Pēc mēģinājuma

Tevi nenosūtīs uz psih.slimnīcu, ja pateiksi, ka taisīji pašnāvību. Pat tad, ja viņi tevi izglābtu konkrētajā mirklī uzreiz pēc pašnāvības mēģinājuma, tu varētu atteikties no psih.slimnīcas.

Interesanti shitie pashnaaviibu taisiitaaji :-D Kaadu teoriju cieniitaa autore atbalsta? Tjipa smadzenes izsleedzas kaa dators un absoluutaas beigas? :-D :-D:-D:-D
Nav ienaacis praataa, ka reinkarneesies veel suudiigaakaa situaacija, ka buusi spiesta shaa vai taa izdziivot liidziigu situaaciju, a varbuut saatana lielskungs Tevi iemetiis katlaa? :-D
Taa kaa zinaashanas muusdienu cilveekam par iespeejamo turpinaajumu joprojaam ir nulles liimenii, tad taada gluposhanaas ir vienkaarshi nozheelojama.
Saprast vareetu, ja neglaabjami handikapeets, ciesh milziigas saapes u.tml, tad nu tieshaam vairs neanalizee, kas vareetu notikt peec smadzenju naaves :-D A te princesei vienkaarshi depresija, pat truukumu neciesh, draugs dibenaa naudu baazh.
Psihiatru un kjiimiju te vajag, neko vairaak. Nu ok, hipnoze, laba liimenja psihoanaliize utt. Bet taa kaa Tev tas viss nederot, tad ej pie daktera pasaki, ka uz ielas uzbruka, njeema nost sominju, zhnjaudza, skaabeklja truukums bij, taapeec gribi smadzenju podu paarbaudiit vai saceri citu pasacinju, zoss.
P.S. Pas psihologiem te iepiiksteejaas dazhas, Taadi psihologi un psihoterapeiti, kaadus uzshtancee Latvijas augstskolas, der prastam aitu baram, ja autore pieder pie aitu bara, var iet runaaties :-D Izklausaas, ka pieder aitu baram, jo analiizes speejas dikti suudiigasun izgaajieni primitiivi, var soljot pableet uz pleca kaadai citai aitai ar dizho psiiiiiiiiholoha diplomu :-D

Sympare, piedod, ka vaicāju, bet kādēļ nolēmi atteikties no dzīves? Tu minēji neārstējama D fizioloģisks problēmas? Vai tie būtu pēcāk minētie reiboņi katru dienu? Vai zāles nepalīdz un tie tiešām ir tik neizturami? Un, ja spēj prieku gūt vienkārši, kāpēc tev ir depresija? Tev nav žēl vecāku, drauga? Tīri interese, vai, beidzot dzīvi, cilvēki tiešām neaizdomājas par savu ģimeni, kā viņi pēc tam jutīsies, kā dzīvos tālāk ? :-/

Vēlos iemest šajā diskusijā savas piecas kapeikas.
Šķiet katram dzīvē ir nākušas domas par pašnāvību. Tas man šķiet ir normāli, jo visiem uznāk pseido depresijas viļņi. Un ir cilvēki, kas slimo ar depresiju. Bet depresija nenozīmē - vēlmi nomirt.
Man cilvēki, kuri tiešām par ko tādu domā un arī izdara, šķiet ļoti vāji un egoistiski. Jo tikai cilvēks, kurš ciklejas uz to, ka VIŅAM ir slikti, var izdarīt tādu lēmumu. Tādi cilvēki nedomā, ka ir svarīgi citiem un, cik sāpīgi viņi izdarīs tuviniekiem.
Nav brīnums, ka tādiem cilvēkiem ir problēmas un depresija, jo mazāk vajag ciklēties uz sevi nabadziņu, ka - ak, vai, man ir slikti.
Dzīvot, kaut vai par spīti tam, lai apkārtējie smaidītu un būtu laimīgi, ka Tu esi dzīvs.
Un tie, kas taisa pašnāvību - nu reāli, man vienmēr rodas jautājumi, jūs pie visām grūtībām šitā nolaižat rokas? Nu nav brīnums, ka neveicas, un nekas nesanāk ( un ka ir depresija ) pie katras neveiksmes vai nelaimes - jau taisāt nomirt. Dzīve ir sarežģīta maita, un nekad nesapratīšu to situāciju, ka miljons cilvēki mirst no reālām slimībām un no citiem šausmīgie apstākļiem - bet ir cilvēki, kuriem ir viss, lai dzīvotu laimīgi, vienkārši taisa no mušas ziloni.

Domas par nāvi, “gribētu būt miris” nav nekas foršs.. tomēr pašnāvības mēģinājums tomēr norāda, ka problēma ir lielāka, dziļāka.
Vēlme darīt sev galu ir var būt viena no depresijas pazīmēm.
Var saprast/nesaprast, bet depresijas nomākts cilvēks uztver pasauli un domā savādāk nekā garā ņiprs un vesels indivīds..
Ir cilvēki, kuriem dzīvē ir viss.. mīloša gimene, labs darbs, daudz naudas.. bet viņiem ir depresija un dzīvot negribas (t)

Sympare, piedod, ka vaicāju, bet kādēļ nolēmi atteikties no dzīves? Tu minēji neārstējama D fizioloģisks problēmas? Vai tie būtu pēcāk minētie reiboņi katru dienu? Vai zāles nepalīdz un tie tiešām ir tik neizturami? Un, ja spēj prieku gūt vienkārši, kāpēc tev ir depresija?

Neesmu nevienu nekad ar manu defektu sastapusi, tādēļ, ja atklāšu, visticamāk kāds atpazīs. Tādēļ arī depresija ir nevis no kkādiem ķīmiskiem defektiem, bet no ārējiem apstākļiem, būtībā tieku apcelta, lai kur es ietu (uz ielas, autobusos, kafejnīcās, darbā, nu visur) pēdējos 15 gadus, es nezinu kā tas ir tikt uzskatītai par pieņemtu, pēdējā reize bija bērnībā.

Tev nav žēl vecāku, drauga? Tīri interese, vai, beidzot dzīvi, cilvēki tiešām neaizdomājas par savu ģimeni, kā viņi pēc tam jutīsies, kā dzīvos tālāk ?

Viņi būtu atviegloti, pat ja to neizrādītu.

Sympare-cik es saprotu ,tad tev ir depresiivs staavoklis ,situaacijas reakcija,jo tev ir iemesls buut beediigai-taa vareetu teikt.Gruuti tev iedot labu atbildi,bet viena buutu-noteikti tomeer ietu pie speciaalista un risinaatu probleemu.Cilveeki ir loti daudz ar fiziskiem defektiem,bet ne visi grib dariit sev galu.Saprotu ,ka tas nav viegli,dziivot starp cilveekiem,kuri tevi nesaprot utt,bet tici ar to var ciiniities,vajag motivaaciju.Noveelu tev satikt pareizo speciaalistu,kurs tev paliidzees.

Neesmu nevienu nekad ar manu defektu sastapusi, tādēļ, ja atklāšu, visticamāk kāds atpazīs.

Plastiskā operācija nevar situāciju uzlabot? Ja ne Latvijā, tad varbūt ārzemēs?...

īstāunvienīgā, tu visu aprakstīji kā tādu sīkumu veselam cilvēkam, bet depresija ir saslimšana, ne tikai slikts garastāvoklis vai slikta diena... Ļoti iespējams, ka to ir grūti saprast ja nav bijusi reāla saskarsme ar tādu cilvēku vai kas tāds nav piemeklējis pašu. Esmu bijusi tuvam cilvēkam blakus depresijas posmā. Galu galā cilvēkus piemeklē depresija un jāatceras, ka viņu smadzenēs tas var izraisīt noteiktas izmaiņas, un viņiem nepavisam nebūs tāda domāšana kā tev diemžēl. Tas ko tiešām novēlu, ka kaut nevajadzētu saskarties ar tādu saslimšanu savā vai tuvinieku dzīvē.Tikai ne mums to ietekmēt.

Dzīve ir sarežģīta maita, un nekad nesapratīšu to situāciju, ka miljons cilvēki mirst no reālām slimībām un no citiem šausmīgie apstākļiem - bet ir cilvēki, kuriem ir viss, lai dzīvotu laimīgi, vienkārši taisa no mušas ziloni.

Laba dzīve nav pilnīgi nekāds rādītājs un neatbrīvo no iespējas saslimt ar depresiju. Spriežu, ka arī komiķim Robinam Viljamsam, Linkin Park solistam, The Prodigy solistam un vēl daudziem citiem, bija, kā daudzi uzskata, laba dzīve, taču to, kas darās cilvēkam iekšā, neviens nezina. Tas pats Linkin Park solists tika nofilmēts, ar bērniem, sievu un draugiem spēlējam kārtis, bet otrā dienā tika atrasts miris. Cilvēks no malas, kurš nekad nav tieši saskāries ar depresiju (kaut vai savu draugu vai radu kontekstā) nekad arī nesapratīs kā ir tad, kad pašnāvība tiešām šķiet esam vienīgā izeja. Tādi tad arī teiks, ka tie jau tikai no mušas ziloni taisa. Es, protams, atvainojos, taču man vispār šķiet drausmīgi ciniski tā pateikt par cilvēkiem, kuru vietā, kuru prātā un dvēselē neesi bijis un pat nestādies priekšā ko šie cilvēki jūt katru dienu. Protams, no sirds novēlu tādā situācijā nekad arī nenonākt, jo tad gan jau runāšana būtu cita.

Viņi būtu atviegloti, pat ja to neizrādītu

.
Turīgs draugs 15 gadus ar tevi kopā nebūtu aiz žēluma. Vīrieši vispār neveido attiecības aiz žēluma (tie ir makaroni, ko karināt uz ausīm mīļākajām). Ja viņš būtu atvieglots, sen jau būtu pametis un būtu kopā ar labāku, smukāku par tevi. Bet viņš mīl tevi un viņam citu nevajag. Tas, ko dara psihoterapeitu kabinetā ir sevis, savu sajūtu analīze. Vai tu vari nodefinēt, kas ir tavas dzīves lielākā problēma? Pagaidām tēmā izlasīju, ka tevi nomāc kāda diagnoze, reiboņi, attiecības ar tuviniekiem, draugu. Vai ir vēl kas? Kas ir ta lieta Nr., kas tev visvairāk traucē dzīvot? Kam būtu jānotiek vai jāmainās, lai tu atkal gribētu dzīvot?

Vai tu zini, cik maksā psihoterapeits un cik ilgi jāiet, lai būtu efekts?

Psihoterapeits ka krapnieks, protams, ir tas pats. "Efekts" nav nekas vairak par runam. Nemaniju, ka kads ieteiktu aiziet pie homeopata:)

depresija ir saslimšana, ne tikai slikts garastāvoklis vai slikta diena.

Nabas bakstisanu ari varetu nosaukt par saslimsanu:)

Neesmu nevienu nekad ar manu defektu sastapusi, tādēļ, ja atklāšu, visticamāk kāds atpazīs. Tādēļ arī depresija ir nevis no kkādiem ķīmiskiem defektiem, bet no ārējiem apstākļiem, būtībā tieku apcelta, lai kur es ietu (uz ielas, autobusos, kafejnīcās, darbā, nu visur) pēdējos 15 gadus, es nezinu kā tas ir tikt uzskatītai par pieņemtu

Tu pat nevari iedomāties, ka gandrīz katra cilvēkam ir kāds defekts. Neviens nav tik perfekts kā lelle, visiem ir ķermeņa disproporcijas un/vai kāds fizisks defekts, kas uzrodas dzīves laikā. Jo ilgāk dzīvo, jo vairāk defektu rodas. Tā pasaulē iekārtots, ka cilvēkam visu mūžu ir jāmācās sevi pieņemt.
Iepazīstoties, tikai mūžīgie cietēji, jau pēc piektā teikuma stāsta par saviem defektiem, jo patīk, ka viņus žēlo.
Cik Tev ir gadu? Lai vai kāds būtu Tavs defekts (interesē, jā), nevaru iedomāties, ka ārpus skolas sola kāds par to atklāti ņirgātos. Ja Tu to visu laiku akcentē un pasniedz, kāda nabadzīte, tad ņirgāties ir normāli, jo atkārtošos - visiem ir kādas vainas un tie, kuri uzskata, ka ar savām kaitēm ir īpašāki (vairāk uzmanības, lūdzu, jo cieš) un ir pelnījuši īpašāku, lielāku, iejūtīgāku uzmanību, tiešām ir jāapņirdz, lai nolaižas uz zemes.

Tu pat nevari iedomāties, ka gandrīz katra cilvēkam ir kāds defekts.

Skarbs komentārs. Ir cilvēki bez kājām, bez rokām, ar izkusušām sejām, ar dažādām neārstējamām ādas slimībām, utt.

Uz psiheni:-).

Kas ir ta lieta Nr., kas tev visvairāk traucē dzīvot? Kam būtu jānotiek vai jāmainās, lai tu atkal gribētu dzīvot?

Jātiek vaļā no defekta, lai es varu bez iekšējas trīcēšanas iziet ārpus no mājas, nedzirdot sliktus komentārus no svešiniekiem uz ielas, norādot uz manu problēmu. Bet neviens ārsts pa šiem 15 gadiem, arī citās valstīs, nav atradis, kas to izraisa, jo visas analīzes, kas tipiski tādas lietas izraisa, ir labas. Kad biju jaunāka, kaut kā sev iesāstīju, ka nākošais ārsts atradīs iemeslu, bet man jau 30, kādas vairs izredzes?

Brauc uz psiheni, tur palīdzēs.

Sympare
Vai Tev gadījumā nav mataina seja, ķermenis?