Augstākā matemātika nebija grūta, pat vieglāka par vidusskolas vielu.
Hmmm, kaut kā neatceros ka Laplaca transformācijas un analītiskās otrās pakāpes netiešie integrāļi būtu vieglāki par standarta polinomiem.
Manuprāt, studiju smaguma hierarhijas augšgalā stāv medicīna
Iespējams var piekrist slodzes un nepieciešamās atmiņās aspektos. Bet, manuprāt, grūtības hiearhijā tuvu sekos tīrās zinātnes un pēc tam inženierzinātnes un arī tās var iedalīt sīkākā hiearhijā (atomfizika > electornic engineering > mechanical/aerospace engineering > structural/civil engineering/ship engineering > environmental engineering), bet tas jau vairāk būs atkarīgs no fakultātes konkrētā universitātē.
.
Pats studēju civilinženieriju (ar arhitektūras novirzienu) ārpus Latvijas un uzskatu to par vienu no vieglākajiem inženierijas paveidiem. Pirmos divus gadus ir daudz kontaktstundu un eksperimentu (drīzāk kā fiziskās demonstrācijas, lai pārbaudītu teorētisko izpratni), lai to pavilktu jāiegulda tikpat daudz laika kā pilna laika darbā, bet ar stipru disciplīnu var pavilkt arī 10-15h darba nedēļā. Eksāmenu periodā un pirms semestra kursa darbu nodošanas man laika personīgi nekad nepietiek. Šobrīd trešajā gadā ir minimāls kontaktstundu skaits (vidēji 6h nedēļā), bet ir vienlaicīgi jāņemas ar jaunas sešstāvu piebūves projektu arhitekta un inženiera lomā, induviduālo projektu, kur jāraksta algoritmi ne-lineārai finite element analīzēm un urbānais dizains. Arhitektūras/dizaina elementi aizņem laiku, bet ir paši vieglākie aspekti un tīri pētnieciskie/kvantitātīve prasa vislielāko gribaspēku un rada visvairāk stresa. Esmu darba pamešanas procesā, jo knapi varu izpildīt visus 3 projektus apmierinošā kvalitātē pirms deadlainiem.
.
Salīdiznoši, vismaz kur es studēju, no tā ko es esmu redzējis, elektroniskā inženierija ir grūtākais kurss sarežģītības pakāpē un iespējams arī slodzes ziņā.