Nevēlama grūtniecība

Daudzas uzskata, ka par tādām lietām runāt nav pieņemts. Reti kura sieviete skaļi visiem stāstīs, ka man ir 5 bērni, bet tas ir par daudz, jaunākos - Pēterīti un Martiņu, tomēr nevajadzēja dzemdēt. Man ir mans Kārlītis, viņam ir 5 gadi un man viņš riebjas.

Protams, ka atkarīgs, kam to atklāj un kādos apstākļos, bet tiešām neuzskatu, ka Pēterītim un Martiņai vajadzētu zināt, ka māte viņu piedzimšanu nožēlo, vai Kārlītim klausīties par to, kā viņš riebjas. Un tad, kad to nesaki bērnu klātbūtnē, bet citiem pieaugušajiem, līdz bērnu ausīm tas var nonākt ļoti viegli. Bērniem nav jājūtas vainīgiem par to, ka vecāki (pieauguši cilvēki!) nespēj apzināties savu lēmumu sekas vai nespēj strādāt ar savām emocijām. Nedomāju, ka šāda veida atklātība ir tas pats, kas būt atklātai, ka aborts bija atvieglojums. Bet citādi, jā, man ir viena draudzene, kurai, lai arī tas bija smags lēmums tajā brīdī tīri emocionāli, tas bija labākais tajā situācijā. Un nožēlojusi nav.

Protams, katrs var domāt, kā vēlas. Ja reiz likums to atļauj, tad tas ir atļauts. Man tikai liekas pilnīgi nesaprotams tas, ka embrijs ir zemākā vērtē kā dzīvnieki. Jo te ne reizi vien ir izskanējis, ka nabaga suņiem vai kaķiem ir jāpalīdz, gaļēdāji ir gandrīz vai slepkavas, zoodārzs ir briesmu vieta utt. Ja tā, tad tiešām tiem cilvēkiem labāk bērnus nevajag.

Annie, Tev tiešām nepielec, ka tie dzīvnieki JAU DZĪVO? Tu tiešām neredzi atšķirību starp šūnu pikuci kāda vēderā un pilnvērtīgu dzīvu būtni ar visiem maņu orgāniem?

Jā, nepielec. Lai kā es mīlēšu kaķi vai savu vistu, kura nomira no vecuma un netika izvārīta zupā, nesapratīšu, ka embrijs (kuram jau ir sirdsdarbība) ir nekas, kamēr dzīvnieks kaut kas, jo taču dzīvo.

Nu tad jau Tev nebija sevišķi spožas atzīmes bioloģijā :-) Patīk Tev tas vai nē, bet līdz 9. nedēļai ir embrijs, šūnu receklis, kas neko nesaprot un nevar just.
Reāls, dzīvs kaķis ir DZĪVS pats par sevi, pilnvērtīgi izveidojies.

Delusion-piekriitu.

Mani bioloģija te neinteresē, es runāju par morāli un sirdsapziņu.
--
Bet tak droši katrs dara tā, kā vēlas. Cietumā neliks, ar akmeni uz ielas neviens nemetīs.
--
Es šajā diskusijā vairs nepiedalīšos, jo tas ir bezjēdzīgi. Vienmēr būs cilvēki, kurš to uzskatīs par bērniņu un mīlēs tiklīdz uzzinās par grūtniecības faktu, tāpat kā tādi - ka tas ir tikpat kā izoperēt aklo zarnu, akmeņus vai polipus.

Mani bioloģija te neinteresē

Drusku ārpus tēmas, bet ļoti dzirdēta atruna daudzos jautājumos:-D Tieši tāpēc zemeslode ir tādā pakaļā - bioloģija (par fiziku un ķīmiju nemaz nerunāsim), nevienu neinteresē:-D Galvenais, ka abstrakts šūnu pikucis ir mīlēts, pirms top par vienu no 7.6 miljardiem. Pofig par sievieti, kura ir gluži reāla un ar savām vajadzībām.

Hmm, interesanti gan, ja nu tomēr autore pakļautos spiedienam un laistu pasaulē mazuli, nez, kurš gan no diskusijā sastopamajiem pirksta kratītājiem 'nu, kā tā drīkst' vai 'es jau nu gan dzemdētu un audzinātu' būtu gatavs adoptēt vai pieņemt audzināšanā autores jaundzimušo (kurš pieteicās par spīti kontracepcijai un kuram personisku apsvērumu dēļ nav gatava ne autore, ne viņas vīrs) un uzņemties emocionālu un materiālu atbildību, rūpes un saistības ar beznosacījuma mīlestību un cieņu pret bērnu, viņa vajadzībām, individualitāti un personību vismaz divu gadu desmitu garumā, bet, ja apstākļi sakritīs, tad, iespējams, uz atlikušo mūžu līdz nāve jūs šķirs? Pieņemu, ka ikvienam šejienes auKstās morāles lasītājam pietrūktu atbildības sajūta un dūša saskrietu papēžos, bet apstrīdiet mani droši, ja nu gadījuma pēc tik smagi kļūdos.

Mani bioloģija te neinteresē, es runāju par morāli un sirdsapziņu.

Skaidrs,ka tev bioloģija neinteresē, jo to nevar sagrozīt sev vēlamā virzienā, bet toties SAVAS, pilnīgi no zila gaisa balatītas emocijas var.:-D

Embrijs,kamēr tam nav savu orgānu, kas spētu nodrodināt dzīvības procesus, jā ,tikmēr tas ir tikai embrijs, kurš dažādu apstākļu pēc var arī "iznīcināties" pats, jebšu pārtrūkt attīsība. Bet toties tas balodis jau IR dzīvs un neatkatīgs organisms.

Citiem varbūt tieši ir morāle un sirdsapziņa, tāpēc saprot, ka tā būs labāk eventuālajam bērnam un arī pašai mātei...

es atceros, ka kaut kad te bija diskusija, kur viena meitene stāstīja, ka viņa nejūt īpašu mīlestību pret savu bērnu. Atceros, kā visas uzklupa viņai...visas sievietes negrib būt mātes, ne visas no mums ir sajūsmā par bērniem.
un embriju salīdzināt ar dzīvu kucēnu vai kaķi ir pavisam neadekvāti. tad jau var nožēlot, ka izgieza cistu, arī šūniņas

Stingrāki pasākumi, lai grūtniecība neiestājas.. Jāpasaka tas izvarošanas upuriem.
Par nožēlošanu arī. Gan jau ir (es gan ticu, ka mazāks procents) to, kuras nožēlo abortu, bet varbūt viņas tikpat ļoti vai vairāk nožēlotu, ka tas netika izdarīts.
Citu komentāru nav. Daudzas visu pateica.
Autorei atbalsts. :) īpaši vēl tagad šo visu klausoties. Vakar lasīju pirmās pāris lapas un brīnījos, ka sākums tik smuks.

Nu nezinu,man tas liekas egoisms no to cilvēku puses,kas krata pirkstu, sakot-ai kā tā var ? Aborts aaa, nežēlīgi! Nožēlosi utt, jo lūk redziet par embriju/ mazuli kas ir vēl vēderā, sievietei jādomā, lai pēc tam viņai nepārmet,ka viņa bezsirdīga un kāda vēl tik nē, bet par to kā jutīsies pati sieviete,kas dzīvos ar bērnu kuru nevēlas, dzemdēs viņu, kāda būs viņas dzīve,un kāda mazuļa, kas būs nemīlēts, uz ko noteikti nemitīgi izgāzīs dusmas māte, kādēļ par to nedomā?
Es nesaku ka es pilnīgi par abortu, jā iespējams ir nežēlīgi kādā ziņā,bet, ir jāsaprot ka ne jau tām kas nosoda abortu būs pēc tam jaudzina tas bērns,bet tai kas vēlējās abortu bet piemēram pakļāvās lielai daļai sabiedrības nosodījumam un atstāja tomēr mazuli! Un no tā Jums labāk paliktu? Ietu pa ielu,un redzētu kādu kas nav gribējusi bērnu, kliegtu uz viņu, kas zin varbūt pat roku paceltu! Aa tad tās noteikti teiktu-aaa cik briesmīga māte, nabaga bērns, kut tāda māte radusies!?

Es nenozeeloju nevienu dienu ,ka esmu veikusi abortus!
Loti miilu savus deelus,bet teiksu atklaati-man ir bijusas dienas dziivee,kad esmu sevi nokeerusi pie domas-naakosaa dziivee man beernini nebuus.Mani deeli ir veiksmiigi cilveeki,visaadaa zinaa loti labi cilveeki.Taa ir loti liela atbildiiba,no kuras man laikam buutu bail,ja vareetu visu saakt no gala.

Jums pectam autors dzive nebus jadzivo!

starpcitu, mana ome vienmēr saka, ka, ja viņai būtu iespēja dzīvi dzīvot no sākuma, viņa nekad nedzemdētu. Un nav tā, ka viņa ir vienaldzīga pret saviem bērniem, viņām ir superīgas attiecības.

Avocado Lady-tad es ar tavu omiiti uz vienas liinijas!:-DTas ir kaut kas taads loti diivains,nekad jauniibaa man tas neienaaca praataa.Laikam esmu naakusi pie sapratnes,ka tas beernins nav tikai tad,kad ir mazins ziidainiitis,vai veel tas,kad ir beernudaarza vecumaa,skolas vecumaa.Tas beernins ir tavs arii tad,kad vinam ir sieva un mazie jau ,un tu paardziivo par visu taalaak.Tu ej cauri vina dziivei arii,kaut nekur neiejaucies un reizeem taa ir loti liela nervu spriedze.

Laikam esmu naakusi pie sapratnes,ka tas beernins nav tikai tad,kad ir mazins ziidainiitis,vai veel tas,kad ir beernudaarza vecumaa,skolas vecumaa.Tas beernins ir tavs arii tad,kad vinam ir sieva un mazie jau ,un tu paardziivo par visu taalaak.Tu ej cauri vina dziivei arii,kaut nekur neiejaucies un reizeem taa ir loti liela nervu spriedze.

Odetta, lūdzu neuztver šo kā uzbrukumu, bet vai Tu to neapzinājies pirms bērna?