izmaksā vīrietis

Sanāk, ka sievieti jāuztur vai jāizmaksā tikai tapēc, ka viņa ir sieviete?

Un kāpēc gan ne? Ir sievietes, kam svarīgi, lai vīrietis izmaksā.. tās arī ar alfonsu nepīsies.
Var arī atrast veci, kurš jāuztur.
arī neliktu vienlīdzības zīmi starp vīriešiem un sievietēm. Rīdziniece jau minēja - sievietēm smagumu cilāšana nav vēlama, vīrietis nevar dzemdēt utt.

Es uzskatu ka sieviete ar vīrietis ir vienādi. Katram savas grūtības dēļ dzimuma, stigmām sabiedrība. Vārdi "es esmu sieviete un man tas pienākas" ir tik ļoti nepareizi. Tikai tāpēc, ka tu esi tas dzimums tev nekas nepienākas. Dēļ viduslaikiem ir tie uzskati ka sievietei trausla, neko pati nevar, jāpaliek mājas un jādzemdē dēli, vīrietis iet pelnīt naudu . Mūsdienās tā vairs. Sieviete var būt fiziski tik pat stipra kā vīrietis un vīrieši var būt labākai pavāri vai ar vairāk mātišķām jūtām kā sievietes. Kā arī mūsdienās modelis kur sieviete ir mājsaimniece, rūpējas par bērniem ir novecojis kā arī nav ekonomiski izdevīgs.
Es neko negaidu no vīrieša un reti ļauju savām puisim izmaksāt. Viņš saka ka beidzot viņam ir normāla meitene, kas saprot ka vīrietis nav bankomāts.

Vīrieši sievietēm izmaksā, jo tā ir iespēja demonstrēt savu vīrišķo varēšanu- lai nopelnītu naudu, vajag prasmes. Gluži tāpat kā sievietes demonstrē savu daili pirms randiņiem uzpošoties. Tā ir riesta deja cilvēku izpildījumā.
No praktiskā viedokļa ģimenē nav loģiski dalīt kafejnīcas rēķinu. Ja vēlāk būs nepāra skaits bērnu- kā dalīs rēķinus? Liks viesmīlim sadalīt katra pieaugušā rēķinu un pieskaitīt pusi no bērnu rēķiniem? :D Tāpēc ir tradīcija, ka maksā vīrietis, jo kad būs bērni, sievietes iespējas nopelnīt būs mazākas (un ieguldījums ģimenē- lielāks). Tāpat bērnu apģērbi- vai tad vīrietis meklēs un pirks? Tad sievietei stiept vienmēr līdzi vīrieti uz veikalu vai pēc pirkuma uzrādīt čekus un saņemt pusi naudas no vīrieša?
No praktiskā viedokļa, sievietei ir labāk ļaut vīrietim izmaksāt, jo tā var novērtēt vīrieša dāsnuma/skopuma līmeni pirms uzrodas bērni. Ir visādi gadījumi dzirdēti, kad vīrieši izrādās alfonsi un sievietei viss vienai jāvelk.
Vai sievietei bezbērnu periodā jābūt mājsaimniecei? Nē. Sievietei jāspēj nopelnīt naudu sevis nodrošināšanai. Sievietei jāspēj būt patstāvīgai, bet, ja vīrietis izmaksā, iekrāt ģimenes nebaltām dienām. Sievietes spēja nopelnīt ir stāsts par visu olu nelikšanu vienā kulītē. Sieviete kļūst par vīrieša apdrošināšanu- ja kas notiek ar vīrieša darbu vai viņu pašu, nav jādodas pie atkritumu konteineriem ēst un dzīvot kartona kastē zem tilta :D

Nevajag jau rēķinu kafejnīcā dalīt uz pusēm. Vienu reizi izmaksā vīrietis un nākamajā sieviete. Vai kad ietuz kino tad vīrietis nopērk biļetes un sieviete popkornu. Ir dzirdēts ka vīrietis dod sievietei naudu bērnu drēbēm un pārtikai, visur izmaksā un maksā rēķinus, pats staigā kā noplucis un sūdzas ka nav naudas tikmēr sieva iet uz saloniem un liek nadus. Tai tas arī ir normāli? Sievietei tā pienākas un tā ir vīrieša vaina ka nepelna vairāk? Kur sievietes atbildība?

Ja attiecībās ir divi pilnu laiku strādājoši, pelnoši cilvēki, tad es īsti neredzu iemeslu, kāpēc lai tikai viena puse visu laiku izmaksātu un nodrošinātu otru. Cita lieta, ja, kā Neons norāda, viena puse audzina mazus bērnus, uztur lielu saimniecību vai citu iemeslu dēļ nevar strādāt. Praksē parasti tā ir sieviete.
No otras puses, man nešķiet godīgi, ka šejienes sabiedrībā kaut kā tiek pieņemts, ka pārī abi strādā, bet uz sievietes pleciem gulstas lielais vairums vai viss mājas solis un bērnu audzināšana, bet vīriešiem tie tradicionālie ārpusdarba pienākumi ir tādā varbūtības izpausmē - karot (cik latviešu vīrieši pēdējo gadu desmitu laikā ir karojuši?), nest mamutu (kāds mamuts, ja vairumā pāru abi strādā?), darīt "vīriešu darbus" (pilsētniekiem tie ir, piemēram, iepirkumu maisiņu nešana, reizi gadā nomainīt spuldzīti, reizi trijos salabot krānu, nosist zirnekli). Es domāju, ja sievietes reāli parēķinātu, cik daudz darba stundas iegulda, lai tikai mājas dzīve ietu uz priekšu bez aizķeršanās, viņas būtu diezgan pārsteigtas. Vēl pārsteigtākas, ja parēķinātu, cik par šīm stundām saņemtu aukle vai apkopēja :D Tāpēc es domāju, ja vīrietis negrib uzņemties pusi no ārpusdarba pienākumiem, tad varētu vismaz prasties segt lielāko daļu pāra izdevumu.
Nepiekrītu viedoklim, ka sievietes par vienlīdzību runā tikai tad, kad viņām tas ir izdevīgi. Jo standarta variantā viņām ir tālu līdz izdevīgumam.

Bet katram pārim ir pilnīgi visas tiesības dzīvot pēc saviem ieskatiem. Kas vienam der, citam ne. Ņemot vērā, ka sievietes dzemdē bērnus un kādu laiku neizbēgami būs lielākā vai mazākā mērā atkarīgas no partnera, es dotu priekšroku vīrietim, kurš māk plānot savas finanses. Lai gan man patīk strādāt un līdz ar to es ikdienā labāk dalītu mājas dzīvē ieguldīto laiku, nevis izvēlētos tādu partneri, kurš gribētu mani uzturēt.

man arī šāds variants šķiet novecojis un tizls. es piemēram tā nevarētu dzīvot, ka mani pilnībā kāds uztur.

ko var dirst :-D jebkurš cilvēks dzīvē gribētu darīt to ko viņš vēlās un viņam nebūtu jāstrādā algots darbs un jāpelna iztika. Varētu snorkelēt Maldīvu salās vai nodarboties ar gleznošanu vai sportu. Man patīk šitie liekulīgie "es tā nevarētu, man jābūt pāspietiekamai, jāraujas kā darba zirga diendienā". Neviens nešaubās, ka sieviete grib būt pāspietiekama. Neviens arī neapšauba, ka ir sievietes karjeristes, kas mīl savu darbu. Kāpēc vienmēr šī uzturēšana tiek skatīta no punkta - vīrietis pelna, vīrietis galvenais, man jāpakļauajs viņam un nauda arī jālūdzas priekš tamponiem un zeķubiksēm. :-D vai kā ir te vienai, ka saķer galvu un krānu bāž rīklē :-D ir vīrieši, kas dod savas kredītkartes un saka "iepriecini sevi" vai aizbraucam, es gribu kaut ko nopirkt tev. Vai arī sieviete pati saka, ka drīzumā ir pasākums, gribu nopirkt sev jaunu kleitu, atradu veikalu, aizbrauksim apskatīties? ;-) tik daudz duru, kas mēģina būt pašpietiekamas, bet tādas nav :-D piedodiet dāmas, tā ir. Mūsdienu pasaulē protams ir grūti nepelnīt naudu un esmu par to, lai sievietes pelna un pierāda sevi, bet kāpēc pa katru vīli jāspiež ārā tas nevajadzīgais feminisms? (t)

Es domāju, ja sievietes reāli parēķinātu, cik daudz darba stundas iegulda, lai tikai mājas dzīve ietu uz priekšu bez aizķeršanās, viņas būtu diezgan pārsteigtas. Vēl pārsteigtākas, ja parēķinātu, cik par šīm stundām saņemtu aukle vai apkopēja Tāpēc es domāju, ja vīrietis negrib uzņemties pusi no ārpusdarba pienākumiem, tad varētu vismaz prasties segt lielāko daļu pāra izdevumu.
+++++
Ļoti labi teikts!

Nu nepraato, autoriit, naakamajaa izieshanaa triec bravuuriigi pret galdu savu macinju/krediitkarti un uzsauc viirietim kotleti. Lakstus arii kaadus shim iedaavini :-D
Paaris te jaunas un dumas, taadas pamostas, ja pamostas, kad viiriesha parodija saak daliit pamperu cheku uz puseem. Veel te vienai otrai “viinogas ir skaabas” :-D Nu bet daljai domaashana pareizajaa gultnee, vismaz shos 4 lapu ietvaros :-D

Aizmirsu, kā sauca to realitātes šovu, kur vīrietim nedēļu bija jātiek galā ar mājas soli, kamēr sieva aizbrauc uz Spa. Vai "Tēta nedienas"?

Es uzskatu, ka nav nekāds noziegums sievietei nestrādāt arī ja nav bērni. Pati izbaudīju šādu dzīvesveidu. Man bija laiks gatavot šikas maltītes, 3h gozēties pie plīts, iztīrīt mājokli, ka spīd un laistās, iepirkt produktus, saimniecības preces, mazgāt un gludināt veļu, painteresēties par politiku, vēsturi un tml lietām. Vakarā labā noskaņā sagaidīt 2.pusīti un forši pavadīt laiku.
Vīrietim bija dikti žēl, kad devos uz darbu.
Man patīk gan strādāt, gan arī pavardu sargāt.

dreambig - nav gan tā kā saki. jā protams jauki būtu vispār nestrādāt un tikai ceļot, izklaidēties utt, bet dzīvot uz cita rēķina - nu nē. es nevarētu gan. es tad justos vnk neerti, ka otram jāsēž darbā, lai es varu izklaidēties. un arī prasīt otram, ka gribu kleitu, vai vēl kko - fui. man patīk ka manlaika ir sava nauda ar ko varu darīt ko vien gribu. un arī pa darbu, apniktu tak vispār nestrādāt. mājā sēdēšana toč nav priekš manis, un visu laiku ceļot - apniktu. ideāls būtu , ja varētu pats izvēlēties kad gribi iet uz darbu un kad nē.:-D

dzirdēts ka vīrietis dod sievietei naudu bērnu drēbēm un pārtikai, visur izmaksā un maksā rēķinus, pats staigā kā noplucis un sūdzas ka nav naudas tikmēr sieva iet uz saloniem un liek nadus. Tai tas arī ir normāli? Sievietei tā pienākas un tā ir vīrieša vaina ka nepelna vairāk? Kur sievietes atbildība?

Un kurš tad tur ir vainīgs?? Pats vecis vien...ja tāda dzīve neapmierina tad sen kā varēja to sievieti sūtīt pāris mājas tālāk, bet ar tādu palikt un veidot kopdzīvi bija VIŅA PAŠA IZVĒLE! Neviens tak ar varu nespieda ar tādu būt kopā.
....
Bet nu jā, es šitās diskusijas līdz galam neizprotu to jēgu..? Te tā dažas runā itkā katra otrā sieviete dzīvotu uz vīrieša kakla un neko dzivē vairāk par nagu lakošanu nedara....bet cik reāli ir tādu sieviešu kas tā dzīvo?? Nav daudz, patiesībā ļoti daudzas ne vien strādā algotu darbu, bet arī audzina un rūpējas par bērniem, māju, gatavo visai ģimenei katru dienu utt, kamēr vīrietis tikai strādā un labākajā gadījumā paspēlējas stundiņu ar bērniem vai 2x mēnesī palīdz istabu satīrīt. Un tā tiešām dzīvo ļoti daudz pāru....katrā ziņā tāds modelis ir daudz biežāk sastopams Latvija nekā tas kur sieviete kā princese nedara neko un viņu uztur varenais princis (t)

dzirdēts ka vīrietis dod sievietei naudu bērnu drēbēm un pārtikai,

Un konkrēti par šo, tas ir kaut kas traģisks? Vai kāds tam sakars vispār? Ķipa sieviete piedzemdēja tad viņai arī jāpērk viss bērnam pašai un vīrietim nekas? Nu man gan žēl to sieviešu kurām par bērnu ir jārūpējas vienām un tēvainis pat pabarot vai apģērbt savu bērnu nevar...?

Atkāpjoties no tēmas, palasot citu komentārus, arī mans viedoklis ka MĀJAS solis prasa daudz laika. Ja ģimenē ir 2-3 bērni, es nebrīnos, ka sieviete pamet algotu darbu, es tikai iztēlojos ainu cik grūti ir tad kad abi bērni slimo, vai viens saslimst, tad otrs, tas stress, kas pēc būtības būtu jāuzņemas abiem, ja abi strādā, bet visbiežāk uzņemas sieviete, un ja bērnam kādas veselības kaites, kas prasa regulāru atslēgšanos no darba, lai to visu savienotu ir jāatsakās no daudz kā, diemžēl daudziem pat nav dzīves, SAVAS dzīves, jo viss rit kā vāveres ritenī, agrs rīts, kamēr pagatavo brokastis, saģērb bērnus skolai, dārziņam, bed uz dārziņu, pats skrien uz darbu, strādā, pēc darba bērni, pulciņi, mājās tikai pret vakaru, kad jāsagatavo vēl vakariņas, un kad iztīrīt māju, nomazgāt logus, veltīt laiku SEV, sportam, hobijam. Un ja bērni saslimst, darba devējs vēl nesaprotošs, tā arī pāragri noveco, jo dzīve pilna uztraukumu, stresa, par daudz lomas.
Ja godīgi sev tādu dzīvi nenovēlētu, tāpēc man ir viens bērns, un ar vienu bērnu tāpat sanāk iespringums, žēl es divus nevarētu atļauties darot pilnas slodzes algotu darbu, tad man būtu jāatsakās no savas dzīves, dzīves ko veltu sev.
Man paziņai ir 2 bērni, tiesa ar lielu gadu starpību, tāpēc ir vieglāk, jo viens ir patstāvīgs, un ar vienu tēvs ņemas ar visu to ka pelna labi un uztur ģimeni, bet tāpat atzīst, nav viegli, lai rastu laiku sev savām interesēm un māja nepaliktu novārtā, algo apkopēju.

dzīves ko veltu sev laika ko veltu sev, pilnīgi sev, un tās būtu 1-2h dienā

cowboy girl nu tur jau tā lieta, ka tevi tas neapmierinātu un tas nebūtu pieņemami. Piemēram cormeum par to izsakās pozitīvi un norāda, ka šo laiku izbaudīja un ieguldīja sevi citās jomās ;-) nu nevar likt visu vienā maisā. Man piemēram vienalga kā dzīvo citi. Man ir balta skaudība par dāmām, kuras strādā vietā, kur viņām patīk, pat saņemot minimālo algu, jo visu lielākoties uztur vīrietis un viņām nav galva jālauza par to kā samaksāt rēķinus. Tajā pašā laikā šī sieviete ir ieguvusi maģistra grādu, ir skaista, izglītota un ne par ko nestraucas, un vīrietis redz sev blakus koptu sievieti, kas viņu sagaida ar vakariņām un labu garastāvokli un bez stresa.

Man ir vēl viena paziņa kur abi vecāki strādā algotu darbu, paldies Dievam dārziņš viņiem ir pie mājām un uz darbu var braukt kopā, nav baigie kilometri jābrauc dienā, bet viens bērns ir ar veselības problēmām, tādēļ nākas regulāri atvēlēt laiku ārstiem no darba laika, sanāk viņiem skriešana, abi ir diezgan novecojuši, var redzēt ka ir noskrējušies, laiku sev neatvēl jo laiks nav vai ir pārāk noguruši lai saņemtos.

dreambig + tev liels, es arī varētu tā, darīt to ko sirds kāro, vēlam 4-6 stundas dienā, nevis 8, un tad mierīgu garu pakaļ bērnam, laiks sev, hobijam, mājas uzturēšanai kārtībā utml.

Es vienu brīdi nestrādāju un biju “mājsaimniece”. Jeeeeziņ, gandrīz nojūdzos, jutos tik garlaikota, nepiepildīta un nespēju realizēties. Šrubēt māju, taisīt ēst un gludināt veļu un lasīt grāmatas bija pēdējais ko gribēju. Man patīk strādāt un priecājos, ka atkal jāiet uz darbu :D
Neuzskatu, ka vīrietim mani jāuztur, naudu liekam kopējā katlā, protams, katram vel bez tā paliek kaut kāda sava nauda saviem tēriņiem.