas/balss pacelšana, higiēnas normas, iepriekš pieminētais "babņiks", skops, bez mērķiem dzīvē, kontrolējošs, super reliģiozs), bet tas liekas pašsaprotami. :-D