Nevēlama grūtniecība

Choker - plusiņi tavam komentāram :-)

Speciaali prieksh Choker :-D
Regulaari iepljuutu “maaaaaaminju” diskusijaas, kuraas “maaaaaminjas”, piemeeram, prasa, ko noziimee shii analiiziite, ko noziimee blaava otraa striipinja, ko dariit - esmu staavoklii un asinjoju, esmu staavoklii, vai, vai, kas man buuut jaazina :-D Tik infantilu buutnju diskusijaas buutu nevis jaaiepljuuta, bet jaasit pa vinju stulbajaam galvaam, plus, atkaartoshos, vairoties ar likumu jaaaizliedz, kameer nav apguuta teorija par gruutnieciibu, taas iestaashanos, riskiem, komplikaacijaam, plus teorija par ziidainjkopiibu, plus praktiskaas nodarbiibas ziidainjkopiibaa. Mazaak infantilu buutnju staigaatu pa sho planeetu. Kladzinoshos vistu bars ar vistu smadzeneem.
P.S. Kas attiecas uz autores teemu, autore var piezvaniit veelreiz uz regjistratuuru un uzprasiit cenu. Latvijas aarstu muuzhdien sliktais garastaavoklis un galvas neglaastiishana ir vnk jaaignoree, nevis jaakriit panikaa. Neviena no pazinjaam, kam ir bijis aborts, ilgaak par 1-2 h nav bijusi kopaa ar proceduuru plus narkozes izguleeshanu. Kaa arii profilaksei peec tam jaadzer antibiotika, lai izsleegtu jebkaadu iekaisuma risku (ginekologi meedz nogreekot uz sho un neizrakstiit), plus, ja vajadziiba, vaaja-videeja stipruma pretsaapju zaales. Tas ir individuaali, to vari apspriest ar savu ginekologu, kura izklausaas tiiri sapraatiiga, balstoties uz izteikumiem par medikamentozo abortu, kursh vispaar buutu jaaizliedz un jaaizmanto tikai gadiijumos, kad kaut kaadu iemeslu deelj nav veelama vispaareejaa narkoze.

Andie - es runāju par emocionālo pusi. Es ticu, kad pati piedzemdēsi un būsi mamma, tad sapratīsi par ko runāju 

Hard pass...atteikšos,man pārāk patīk mana dzīve, lai to nolaist pa reni.:-D
Autorei,noteikti nav jāataisnojas un jāklausās daudzu žēlīgās kaukšanas, tas taču dzīvs, tā ir daļa no tevis...utt., par off topic.
Veiksmi autorei un varu pateikt , ka tas tiešām nav nekas traks vai "neiedomājams emocionālas pārdzīvojums".:-D Nezinu nevienu, kas nožēlotu šo.

Par aborta nožēlošanu - ja tas ir pārdomāts lēmums, tad neredzu iemeslu to nožēlot. Un aborts nevar būt nepārdomāts, ņemot vērā visu procedūru, kas sievietei jāiziet. Protams, tas nav nekas baigi labs no fizioloģiskā viedokļa, bet parasti tas ir labākais iespējamais lēmums, ko sieviete attiecīgajā situācijā var pieņemt.
Runājot par mani, ja es šobrīd paliktu stāvoklī, tad taisītu abortu, jo bērnu nevēlos. Un es uzskatu, ka "negribu" ir tikpat spēcīgs arguments, kā veselības problēmas, materiālas problēmas vai jebkas cits. Mans ķermenis un mana dzīve, tikai un vienīgi man ir pār to noteikšana.
Un tām, kas saka, ka viss mainās, ka sāksi gribēt bērnu utt, jūs spriežat pēc savas pieredzes, bet ne ar visām tā notiek. Neviena jau neies skaļi teikt, ka nožēlo neizdarīto abortu. Bet 100% ir arī tādas sievietes.

Jūs te runājat par aborta nožēlošanu. Bet kā ir ar tām, kuras ilgi svārstās, izlemj bērnu paturēt, un tad nožēlo, ka dzemdējušas? Nožēlo, jo nespēj bērnu iemīlēt, jo nevarēja iztēloties, ka būs tik grūti, jo atbalsts no ģimenes ir mazāks, nekā bija cerēts, utt. Ir vieglāk samierināties ar to, kā nav. Bet ir nenormāli smagi samierināties ar to, kuru tu nevēlies, bet kuram dibens jāmazgā, ēst jādod un kurš tev visu laiku ir acu priekšā.

Ja negrib dzirdēt viedokli, tad nevajag veidot diskusiju. Informāciju, kā tas notiek, droši vien var atrast kādā informatīvā rakstā. Cenas parasti ir norādītas veselības centru vai slimnīcu mājaslapās. Droši vien ļoti neatšķiras, aptuvena nojauta radīsies.
--
Un, jā, es piederu tai sieviešu daļai, kas nespēj saprast, kā var nogalināt savu bērnu. Sevišķi, ja viņš radies stabilās un mīlošās attiecībās. Patiesi nevaru iedomāties, ka pāris pēc tam paliek kopā un laimīgi plāno nākotni un iespējams pēc tam rada vēl kādu bērnu.

Palasīju jūsu komentārus tās kuras minēja, ka cenas ir norādītas, jā jums ir taisnība. Bet ne vakar, ne šodien dakteri sazvanit nevarēju un nevarēju pajautāt kāda ir atšķirība starp abortu ar anestēziju un abortu ar analgēziju. Izraku visu googli krustām šķersām un neko neatradu.
Par anestēziju viss skaidrs bet kas ir analgēzija.
Paldies, tām kuras saprot.

Anelgēzija , ja super nemaldos ir atsāpināšana, apmēram,kā pie zobārsta. Tu esi pie samaņas tu neguli, tu vnk nejūti.

Annie, arī stabilās un mīlošās attiecībās abi var negribēt bērnu. Turklāt, aborta noliedzējām ir ļoti specifisks un bioloģijā nebalstīts viedoklis par to, kas tad īsti ir apzīmējams kā bērns:-) Līdz 9. nedēļai tas ir embrijs, nevis bērns, neatkarīgi no izjūtām.
P.S. Es zinu pāris sievietes, kuras savus bērnus nemīl un nožēlo viņu laišanu pasaulē, kā arī sievietes, kuras ne mirkli nav nožēlojušas abortu. Gadījumi ir dažādi, nevajag savu pieredzi un morāles izpratni karināt virsū tām, kurām tas nav vajadzīgs.

Esmu par abortu, ja tas ir izlemts, jo liekas traģiski, ja piedzimst bērns, kurš netiek mīlēts. Es arī esmu dzirdējusi noźēlu par abortu no vairākām sievietēm, bet tas bija viņu lēmums un ir lēmumi, par kuriem jāuzņemas atbildību, un kuru sekas var izvērsties ne tā kā paredzēts (tieši tā pat kā, ja izlemj paturēt bērnu). Par to, ka neauglīgu sieviešu diskusijās auglīgās nenāk, nav gluži taisnība - ļoti labi atceros, kā viena, kurai patika lepoties ar to, cik ļoti viņa nemīl savu bērnu, ienāca, lai pateiktu, ka zaudēts bērns ir laime, vai kaut ko tmldz. Ka arī bērnu diskusijās regulāri kāda ienāk, lai nodemonstrētu, cik ļoti viņai nepatīk bērni (parasti mēdīgā tonī “beeeerniņi”, “mātītes”, “klukstes”), nav gluži tā, ka šīs diskusijas ir kaut kāds izņēmums.
Konkrēti par šo situāciju, nav jau iemesla domāt, ka autore jau nav izlēmusi visus par un pret. Par Dobeles slimnīcu - varbūt pajautā Cālī arī. Par cenām un laiku, ko tur pavadīt - pazvani slimnīcai, būs daudz akurātāk informācija.

Jūs taču saprotat, ka nevarat ielīst otras sievietes galvā. Daudzas uzskata, ka par tādām lietām runāt nav pieņemts. Reti kura sieviete skaļi visiem stāstīs, ka man ir 5 bērni, bet tas ir par daudz, jaunākos - Pēterīti un Martiņu, tomēr nevajadzēja dzemdēt. Man ir mans Kārlītis, viņam ir 5 gadi un man viņš riebjas. Es uztaisīju abortu un tas bija labākais lēmums manā dzīvē. Man notika spontānais aborts un es jutos atvieglota, utml. Tā runāt skaitās "nesmuki". Tāpēc daudzas klusē, jo baidās no sabiedrības nosodījuma. Un būtu jau arī muļķīgi tik intīmas lietas stāstīt, nezinu, mammas kaimiņienes draudzenes māsīcai.
Bet jā, protams, ir, kas nožēlo. Vai iemīl sākumā negribētu bērnu.
Padomju laikos aborts bija izplatīta "kontracepcijas metode", norma. Ir zināmas sievietes - 2 bērni, 3.aborts. Nojūgusies aiz bēdām un nožēlas vēl nav. Vai 3 bērni un summāri 5 aborti, kad sadzeras, tad gaužas, cik traki traki, ka tā rīkojusies. (te gan nespēju iztēloties, kā tad viņa īsti izlēma, kuru paturēt, kuru nē).

Andie paldies par info. :)

Tad būtu jāveic stingrāki pasākumi, lai grūtniecība neiestājas.
--
Interesanti, ka kaut kādā nesenā diskusijā tika nosodīta meitene, kura izteicās, ka spēra balodim ar kāju. Vai izšķīlies balodis ir augstākā vērtē nekā nedzimis bērns?

Tur jau tā sāls ,Annie, viens jau staigā un dzīvo, ir dzīvs, jūt lietas, notikumus, veic darbības,tas par balodi, bet EMBRIJS, principā vēl NAV uzsktāms par dzīvu, jo tas NAV piedzimis, jo nav spējīgs patstāvīgi nodrošināt savu eksistenci, ārpus mātes organisma, jo tam pat NAV izveidojusies lielākā daļa orgānu.

Nu arguments par patstāvīgo savas eksistences nodrošināšanu gan neiztur konkurenci, ņemot vērā, ka divgadnieks, piecgadnieks pat ar visiem orgāniem sevi nespēj uzturēt pie dzīvības ;-)

konkurenci Kritiku!

:-D Es nerunāju par gadījumiem , kad 2gadnieks neapzināti meklē sev galu:-D , jo nu tur vēl īsti domāšana izveidojusies.:-D Mans komentārs variāk domāts , ka atdalot, piemēram ,12 nedēļās vecu embiju no mātes orgnisma , tas vnk nobeigsies, jo tam nav funkcionējošu orgānu, turpertī 2 gadnieks jau dzīvo ārpus mātes organisma.:-D

Domu sapratu, bet argumentu labāk pārfrāzēt, citādi tādas piekasīgas tantes, kā es var piesieties :-P
Lai autorei laba veselība un nevajag klausīties nosodījumos no tā, kas grib norādīt citai, racionāli domājošai sievietei, ko iesākt ar savu organismu.

Es tādās tēmās parasti nejaucos, katras pašas lēmums kā dzīvot kā rīkoties. Bet vispār man dalītas domas par šo visu...no vienas puses ir kā Es rīkotos pati, no otras ko vispārīgi par šo domāju, šajā dzīves situācija nekad neveiktu abortu, lai arī neesmu baigais mātes tips, tāpat nespētu to izdarit, bet domājot kādēļ tādas sajūtas saprotu ka tas taču būtu bērns kas radies mīlestībā, kaut kas mūsu abu un skaists, es nevarētu to nogalināt, izbeigt vienkārši, tagad brīžiem skatoties uz meitu, viņā ļoti redzu savu vīru...tā jocīga varbūt tas viss izklausās bet nu tādas ir manas sajūtas :D
Ja būtu stāvoklī ar kādu gadijuma sakaru vai no vīrieša kuru nemīlu īsti, visticamāk būtu par abortu...tādēļ man varbūt ir grūtāk saprast kāpēc sieviete kas ir attiecībās kur mīl viens otru un ir arī bērns, var veikt abortu...bet nu tas tikai manas pārdomas, katrs jau dzīvo savu dzīvi un jūtas citādāk. Tākā nenosodu nevienu.

Tas, ka nav dzimis, nenozīmē, ka nejūt un nevēlas dzīvot.

Līdz tai nedēļai, kurai aborta veikšana ir atļauta, embrijam nav attīstījusies ne nervu sistēma, ne maņu orgāni. Lai vai cik baisu ainu pro-life aizstāvji censtos uzburt - ka bez maz vai tiek slepkavots bērns, kas visu apzinās un iet bojā mokošā nāvē - realitātē, skarbi runājot, tas ir asiņu un audu receklis, kas neko nejūt un nav spējīgs domāt.