Rekinu dalisana

Un par mājas darbiem, ēst gatavošanu un iepirkšanos pienākumus dalām uz pusēm. Dienās, kad nevaru, tad par visu ir atbildīgs viņš. Gatavo, uzkopj, iepērkas. Nav jācīnās un galva jālauž, būtībā sīkumu pēc. Viss ir pašsaprotami.

Jā, čalis forši iekārtojies. Tas gan!
Mums ir tā, ka rēķinus maksāju es, bet dzīvošanai (pārtikas, ceļa, izklaides, paralēli mājas remonta izdevumi- sedz vīrietis, arī manus kursus apmaksā viņš ).

Emillyy
Vai nu Tu esi pumpains čalis-trollis, vai nu sieviete-kājslauķis. Vīrietis ir baigais biiiiiiiznesmenis, kurš pelna 2-3x vairāk un Tu visu maksā ar viņu uz pusēm? Nopietni? Katra tizlā vīrieša sapnis, atrast pļuru, kura papleš kājas un maksā visu uz pusēm, hipotekāro ieskaitot, neprecējusies.
Sorry par rupjību, bet tādas zosis mani fascinē. Un vēl lepojas ar savu zosismu, lai dies' nogrābstās.

Emillyy.. “virietim uz kakla” tu sedi, ja neko nesniedz pretī:-) . To modeli tu izveido, kad pasaki, ka tev jau nevajag, pati visu nopirksi. nopelnisi, pati samaksāsi. Un tā Latviešu sievietes visu pašas visu pašas.. apgriežot vīrieša iespēju būt vīrietim. Un tad sūdzās. Ļauj vīrietim būt. Dod pretī sievišķo enerģiju, mīli, cieni, atbalsti. Viņš sasniegs vairāk un varēs atļauties un gribēs tevi lutinat.

Autore nav uz pusem viss,bet lielaka rekinu dala. Puse dzivokla maksa,un parejais viss tikai autorei. Ediens saimniecibas preces un etc. Un tas ir par traku!

mila_10534 Tad jau nebūtu jāļauj Tev tur dzīvot ar. Ar Latvijas finansiālo stāvokli nezinu gan cik daudz vīrieši spēj maksāt mājas kredītu, uzturēt mašīnas tehniski labā stāvoklī, aizbraukt ceļojumā un vēl paēst? Mūsu mājā rēķini ir ap 1000€ + pārtika, degviela, es piemēram, gribot negribot nespēju ļaut sev dzīvot vīrietim uz kakla. Mēs visu maksājam uz pusēm, ja vienam otram peksni nav nauda, otrs maksā vairāk. Jā, mans vīrietis pelna vismaz 2-3x vairāk kā es, bet man tas nedod nekādas tiesības likt viņam visu maksāt. Jā, ja mēs būtu precēti un mums butu bērni, tad varbūt savadak, bet kamēr vienīgais , kas mūs saista ir hipotekārais kredīts , nedomāju, ka esmu maz tiesīga prasīt no viņa, lai viņš ko maksā.
Šāds attiecību modelis man bija kad man bija 18 gadi un vecāks vīrietis, kad domāju, ka esmu visu varena un ne par ko dzīve nav jāuztraucas, līdz pieaugu. Iesaku to daudzām sievietēm - pieaugt un padomāt divreiz.

Mums nekad nav bijusi nekāda dalīšana, kurš ko maksās. No dienas, kad sākām kopā dzīvot, mums ir kopīga nauda. Un punkts. Ne man, ne vīram citi varianti nenāca prātā. Tagad jau ir kopīga māja, bērns utt- es pat nevaru iedomāties, kā būtu, ja būtu katram sava nauda un plēšanās, kuram tagad par desiņām jāmaksā :-/
Zinu pāri, kam bija čeku dalīšana uz pusēm līdz centam... tad meitene saslima ar stiprām panikas lēkmēm (nebrīnos) un nevarēja pastrādàt, un mūsu pilsētā nav slimnīcas, jābrauc uz citu- un viņai sanāca bieži braukt- un katru reizi viņa maksāja savam puisim par vešanu (it kā par benzīnu, bet reāli vairāk nekā tikai par benzīnu) un tad viņai beidzās nauda, jo benzīns, puse ēdiena, puse īres, zāles, un tas viss no slimības lapas naudas... galarezultāts- viņi izšķīrās, meitene slima aizlidoja uz LV pie mammas dzīvot.
Zinu vēl vienu variantu. Visu uz pusēm, vīrietim alga lielāka 2x , nopirka vīrietis māju, viss ok... līdz izšķīrās. Un tad izrādās- māja “pieder” vīrieša māsai,sieva ar 2 bērniem uz ielas, vecim ienākumi momentā oficiāli- minimums un minimālie alimenti. Sievai pat dzīvot nav kur...
meitenes, izvēlaties vīriešus, ar kuriem kopā iet pa dzīvi. Nevis dzīvot katram savus centus skaitot...

Kāpēc kaut kas vispār būtu jādala?! Ja vīrietis ir vīrietis, viņam nebūtu jāļauj par kaut ko maksāt, kas saistīts ar mājas uzturēšanu

Emillyy, runa iet par autores situāciju + vēl daudzas atbildēja kāda situācija ir viņām. Ja kādai ģimenē strādā modelis, kad par visu maksā vīrietis un tas vīrieti apmierina, kāpēc nē? Ja neapmierinātu, tad tā būtu cita situācija. Personīgi vispār nesaprotu iespringšanu uz konkrētu modeli, cik novēroju, pāriem šie modeļi mēdz mainīties pēc vajadzības. Galvenais, lai abi ir apmierināti ar to vai vismaz abi piekrīt tam. Autores gadījums tāds nav.

Lasu un brīnos par Latvijas princesēm! Kāpēc vīrietim būtu jāmaksā par visu? KĀPĒC? Jo mazāk pelni ? Kurš Tev liedz vairāk pelnīt? Bet kad jums jācīnās par sieviešu tiesībām, algas sadalījumu, tad gan sievietei pienākas viss un vēl vairāk. Ja es sēdētu uz kakla savam vīrietim viņš mani izlidinātu mājas. Arī manā draugu lokā ir šādas dāmas, kas uzskata, ka viņām par neko nav jāmaksā, tikai jāuzliek nadziņi, skropstiņas un viss pārējais.
Mums gan viss sadalīts, rēķini , kredīti uz pusēm, neskatoties, ka vīrietis strādā divos darbos + savs biznes un pelna 2x , ja ne 3x vairāk kā es, bet es taču dzīvoju tieši tā pat un tērēju visu tieši kā viņš. Degvielu katrs lejam pats sev, pārtiku pirmo mēneša daļu pērku es, tad vīrietis , bet lai es tagad pateiktu, nē, es neko nemaksāšu, es par neuzdrošinos. Nē, es neesmu zem tupeles, bet neredzu iemeslu kādēļ, lai mans vīrietis skrietu pa galvu un kaklu un neredzētu dienas gaismu, lai es dzīvotu kā princese.
Visas mašīnas lietas iet uz viņu, man nav jāmaksā remonti, izklaides arī uz pusēm, izbraukumus lielākoties es maksāju, jo pati izdomāju, ka kkur gribu aizbraukt, tad arī pati nopērku biletes, drebes sev katrs pats pērkam un viens otram.
Bet arī tādu knīpstangu, kas katru centu skaita, es nevarētu dzīvot, es sajuktu prāta. Mums ir kredīti un mašīnas par daudz, ne vienmer nauda ir cik gribētos, bet mēs nekad neskaitām kapeiku, vēl papsējam kādam aizdot, ja viņam gruti.

Es nesamierinātos ar šādu situāciju un liktu manīt otram ,ka tas viss man nav pa prātam. Ja viņš nenāktu pie atjausmas, tad pamestu. Es neatbalstu attiecības, situāciju, kurā man būtu sliktāk nekā, tad, ja es viena dzīvotu. Tikpat labi es varu viena dzīvot un baudīt dzīvi. (l)

Tā tev naudas maz, bet vienai pašai apmaksāt komunālo, pirkt ēdienu, sadzives preces, tam nauda būs un vēl iekrājumi.

Iespējams viņi īrē divistabu dzīvokli, vai arī kādu super dārgo vienistabas. Ja sieviete īrē istabu, vai arī mazu ,necilu 1 istabas dzīvokli, pērk, tikai sev pārtiku, tad viņai iznāk lētāk nekā ar vīrieti dzīvot kopā.

Lucie, to visu ko tu te uzrakstīji, tiešā tekstā arī viņam pasaki, ja nepielec, tad ,protms, vari viņu patroļļot, jo neko citu kā zināmu gandarījumu tas nedos.

Es vispār uzskatu ka jau no attiecību sākuma vajadzētu noskaidrot naudas jautājumus vai vismaz apmēram izrunāt kurš par ko maksā. Protams ar laiku viss var mainīties, bet tomēr nevajadzētu būt tā ka viena puse maksā par visu, bet otra gandrīz ne par ko nemaksā.
Dažas te saka ka ir forši un normāli kad par visu maksā vīrietis, kaut gan pēc manām domā tas nemaz nav forši, jo cilvēkam zūd sajēga cik viss maksā, kur un par ko ir jāmaksā.

Vīrs apmaksā visus rēķinus(tie sastāda nepilnus 600€) un par pārējo visu maksāju praktiski es. Ēdiens 90% es. Kafe,restorāni-kā,kuru reizi. Par apģērbu sev-es, viņš sev-pats un bērniem pērkam no iekrātās naudas(parasti tie ir lieli izdevumi uzreiz) vai arī ,ja spontāni kaut ko ieraugu andelē,tad pārsvarā pērku es. Sadzīves tehnika no iekrātās naudas, kopšanas līdzekļi lielākoties es. Bet man viss apmierina, es arī pelnu 2x vairāk :-D

Dzīvesvieta mums ir sava, vīrietis maksā visus par un ap to saistītos izdevumus. Visādā citādā ziņā neko nedalām, bet arī neko nesarunājam par to, kurš un ko pirks. Mums tas viss notiek tā dabiski un organiski, nerēķinot līdzi, kurš vairāk vai mazāk izdevis. Atpūtīsimies vai ēdīsim ārpus mājas - vīrietis samaksās. Pasūtīsim ēdienu uz mājām - varu samaksāt es. Kāds no mums pirmais pamanīs, ka beidzies šampūns vai tualetes papīrs - tas tad arī pirmais nopirks vietā. Tā teikt, neiespringstam uz šo visu un viss ir forši.
Tiesa gan, reiz man arī bija tāds vīrieša izstrādājums, kurš saņēma vairāk kā es, bet vienīgais, ko atmeta, bija puse par komunālajiem un īri (un arī tā pati puse dažreiz bija bez maz vai jāizdīc). Sadzīves lietas nekad nepirka, laikam domāja, ka šampūns, veļas pulveris un tualetes papīrs no gaisa krīt. Pārtiku nekad nepirka, taču vienmēr gaidīja, ka sagaidīšu šo mājās ar vakariņām. Kad tas nenotika, uzmeta lūpu un psihoja, ka neesmu īsta sieviete. Kopdzīvē izturēju mēnesi un aizlaidos. Mana dzīves nostāja šajā jautājumā ir tāda, ka es personīgi nekad neatļautu vīrietim sevi pilnībā uzturēt, bet arī pati nekad neuzturētu vīrieti. Taču kaut kādam balansam ir jābūt. Autores situācijā balansa nav. Ko darītu? Nu, es ietu prom. Bet, ja tomēr ir lielā mīlestība, tad runātu vēlreiz. Ja arī tad nesanāk, tad būtu nekaunīga un vienkārši pirktu ēdienu tikai tik, cik pašai vajag. Un tas pats attiecas uz citām precēm. Ja vajadzētu, tad to šampūnu kaut vai zem gultas glabātu. Tad varbūt čalim dalektu.

Tas jau apsveicami ka krāj tādam mērķim tikai kamēr abi "draugs draudzene" statusā, prātīga sieviete sevi šādā mērķī neieguldīs...ja viņa būtu sievas statusā, tad jau šī situācija izskatītos mazliet savādāk....

Ak tad draugs pratigi kraj ne,uz sievietes rekina! Un velak teiks patu caoniga ka savu naudu notrieci! Super!!!

Saprastu, ja draugs notriektu visu naudu, bet cilvēks prātīgi krāj naudu kopīgai dzīvesvietai.

Jā, es šo pamanīju. Pamanīju arī, ka autore vēlas prātīgi krāt kopīgajai dzīvesvietai.

Kam tas vispār vajadzīgs?? Nākotne te loģiski nekāda. Īrē istabu kādā normālā vietā ar meiteni vai ārzemju studentēm (tiem lielāka rocība, būs patīkamāka vieta). Un viss, krāsi saviem mērķiem, pārtiku plānosi pati. Šitā uzturēt naglu veci :-O