Studijas?

Zinas tante jap, mani tas diezgan nomāc. Skolotājs var mierīgi pateikt, ka bez matemātikas tu dzīvē esi nekas, lai gan interisē pilnīgi citas lietas, kas tuvu nav matemātikai

Es vidusskolā biju pirmā, kas kliedza, ka man matemātiku nekad dzīvē nevajadzēs, izvēlējos studiju programmu, kur matemātikas nav. Pēc vairākiem gadiem izstudētajā profesijā attapos sēžot ar lielo kalkulatoru un skaitot. :-D Nē, protams, ka kaut kādas Vjeta teorēmas man nevajag, bet tomēr attapību, ko sniedz matemātika, vajag.

"papīru smērētāji"

Augstākā matemātika nebija grūta, pat vieglāka par vidusskolas vielu.

Hmmm, kaut kā neatceros ka Laplaca transformācijas un analītiskās otrās pakāpes netiešie integrāļi būtu vieglāki par standarta polinomiem.

Manuprāt, studiju smaguma hierarhijas augšgalā stāv medicīna

Iespējams var piekrist slodzes un nepieciešamās atmiņās aspektos. Bet, manuprāt, grūtības hiearhijā tuvu sekos tīrās zinātnes un pēc tam inženierzinātnes un arī tās var iedalīt sīkākā hiearhijā (atomfizika > electornic engineering > mechanical/aerospace engineering > structural/civil engineering/ship engineering > environmental engineering), bet tas jau vairāk būs atkarīgs no fakultātes konkrētā universitātē.
.
Pats studēju civilinženieriju (ar arhitektūras novirzienu) ārpus Latvijas un uzskatu to par vienu no vieglākajiem inženierijas paveidiem. Pirmos divus gadus ir daudz kontaktstundu un eksperimentu (drīzāk kā fiziskās demonstrācijas, lai pārbaudītu teorētisko izpratni), lai to pavilktu jāiegulda tikpat daudz laika kā pilna laika darbā, bet ar stipru disciplīnu var pavilkt arī 10-15h darba nedēļā. Eksāmenu periodā un pirms semestra kursa darbu nodošanas man laika personīgi nekad nepietiek. Šobrīd trešajā gadā ir minimāls kontaktstundu skaits (vidēji 6h nedēļā), bet ir vienlaicīgi jāņemas ar jaunas sešstāvu piebūves projektu arhitekta un inženiera lomā, induviduālo projektu, kur jāraksta algoritmi ne-lineārai finite element analīzēm un urbānais dizains. Arhitektūras/dizaina elementi aizņem laiku, bet ir paši vieglākie aspekti un tīri pētnieciskie/kvantitātīve prasa vislielāko gribaspēku un rada visvairāk stresa. Esmu darba pamešanas procesā, jo knapi varu izpildīt visus 3 projektus apmierinošā kvalitātē pirms deadlainiem.
.
Salīdiznoši, vismaz kur es studēju, no tā ko es esmu redzējis, elektroniskā inženierija ir grūtākais kurss sarežģītības pakāpē un iespējams arī slodzes ziņā.

Jāsaprot, vai diskusija par studiju sarežģītumu ir par LV universitātēm vai ārzemju.
Es pirms tam runāju par LV situāciju. Atvainojos, bet tie inženieri, kas tiek ražoti RTU un LLU, manuprāt, ir haļavas braucēji.

Kaut kādām IT vēlams 40 h nedēļā priekš augstskolas plus 20 h nedēļā priekš sevis. Studēt. Taisīt kaut ko virs skolas liktā.
Citādi reizēm to darbu dabūn cilvēks ar citu diplomu, nevis auns, kas domā diploms ar pareizo ierakstu= liela alga.
Netrūkst arī rietumos personu ar IT vai tieslietu diplomiem, kuras nestrādā nozarē, jo nespēj strādāt vai sevi pārdot. Bezdarbs 6 mēn laikā pēc absolvēšanas IT UK ir viens no topā esošajiem. Tai pat laikā cilvēki bez diplomiem, gadās, ka strādā un labi pelna.
Iestāstīt ka diploms nenozīmē labu algu aitām nav iespējams. Darbs ar labu algu ir kā sportā. No 200 iesācējiem tikai kādi 10 cītīgi no sirds turpina pēc 5 gadiem, labi ja 1 no viņiem spēs jelkad nopelnīt ar sportu....:-)

Vai vai vai kāda vīzdegunība

Nē, neesmu vizdegunīgs, bet saku to, ko ik pa laikam pat masu mēdijos var dzirdēt. Man arī liekas ka iespējams tieši medicīna ir sarežģītības topa augšgalā. Šajā ziņā viens no galvenajiem kritēriem ir studentu atbirums. Ja tiem pašiem inženierijas, elektronikas, IT studentiem atbirums ir kosmisks, tad tiem pašiem jūristiem vai ekonomistiem atbirums ir minimāls un tie ir "saražoti" tik daudz ka jau paši izglītības ministrijas spečuki saka ka tas ir tāpēc ka studijas tur ir vieglākas, nekā tehniskajās zinātnēs.

Atvainojos, bet tie inženieri, kas tiek ražoti RTU un LLU, manuprāt, ir haļavas braucēji.

Nē, nu ka skatās uz šo situāciju. Ja tie studenti, kuri apgūst tikai augstkolā pasniegto protams nav nekādi spečuki. Te pareizi Tul minēja piemēru, ka 40 stundas priekš augstkolas vielas un 20 stundas priekš sevis, lai kļūtu par spečuku. Galu galā darba dēvējs jautās zināšanas, nevis diplomu.

Kā jau vairākas minēja - sarežģītība atkarīga arī no personīgā ieguldījuma daudzuma studijās. Var izdarīt visu uz minimālo, bet vai no tā ir jēga? Man kursā ir daži tādi, bet, vērojot šo cilvēku nekompteneci un nespēju iekļauties lekcijās un diskusijās, gribas nedaudz smīkņāt zem deguna...
Es drīzāk apgalvotu, ka studijas ir sarežģītas ilgtermiņā. Ja sāc slinkot, atgūt iekavēto var būt diezgan sarežģīti, kas bieži rezultējas studiju pamešanā. Un "beši" studentu vidū arī bieža parādība. Pirmās problēmas pastāvīgajā dzīvē, nespēja mobilizēties to laikā, šaubas par studiju izvēli, nespēja izvērtēt prioritātes utt. Vajadzīgs pastāvīgs gribasspēks.

Laika plānošana studiju procesā ir viens no svarīgākajiem posmiem, bez tā nekur! Vai piekrītiet?
Top jauns laika plānotājs jauniešiem, tāpēc ja esi vecumā no 19 līdz 25 gadiem, lūdzu padalies ar saviem plānošanas paradumiem un viedokli! Aptauja pieejama šeit: www.visidati.lv/aptauja/1440346801/
Aptauja ir anonīma un prasīs ~5 min Tava laika! Paldies par atsaucību!