Jā, tagad visi lielākoties vēlas naudu, nevis gludekli un tējas servīzi. Un uz kāzām ejot, pāris pārim dāvina vismaz 100 eur. Nu manā draugu, paziņu lokā iegājies, ka tie 100 vismaz jāieliek. Vienu gadu, kad mani uzaicināja uz septiņām (!) kāzām - divas manu radinieku, divas manu draudzeņu, divas no mana mīļotā vīrieša puses, plus uzaicināja arī vēl bijusī kursa biedrene, kuru es nebiju satikusi dažus gadus... Es šausmās saķēru galvu, saprotot, cik tas viss izmaksās. Un negribas jau iet uz kāzām, iedot aploksni ar sīku summu, un justies neērti, ka tik maz, jo redz, man uz daudzām kāzām šogad jāiet. Apsvēru iespēju uz pusi no tām vispār neiet, jo vēl tak apģērbs, frizieris, ziedi, beznīns un citi izdevumi. Beigās aizgājām uz visām, izņemot manas bijušās kursabiedrenes kāzām. Nu jā, sālīts pasākums... Negribu noniecināt citu izvēles un gaumes, bet dāvināt kaut kādus niekus un random diy lietas, nu nē.Tādus paštaisītos loriņus cilvēki visbiežāk labprāt saņem no saviem sīčiem, nevis no pieaugušiem draugiem. Un vairs nav padomju laiki, kad cilvēki paši nevar dabūt un nopirkt sadzīvei nepieciešamo tieši tādā izskatā un veidā, kāds, atbilstoši līdzekļiem, pašus apmierina. Cits jautājums, ja ielūgumā norāda, ka vēlas dāvanā saņemt ko konkrētu.
---
Kad brālis precējās, neko nedāvināju. Tikai ziedus. Mācījos pirmajā kursā, pašai savas naudas nebija. Mani vecāki uzdāvināja brālim naudu, kartītē parakstījos arī es.