Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pēc mēģinājuma

 
Reitings 28
Reģ: 21.02.2019
Lūdzu, bez uzbraucieniem.
Veicu pašnāvības mēģinājumu ar žņaugšanu (pakāršanos). Kaut arī biju domājusi par to jau gadiem, pa īstam līdz tam nonākot, es pēc dažām sekundēm, kad ķermenis sāka trīcēt no bloķētajiem kakla asinsvadiem, izdzīvošanas instinkta pārņemta tomēr pārtraucu. Viena galvas daļa tā kā tika bloķēta (zvanīja bloķētās puses ausī, spiediens galvā, miglaina acs) un nākošajā dienā bija maza sejas asimetrija (uzacs un lūpu kakts uz leju). Tagad, pēc nedēļas tas viss ir pārgājis, vienīgi, kas vēl ir palicis, ir diezgan palēlināta domāšana, es vairs nespēju iedziļināties, ko kāds man saka, nespēju saprast, ko saka pa tv utt.
Internetā angļu valodas resursos atradu, ka pēc pašnāvības mēģinājuma jāiet uz slimnīcu un tieši tā arī jāpasaka, kas tika darīts un lai pārbauda vai viss ir kārtībā fiziski. Vai tiešām Latvijā tā arī var darīt? Vai arī mani uzreiz liktu mentālo problēmu slimnīcā? Tā kā šādu scenāriju gluži negribu, vai tas, ka es teiktu ārstam, ka man bija mini insults vai insults kāds mani ņemtu par pilnu un tiešām pārbaudītu, ja man vairs nav ne asimetrijas, ne vājuma, tikai tas mentālais lēnums? Vai jāsaka taisnība?
29.03.2019 16:10 |
 
Reitings 130
Reģ: 17.03.2019
Varbūt autorei pašai ir jāuzsāk psiholoģijas studijas? Ja ir pietiekama alga un atbilstošs darba laiks.. ir dzirdēts, ka psiholoģijas studijas palīdz sevi saprast. Un ieteikums par galvas pārbaudīšanu - nedodies pie savas ģ/ā. Privātajās poliklīnikās (piemēram, Ars, veselības centrs4) ir pieejami maksas ģimenes ārsti, kuram var izstāstīt, kas par lietu. Diez vai viņš Tevi kaut kur sūtīs bez Tavas piekrišanas.
03.04.2019 20:33 |
 
Reitings 4224
Reģ: 26.09.2009
Neko baigi te nebāzīšos ar savu viedokli, bet. Autore, es ļoti Tevi saprotu un esmu tam gājusi cauri vēl pavisam nesen. Nevaru teikt, ka esmu pavisam labā stāvoklī, bet esmu uz pareizā ceļa. Vari man uzrakstīt privāti, ja ir vēlme parunat.
01.04.2019 09:51 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Kas manā dzīvē ir labs, ir tas, ka pastrādājot dažas stundas nedēļā, darot to, kas man patīk, es saņemu diezgan ok. Darba un finansiālā, nostrādāšanās ziņā mana dzīve ir sapnis daudzām sievietēm no blakus diskusijas par vīrieša izmaksāšanu. Pirms mēģinājuma es to nenovērtēju, jo tā bija ikdiena, bet tagad vairāk uz to fokusējos. Bet ar vēl vairāk iedragātām kognitīvajām spējām vairs nekādu ienākumu nebūtu un vienīgais pozitīvais manā dzīvē izčibētu. Kādēļ jānosoda, ja gribu pieturēties pie pēdējā pozitīvā faktora, kura vērtību pirms tam neredzēju?
ok, šobrīd darbs Tev ir palicis par vienīgo pozitīvo faktoru dzīvē. Bet kā ir ar cilvēciskajām attiecībām? Kāda vajadzība paturēt savā tuvumā personas (arī tad, ja tie ir ģimenes locekļi), kuriem ir kaut kādā veidā negatīva attieksme pret Tevi un Tev piemītošo fizioloģisko atšķirību (kas ir pietiekami niecīga, lai Tavs izskats īpaši neatšķirtos no citiem) un kuri 'būtu atviegloti, pat ja to neizrādītu', ja Tu izdarītu pašnāvību? Pasaulē ir gana tolerantu ļautiņu, kas pret citādo un atšķirīgo izturas ar sapratni, izpratni un cieņu, un kādēļ gan nesalūkot sabiedrību, kurā citus nediskriminē tikai tāpēc, ka ir 'defekts' (lai arī ko tas nozīmētu).
01.04.2019 09:30 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Bet ar vēl vairāk iedragātām kognitīvajām spējām vairs nekādu ienākumu nebūtu un vienīgais pozitīvais manā dzīvē izčibētu. Kādēļ jānosoda, ja gribu pieturēties pie pēdējā pozitīvā faktora, kura vērtību pirms tam neredzēju?

Tāpēc, ka darbs nav vērtība uz ko balstīt dzīvi. Dzīves vērtība esam katrs mēs paši un dzīve pati par sevi- ar visu, ko tā nes. Tavs dzīves "balsts" ir nestabils un neko nemainot attapsies vēlreiz ar striķi ap kaklu. Ja tavā dzīvē patiesi nav nekā stabila, kam pieķerties un arī sevī nerodi vērtību, labs risinājums ir iekļaušanās kādā no konfesijām. Tā izveido piederības sajūtu grupai, balstās uz stabilu un nemainīgu vērtību, ir iespēja individuāli parunāt par savu dzīvi ar apmācītu garīdznieku, iknedēļas rituāli rada laimes sajūtu, rada drošas "aizmugures" un patvēruma sajūtu. Būtībā bezmaksas psihoterapija. Ieteicams izvēlēties konfesiju, ne sektu, lai neizkrāpj naudu.
01.04.2019 01:15 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Tad ej pie ārsta un saki, ko darīji, kas notika, ko par to domā tagad. Lai izmeklē un piedāvā vismaz īstermiņa risinājumu, kuru izmantojot sava stāvokļa uzlabošanai, jau strādāt pie ilgtermiņa risinājuma. Par uzskaiti nav jāuztraucas, tā nav publiski pieejama informācija un ir ļoti šaurs ierobežojumu loks, ko nonākšana uzskaitē varētu ietekmēt. Kas attiecas uz ģimenes informēšanu, Tu vari teikt, ka to nevēlies. Depresīvs nav neadekvāts - piespiedu stacionēšanas veic tikai tiem, kam ir šī bīstamā epizode. Tu savu mēģinājumu esi veikusi, no afekta stāvokļa attapusies un esi normāls cilvēks, kuram ārsts noteiks diagnozi - depresija un tālāko rīcības plānu. Un Tu dzīvo tālāk.
Par šīm lietām - gan pašnāvībām, gan depresiju, gan ikdienas raizēm, kas to visu pastiprina nav ne jākaunās, ne jāvairās runāt. Šādas problēmas ir aktuālas daudziem un Tu būtu pārsteigta, cik ikdienišķa parādība šī ir speciālistiem, tāpat arī būtu izbrīnīta uzzinot, cik daudzi līdzcilvēki ar šādām lietām saskaras vai nu personīgi vai tuvinieku lokā.
31.03.2019 20:52 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Sympare, un Tava palēlinātā domāšana ir sākusi uzlaboties?
31.03.2019 20:41 |
 
Reitings 28
Reģ: 21.02.2019
Tas, ko es nesaprotu šajā tēmā- ko pie velna tu gribi? Priekš kam pārbaudīt veselību, ja dzīvot negribi?

Es teicu, ka darīšu to atkal? Pēc reālas izmēģināšanas cilvēki mēdz saprast, ka tomēr ir pārāk gļēvi priekš tā, un kaut kā jādzīvo tālāk, daļa pat sāk dzīvot ar lielāku dzīves sparu. Kas manā dzīvē ir labs, ir tas, ka pastrādājot dažas stundas nedēļā, darot to, kas man patīk, es saņemu diezgan ok. Darba un finansiālā, nostrādāšanās ziņā mana dzīve ir sapnis daudzām sievietēm no blakus diskusijas par vīrieša izmaksāšanu. Pirms mēģinājuma es to nenovērtēju, jo tā bija ikdiena, bet tagad vairāk uz to fokusējos. Bet ar vēl vairāk iedragātām kognitīvajām spējām vairs nekādu ienākumu nebūtu un vienīgais pozitīvais manā dzīvē izčibētu. Kādēļ jānosoda, ja gribu pieturēties pie pēdējā pozitīvā faktora, kura vērtību pirms tam neredzēju?
31.03.2019 20:31 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Tas, ko es nesaprotu šajā tēmā- ko pie velna tu gribi? Priekš kam pārbaudīt veselību, ja dzīvot negribi? Ja depresija- kāda starpība bot te, vai psihenē? Ja visi par tevi smejas, varbūt psihene būs vieta, kur rādīsi domubiedrus? Tev nav nekādas intereses sev palīdzēt. Te jau pareizi rakstīja- depresiju neārstē ar zālēm- jāmaina dzīve un jāatrod kāds, ar ko parunāt. Tad būs ilgtermiņa efekts.
Spriežot pēc komentāriem, es domāju, ka tev drīzāk ir šizofrēnija nevis depresija. Visi slikti- radi, draugs, sveši cilvēki uz ielas smejas, vizuālu defektu nav. Izklausās, ka nekāda "defekta" nav, ir tikai iedomas, fantāzijas. Vajāšanas mānija.
31.03.2019 20:16 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
pat diskusijā tika uzrakstīti divi pretēji viedokļi- mani hospitalizēs, ja kādam ārstam pateikšu, ko darīju, gan tas, ka ''mūsdienās nevienu pret paša gribu nehospitalizē'

Jo medicīnā nav tādas vienotas sistēmas, var būt gan tā, gan tā. Atkarīgs kā visu pasniegsi, pie kāda ārsta nokļūsi.
Palēnināta domāšana un nespēja koncentrēties var būt no pārdzīvojumiem, man tā ir bijis, nācās ņemt slimības lapu.
Ja gribi pārbaudīties, vari jau iet pie ārsta ar sūdzībām par uztveres grūtībām, bet nedomāju, ka par pašnāvības mēģinājumu vajag teikt, tas paliks Tavā medicīnas vēsturē uz mūžu.
31.03.2019 20:16 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Ja cilvēks apdraud sevi vai citus, pat mācītāji un ārsti ir atbrīvoti no konfidencialitātes. Ja tu pastāstīsi par pašnāvību, bet atteiksies no ārstēšanās, tiks informēti radinieki.
31.03.2019 20:08 |
 
Reitings 28
Reģ: 21.02.2019
Tu tiešām bez diskusija nezināji, kur zvanīt un, ka vajag apmeklēt dakteri? Es ļoti šaubos, ka uz tik elementāriem jautajiem - vajag meklēt atbildi. No sērijas, es šodien sasitu celi, man likt koka lapu, plāksteri vai ģipsi? Nu wtf.

Šeit pat diskusijā tika uzrakstīti divi pretēji viedokļi- mani hospitalizēs, ja kādam ārstam pateikšu, ko darīju, gan tas, ka ''mūsdienās nevienu pret paša gribu nehospitalizē''. Tā ka par šo tik skaidras atbildes momentā cilvēkiem nav, arī man nebija (t) Runas par psihoterapeitiem, iemesliem utt. tālāk aizgāja ne manas iniciatīvas dēļ un tas nebija pirmā ieraksta mērķis.
31.03.2019 20:00 |
 
Reitings 741
Reģ: 11.08.2015
Stāsta morāle-NEKAD nekritizēt otru cilvēku, ja viņš JAU ir nelaimīgs. Dod savu plecu, vislabāk-produktīvu palīdzību, vienmēr fokusējies uz cilvēka labajām īpašībām. Pažēlot vajag, bet pēc tam arī tā pozitīvi sapurināt. Mēs visi esam bērni. "Never stop learning, because the life never stops teaching"
31.03.2019 19:36 |
 
Reitings 741
Reģ: 11.08.2015
Gadījums "iz dzīves". Tas nenotika Latvijā, tāpēc varu atklāt situāciju. Satikās vīrietis un sieviete psihoneiroloģiskajā slimnīcā, abi šķīrušies, ar bērniem. Vīrietis tur nokļuva alkohola atkarības dēļ, bet sieviete bija sajukusi prātā ārējā izskata apmātības dēļ. Skaista sieviete, bet mūžīgi sēdēja uz diētām, ielika silikonus, uzpumpēja lūpas, balināja matus utt., bet vienalga nešķita novērtēta. Vīrietis, protams iemīlējās viņas ārējā izskatā, iznākot no slimnīcas abi uzsāka kopdzīvi. Kādu laiku jau katrs spēj pietēlot, kamēr rozā brilles. Pagāja laiks, viņi dzīvoja kopā, bet vīrietis sāka atjēgties, ka tai sievietei tiešām tikai salmi galvā- ne viņa spējīga uz intelektuālām sarunām, ne sadzīves problēmu risināšanā. Vienu nakti, kad tas draugs bija prom, viņa sadzērās miegazāles ar alkoholu. Nākamajā rītā tas draugs viņu atrada tādu izplētušos pa visu gultu un vēl safotogrāfēja viņu, lai pec tam parādītu "redz, kāda, tu nožēlojama vīnu sadzērusies mājsaimniece. Tikai vakarā viņš apjauta, ka draudzene nav mainījusi pozu un ir bijusi mirusi jau kopš rīta..
31.03.2019 19:20 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Īstāunvienīgā, tēmas pieteikums:
Internetā angļu valodas resursos atradu, ka pēc pašnāvības mēģinājuma jāiet uz slimnīcu un tieši tā arī jāpasaka, kas tika darīts un lai pārbauda vai viss ir kārtībā fiziski. Vai tiešām Latvijā tā arī var darīt? Vai arī mani uzreiz liktu mentālo problēmu slimnīcā? Tā kā šādu scenāriju gluži negribu, vai tas, ka es teiktu ārstam, ka man bija mini insults vai insults kāds mani ņemtu par pilnu un tiešām pārbaudītu, ja man vairs nav ne asimetrijas, ne vājuma, tikai tas mentālais lēnums? Vai jāsaka taisnība?
Oriģinālie jautājumi nebija, kur zvanīt u.c.
31.03.2019 18:56 |
 
Reitings 741
Reģ: 11.08.2015
Jā un nē! Personīgi zinu divas ne psihoterapeites, bet psiholoģes, kuras bērnības traumu iespaidā izstudēja psiholoģiju, praktizē, bet pašas staigā pelēkas, ar "gruzonu", cepjās par visu..
31.03.2019 18:42 |
 
Reitings 567
Reģ: 19.09.2017
Ja vari atļauties 85eur/h, varu ieteikt labu psihoterapeiti.

Laba psihoterapaite- ta ir tikai un vienigi laba kusete. Psihoterapijas efektivitatei nav redzamas prieksrocibas pret spontanu remisiju un placebo arstesanu.
31.03.2019 18:13 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Jātiek vaļā no defekta, lai es varu bez iekšējas trīcēšanas iziet ārpus no mājas, nedzirdot sliktus komentārus no svešiniekiem uz ielas, norādot uz manu problēmu.
Mans izskats īpaši neatšķiras no citiem.
Tavs izskats īpaši neatšķiras no citiem un tai pašā laikā Tev piemītošā atšķirība ir pietiekami pamanāma sabiedrības masas 50 pelēkajās nokrāsās, lai nepieklājīgi ļautiņi (fui! viņiem) atļautos bārstīties ar netaktiskām piezīmēm.
Ko Tev tuvie cilvēki - vecāki, radi, draugi, puisis - saka par Tavu izskatu?
Un kas tev liek domāt, ka viņi (vai tiešām Tavs puisis arī?!?) 'būtu atviegloti, pat ja to neizrādītu', ja Tu izdarītu pašnāvību?
.
Un 'defekts' ir stiprs vārds. Manuprāt, ar tādu vārdu mētāties vajadzētu ļoti uzmanīgi pat tad, ja, arī no fizioloģijas skatupunkta raugoties, tam it kā ir atradies pamats.
Kurš/kuri uz Tevi tā rāda ar pirkstiem?
.
P.S. Vai pie kaut kāda ārsta jau biji, kas pārbaudīja Tavu veselību pēc neveiksmīgā pašnāvības mēģinājuma?
31.03.2019 18:03 |
 
Reitings 741
Reģ: 11.08.2015
Piekrītu Minkai. Dieva dēļ, nesāc lietot antidepresantus. Sāc ar dzīvesveida un uztura maiņu, pēc savas pieredzes varu droši apgalvot, ka veselīgs uzturs un sports ir vislabākais antidepresants. Izlien ārā saulītē, palīdzi citiem, kam tas ir vajadzīgs, aizbrauc uz jūru, parunājies ar kādu, kas nekritizē. Ja vari atļauties 85eur/h, varu ieteikt labu psihoterapeiti.
31.03.2019 17:26 |
 
Reitings 224
Reģ: 20.10.2015
Tu tiešām bez diskusija nezināji, kur zvanīt un, ka vajag apmeklēt dakteri? Es ļoti šaubos, ka uz tik elementāriem jautajiem - vajag meklēt atbildi. No sērijas, es šodien sasitu celi, man likt koka lapu, plāksteri vai ģipsi? Nu wtf.
31.03.2019 17:19 |
 
Reitings 28
Reģ: 21.02.2019
Vienkārši nesaprotu šo - pašu diskusijas konceptu, taisīt diskusiju, mērķis?

Diskusijas izveide bija par to, ko darīt, lai pārbaudītu vai galva netika traumēta, bez izpaušanas, kas notika. Jo tajās dienās bija diezgan traki ar palēlināto domāšanu un es sabijos. Un te tika sniegtas labas idejas (kur zvanīt u.tml). Paldies par to.
Viss pārējais tālāk šeit jau bija offtopic.
31.03.2019 17:13 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!