Nevēlama grūtniecība

Domāju ka Mocheato,to teica, vairāk kā savas pārdomas, ka dzīvē mēdz gadīties ka, ir sievietes kurām pie bērniņa tikt ir ļoti grūti, smagi, bet ir kam tas nāk ar vieglu roku

Nu bet tā taču ir ar visu dzīvē. Aizstājiet vārdu “bērns” ar jebko citu.

Llemon
Varbūt, ir vietas un laiki, kuros specifiskas "pārdomas" iederās. Bet! Var gadīties, ka tās pārdomas nav iederīgas, jo meitene ir IZSARGĀJUSIES UN NAV VĒLĒJUSIES NEKAD ŠAJĀ MOMENTĀ. Tas ir - NECIENĪGI PRET CITAS PERSONAS DZĪVI, nākt un "muldēt" pat to, ka Tev godājot (ko citām dabā nav devusi), jāpārdomā vai visi Tavi prezervatīvā (ar spirāli, ar OK, ar riņķi, ar plāksteri), jo kontracepcija aizskar kādas šādas personas dzīvi un iespējas. IR JĀSAPROT, KA TAVA DZĪVE IR TIKAI TAVA, TĀ NAV NEVIENA CITA. Tava griba NEKĀ nav saistīta ar cita gribu un situāciju.

Es kaut kā neesmu ievērojusi, ka neauglīgo sieviešu gaudu tēmās nāktu kāda abortu atbalstītāja vai bērnu nīdēja, un uzbāztos ar savu viedokli, nez kāpēc pretējais variants gan tiek uzskatīts par gluži normālu.
Tas uķipuķi "piedzemdēsi, tad jutīsies citādāk", vispār ir absurda kalngals. Pat bērnus gribējušām sievietēm mēdz būt pēcdzemdību depresija gadiem ilgi, kur nu vēl tām, kurām bērni ir negribēti. Bērns nav kurpju pāris, kuru var ienēsāt, vai izmest ārā, ja nepatīk.

Atkal mocheato ar savu. Un tēma aizgāja pa reni.

Ir daži faktori kuru dēļ negrasos paturēt mazo.
Viens no tiem ir tas ka lietoju zāles, kas var ietekmēt augļa attīstību. Vēl tas ka viens bērns jau ir un otru šobrīd tik tiešām nevēlos. Un vēl man pat negribas atcerēties pirmās dzemdības kas man izvērsās par šausmīgu traumu nevis to lielo skaisto dzīves notikumu.
Vīrs arī mani atbalsta lai arī cik skarbi tas izklausītos. Viņš saprot cik briesmīgi es jūtos. Jūs pat nevarat iedomaties kā es visu šo ienīstu, katrs rīts sākas ar nenormālām kunģa sāpēm, nespēju ieēst pilnīgi neko un tā nomokos līdz paliek nejēdzīgi slikti. Mēģinu sevi piespiest kaut nedaudz paēst. Viss izraisa riebumu.
Neesmu dumja un zinu ko daru. Gribēju dzirdēt tikai kā tas konkrēti notiek Dobelē. Neko vairāk.

Berry - novēlu veiksmi, tā noteikti noderēs! Atvaino, ka iejaucos diskusijā ;-)

Berry jebkurā gadījumā ,lai ko Tu izlemtu, tā ir un būs tava izvēle, tava darīšana! Galvenais ir tas kā Tu,tavs vīrs jūtas, ko Tu , tavs vīrs izlem,jo tā ir Jūsu dzīve!
Izturību ! :-)

Par Dobeli neko nevarēšu ieteikt, bet dakteris Sondrors JVCA, cik dzirdēts visu izdara "aši un forši". Tas tā, no zināmo pieredzes. Konkrēti par 2 gadījumiem. Bļāva statistika, "pārsēju". 8-)

Varbūt ne gluži par tēmu, bet tas, ko savā komentārā apraksta stellaglmr, ir tas ar ko esmu saskārusies ikdienā pēdējos pāris gadus. Piekrītu arī delusion viedoklim, īpaši šim:

Es kaut kā neesmu ievērojusi, ka neauglīgo sieviešu gaudu tēmās nāktu kāda abortu atbalstītāja vai bērnu nīdēja, un uzbāztos ar savu viedokli, nez kāpēc pretējais variants gan tiek uzskatīts par gluži normālu.

Ja par sevi, tad varu teikt, ka to, ka nekad negribēšu bērnus, sapratu jau 17 gadu vecumā, kad tik tikko biju uzsākusi dzimumdzīvi. Protams, sākumā no citiem dzirdēju jau ierastos "Tu vēl esi jauna, pārdomāsi!" Vēlāk nāca tikpat ierastais: "Kad būs savs, domāsi savādāk!", tā it kā bērns būtu kaut kāds izmēģinājuma trusītis, kuru, gadījumā, ja tomēr domas nemainās, var atdot atpakaļ, gluži vai kā kaut kādu preci, kurai atklāts brāķis. 10 gadus lietoju hormonālās zāles, līdz sapratu, ka pietiek un ka esmu gatava tam, kam principā biju gatava jau pēdējos 12 gadus. Protams, pēkšņi savs viedoklis bija visiem: gan manai ginekoloģei, gan kaimiņienei, gan draudzenēm, kurām ir bērni. Un, protams, arī man tika pārmests, ka esmu egoistiska maita, jo, kamēr citas to vien tikai dara kā cenšas palikt stāvoklī, es domāju tikai par sevi. Katrā ziņā, man liekas drausmīgi, ka cilvēki var viens otram pārmest tik intīmas lietas. Liekas drausmīgi, ka kāds domā, ka var jaukties manā dzīvē un nosodīt manu izvēli par to, ko vēlos darīt ar savu ķermeni un kā vēlos nodzīvot savu dzīvi. Tagad, pēc operācijas, manā dzīvē nav mainījies pilnīgi nekas, tik vien kā beidzot radusies drošības sajūta un apziņa, ka vairs nav jālieto zāles un katru mēnesi jādomā par to, ka tās var arī nenostrādāt. Savukārt no cilvēkiem, kuri man pārmeta manu izvēli, distancējos. Cilvēki ir tik dažādi un, kas vienam būs sapņa piepildījums, otram būs murgs. Ko vēlēsies viens, nevēlēsies otrs. Mēs katrs esam tiesīgs dzīvot tā, kā vēlamies un tā, kā uzskatām par pareizu un mums nav nekādu tiesību nosodīt otra cilvēka izvēli, lai arī kāda tā būtu. Pasaule, šķiet, kļūtu mazliet labāka, ja mēs, cilvēki, iemācītos viens otru pieņemt un respektēt otra dzīvi un lēmumus.

kā var nogalināt kaut, ko kas pat nav dzimis

Nepiekrītu!! Tas, ka nav dzimis, nenozīmē, ka nejūt un nevēlas dzīvot. (t) Man pašai bērnu nav, bet es nespēju iedomāties, ka varētu nogalināt daļu no sevis, iznīcināt dzīvības iespēju. :-O:-O Tiesa, es arī nenosodu tās sievietes, kas savu iemeslu dēļ nolemj veikt abortu. Tā nav mana dzīve, nav mana izvēle, līdz ar to man nav tiesību kādu nosodīt.

Protams, sākumā no citiem dzirdēju jau ierastos "Tu vēl esi jauna, pārdomāsi!" Vēlāk nāca tikpat ierastais: "Kad būs savs, domāsi savādāk!", tā it kā bērns būtu kaut kāds izmēģinājuma trusītis,

To saka nevis tāpēc, ka bērns ir izmēginājuma trusītis, bet gan tāpēc, ka lielākā dała tā ir domājušas. Ne jau aiz łauna prāta to saka. To saka pēc savas pieredzes, bet vienmēr protams ir izńēmumi.
Es arī vienmēr iesmēju par to kad būs savs, domāsi savādāk! Vairs nesmejos, jo tā patiešām ir. To nevar tā izskaidrot kamēr tas nenotiek 8-)

@Kaya manuprāt, pareizs lēmums ja zini, ko vēlies savā dzīvē. Ja ir lietas, kas liek justies mums labāk tās vienkārši jādara un jābeidz sev sarežģīt dzīve, ja zini ka nekad nevēlēsies bērniņu.
Un tas ir labi, ka visi mēs esam citādi, jo ja visi dzīvotu pēc vienas šnites viss būtu garlaicīgi. :-)

Kaya, vēl labāk izteiktu viedokli par šo tēmu nebiju redzējusi. Wow, tiešām. Nejaukšos vairāk diskusijā, nav par šo tēmu galīgi, bet nu šis bija patiesi trāpīgi

Varu pateikt savas domas, man ir viens bērns un uz doto brīdi otru nevēlos, , un ja pieteiktos, vis drīzāk izvēlētos abortu-kadēl?! 1.! Man ir gana ar vienu, un ir dienas kad ar vienu nav iespējams visus mājas darbus apdarīt! 2. Man bij' garš un smags ceļš lai atgūtu savu augumu, - 23kg + diastāze,kas vēl ir(iespējams izklausās egoistiski) bet man bij' vajadzīgs pus gads,lai dabūtu svaru kāds bij' pirms grūtniecības un atkal to visu es nevēlos ,+ dzemdības varbūt nebija tās trakākās,bet pēc dzemdībām, gan + ja man būtu vēl kāda grūtniecība, man uzreiz teica ka ir lielāks procents,kad būs atkal diastāze,,un iet tam visam cauri , nē ! Iespējams pēc gadiem 2.3.4...
Utt es varētu domas mainīt,bet šobrīd ir šādas domas.
Un jā, arī man mēdz teikt,nu viens jau ir!? Vajag otru! Kad būs,? tagad ir tieši īstais laiks! Tādēļ es varu teikt, es saprotu gan tās kas nevēlas bērnus,gan tās kas vēlas,bet nesanāk, katrai ir sava bēda,savi pārdzīvojumi, vēlmes, domas .
Vēl varu piebilst ka es nejūtu,ka varētu sadalīt dieviem bērniem vienlīdzīgi savu mīlestību, uzmanību, tādēļ nevēlos lai kāds no bērniem tiktu apdalīts, un šis arī ir viens no iemesliem kāpēc nebūtu gatava vēl vienam bērnam! .

Man šķiet, ka visa filozofēšana par aborta pareizību ir lieka. Katram ir sava dzīve, savi lēmumi, savas kļūdas. Ne vienmēr tie, kuri gudri spriedelē par otra cilvēka dzīvi un lēmumiem, zina visas detaļas, kuru dēļ otrs pieņem tādu vai citādu lēmumu. Reizēm jēdzīgāk ir paklusēt, ne līst tur, kur nevajag, ja visu nezini.

Es kaut kā neesmu ievērojusi, ka neauglīgo sieviešu gaudu tēmās nāktu kāda abortu atbalstītāja vai bērnu nīdēja, un uzbāztos ar savu viedokli

Kā ta ne! Tā pati Diek.. kā vinu tur regulāri ienāk māmiņu diskusijas iepļūtit(atvainojos)..
Bet, ja par tēmu, tad tiešām, ne jau aiz ļauna prata sievietes iesaka padomāt divreiz, palielam jau visiem par visiem ir vienalga, bet es pati uz savas ādas esmu izbaudījusi, ko nozīme krasi mainīt viedokli.
Man nekad nav patikuši bērni, arī tagad sveši besi un neuzrunā, bet pret savu jūtu tādu mīlestību, kādu vispār nezināju ir iespējams pret kādu just.. Ar savu tiešām viss ir savādāk..
Autores gadījumā, protams, savādāk. Ja viens bērns jau ir, tad viņa pati zina, ko zaudē.

Vel jau ir arī tagad grūtniecības hormoni, kas var ietekmēt lēmumu par bērna paturešanu.. (t)

Man visforšākais liekas daudzu arguments - ja nedzemdēsi bērnus, vēlāk nožēlosi. Nu ok, piedzemdēšu tagad pārīti, ja nu vēlāk sanāk nožēlot.

Bagete, šāds arguments nav radies no tukša gaisa. Ja neviens abortu nenožēlotu, tad komentāriem būtu pilnībā cita nokrāsa :)
Protams, tas nav ar likumu aizliegts.. tāpēc nenosodu.. bet neteiksim, ka lidz galam saprotu..