Rekinu dalisana

uz pusēm es ar vīrieti būtu gatava visu maksāt tikai tad, ja pelnam līdzvērtīgi. Un kaut kā arī nav bijis ar šo problēmu. Ja vīrietis ekonomē ļoti, man tas būtu pieņemams tikai tad, ja znātu, ka tas ir mūsu kopīgās nākotnes vārdā. Kaut vai ja viņš pērk māju uz sava vārda, bet plānotu tur kopdzīvi ar mani. Pēdējās atticībās draugs maksāja par dzīvokli, piedāvāju maksāt daļu, bet viņam nešķita loģiski, jo tāpat maksātu, dzīvotu ar viņu vai viens. Kā ar saimniecības preces bija uz viņa, jo prasības augstākas par manām bija. Pārtikas iegāde 80% uz viņu, pārējais uz mani, jo gatavoju es, tie 20% aizgāja ikdienas sīkumos, kas man bija jāpiepērk gatavojot. Īsak sakot ne par ko nebija jāmaksā.
Man pašai bija jāsamaksā sava telefona rēķins un pārejo naudu varēju tērēt, kur gribu, ko pilnīgi nejēdzīgi trallināju. Tagad nemāku atkal dzīvot, kad pašai viss jāmaksā (t)

Nu, tā ir veiksme satikt to īsto cilvēku, kurš Tevis dēļ būs gatavs uz visu - mīlēs, lolos un rūpēsies.

Lai mani nepārprot - es nedomāju, ka tie vīrieši, kuri nepelna tik daudz, lai segtu visus maksājumus, nebūtu forši. Neforši man liekas tie, kuri pelna daudzreiz vairāk, bet uzskata, ka sievietei jāsedz puse vai, kā redzat, pat vairāk kopējo izdevumu.

Dalīt izdevumus uz pusēm, dzīvojot ar vīrieti, kurš pelna 3x vairāk, šis nu gan ir iemesls lepoties! :-D Emilyy, cik tu esi spēcīga, neatkarīga sieviete! (Clap clap clap)

Njā, čalis ērti iekārtojies - uz sievietes rēķina sakrās naudu sev priekš mājas un tad aizies. Visticamāk pie kādas sevi cienošas sievietes nevis tāda kājslauķa. Cik naivai jābūt, lai noticētu, ka arī tev būs vieta tajā mājā? Būtu precējušies, tad jā, bet tagad tu viņam neesi nekas, tukša vieta.
.
Bet tādu sieviešu kā Emillyy man žēl, kurām vīrietis iestāstījis, ka viņas nav nekā vērtas, ka viņa neko nav pelnījusi, ka viņai pašai par sevi jāparūpējas, jo viņam tas neesot jādara (jo viņam par viņu pilnīgi nospļauties). Nu jā - ļoti mīloša attieksme no viņa puses, vai ne? Bet tādiem vīriešiem acīmredzot vajag sev blakus sievieti - veci un šīs sievietes par tādām arī labprāt kļūst.

Es brīnos, cik daudz sievietes uzskata, ka par īri, komunālajiem un vēl pusi no pārējiem izdevumiem ir jāsedz vīrietim. Un vēl visus ceļojumus. Protams, tādi ir, bet nebiju domājusi, ka tik daudz.
Mēs ar draugu (nu jau vīru) visu lielākoties dalījām uz pusēm – komunālos, dāvanas; par pārtiku, sadzīves precēm maksājām, kurš konkrētajā brīdī gribēja. Nedalījām visu līdz centam uz pusēm, bet nu tā – lielos vilcienos, lai izdevumi būtu aptuveni vienādi. Izklaides gan lielākoties apmaksāja viņš. Drēbes pērkam katrs pats sev. Bet tas nebija dēļ tā, ka viņš teica, ka tā jādara, bet gan tāpēc, ka es tā gribēju – man ļoti negribējās būt no kādai atkarīgai; negribējās, lai ir tā sajūta, kāds mani uztur. Kaut gan tāpat, dzīvojot ar viņu, es atļāvos un ieguvu (arī no viņa) vairāk, nekā tad, kad zīvoja viena.
Bet es gribēju, lai ir tāda sajūta, ka es pati varu, man pašai ir nauda. Man pašai nepatiktu sajūta, ka es dzīvoju nahaļavu un tikai mazu daļu savas algas tērēju kopīgām vajadzībām, bet pārējo priekš sevis.
Jā, tā laikam ir vēlme justies neatkarīgai un varošai sievietei!
Tagad, kad esam precējušies, un ir lieli kopīgi izdevumi, viss ir saputrojies un ir vairāk vai mazāk kopīgs budžets.

Lai mani nepārprot - es nedomāju, ka tie vīrieši, kuri nepelna tik daudz, lai segtu visus maksājumus, nebūtu forši. Neforši man liekas tie, kuri pelna daudzreiz vairāk, bet uzskata, ka sievietei jāsedz puse vai, kā redzat, pat vairāk kopējo izdevumu.
Par šo gan jāpiekrīt. Un jāpiekrīt, ka tomēr ir tā, ka nevisiem ir tādas algas, lai pilnībā nodrošinātu ģimeni. Nav daudziem tie 2000 uz rokas, bet nu tas tā.
Uzskatu, tam, kam lielāka alga, tas arī maksā vairā. Mans vīrs maksā īri+internets+TV+savu auto+telefonu. Es maksāju bērnam bd+komunālos+bērna pulciņus+savu auto. Summāri man sanāk mazāk un alga man mazāka par 300 eur. Par pārējo nav sadalīts, kas iet uz veikalu, tas pērk. Ceļojumos esam bijuši tikai vienu reizi, tad biļetes pirka vīrs un pārējo es (viesnīcu nevajadzēja). Bet nav problēmas man paprasīt naudu, ja beidzās, tāpet reizēm iedod man , kad vajag-ir pircis zābaku, maksājis par friezieri nu tā kaut kā.
Fiziski naudu kopā neliekam, tomēr katram ir savs maciņš man tā patīk labāk.

Njā, čalis ērti iekārtojies - uz sievietes rēķina sakrās naudu sev priekš mājas un tad aizies.

Kāpēc pastāv uzskats, ka vīrietis sievieti tikai izmantos un tad aizies, kad būs māju nopircis vai uzcēlis? Jā, nav precējušies, māja uz vīrieša vārda, ļoti izdevīgi, bet vīrietis varbūt vienkārši ir gudrs un nodrošinās, ka nākotnē gadījumā, ja viņu ceļi šķirsies, māja paliktu viņam. Bet viņš to māju tagad neceļ un nav kopā ar sievieti, lai viņu tikai izmantotu un pēc tam atstātu - kāpēc gan nepalikt kopā ar tādu, kura ļoti atvieglo viņa ikdienu, neapprecēties? Ne jau visi meklē tās neatkarīgās, gudrās, pašpietiekamās sievietes - ir vīriešu, kuriem šāda izvēle ir ļoti apzināta. Viņam gribas blakus tieši šādu sievieti, jo citāda sieviete viņam nebūtu izdevīga. Un kāpēc sievietei pārmest viņas izvēli tādai būt, ja arī tā ir viņas pašas izvēle būt kopā ar šādu vīrieti?

bet vīrietis varbūt vienkārši ir gudrs un nodrošinās, ka nākotnē gadījumā, ja viņu ceļi šķirsies, māja paliktu viņam.

Un tāpēc atrod tādu muļķi, kura ir ar mieru kādreiz palikt bez nekā. Protams, neviens precoties par šķiršanos nedomā, bet dzīve ir dzīve.

Un tāpēc atrod tādu muļķi, kura ir ar mieru kādreiz palikt bez nekā.

Tieši tā. Šeit jau dāmas vienkārši no sieviešu puses iestājas par to, ka sevi kā sievietei tomēr ir jāpasargā, jānodrošinās. Bet arī vīrieši dara to pašu - nodrošinās. Ja kāda ir ar mieru, lai tā būtu, bet nevajag pārmest citām sievietēm, ka viņām ir izdevīgāks dzīves modelis. :-D

Es brīnos, cik daudz sievietes uzskata, ka par īri, komunālajiem un vēl pusi no pārējiem izdevumiem ir jāsedz vīrietim. Un vēl visus ceļojumus. Protams, tādi ir, bet nebiju domājusi, ka tik daudz.

Un kas tur ko brīnīties? Ne visas ir kompleksainas pa dzīvi un izjūt mūžīgo vajadzību pierādīt savu "visu varošumu"....

Nu jūsu situācija man neliekas adekvāta, vīrietim alga ir lielāka, bet jātērējas tev vairāk. Noteikti iesaku šo jautājumu risināt tagad. Piekrītu, ka nav ko tagad krāt čekus un puisītim rādīt cik daudz naudas aiziet. Nezinu, bet ja nekas nerisinās- šķiries.:-D

Es brīnos, cik daudz sievietes uzskata, ka par īri, komunālajiem un vēl pusi no pārējiem izdevumiem ir jāsedz vīrietim. Un vēl visus ceļojumus. Protams, tādi ir, bet nebiju domājusi, ka tik daudz.

noteikti, ka daļa ir tādas kā peekaboo1 teica:

Un kas tur ko brīnīties? Ne visas ir kompleksainas pa dzīvi un izjūt mūžīgo vajadzību pierādīt savu "visu varošumu"....

Bet drošvien tik pat daudz ir tādu, kuras nemaz i nevar pašas atļauties to visu nomaksāt, tāpēc arī saka, ka vīrietim viss jānomaksā. Ko tad citu teikt vēl teikt :-D
Ja par tēmu - patiešām labi džeks iekārtojies :-D meiteņu ieteikumus sākt gatavot tikai sev, pirkt tikai sev, slēpt wc papīru no vīrieša (šis vispār bomba :-D) un taml., es noteikti neizmantotu.
Ja jau tāda mīla, tad pamēģini izrunāties, ja neapjēdz - sūti ratā.

Es brīnos, cik daudz sievietes uzskata, ka par īri, komunālajiem un vēl pusi no pārējiem izdevumiem ir jāsedz vīrietim. Un vēl visus ceļojumus. Protams, tādi ir, bet nebiju domājusi, ka tik daudz.
Mēs ar draugu (nu jau vīru) visu lielākoties dalījām uz pusēm – komunālos, dāvanas; par pārtiku, sadzīves precēm maksājām, kurš konkrētajā brīdī gribēja. Nedalījām visu līdz centam uz pusēm, bet nu tā – lielos vilcienos, lai izdevumi būtu aptuveni vienādi.

ja man liktu maksāt uz pusēm, es nepaliktu kopā ar tādu radījumu :-D

Un kas tur ko brīnīties? Ne visas ir kompleksainas pa dzīvi un izjūt mūžīgo vajadzību pierādīt savu "visu varošumu"....

+++
Kādreiz arī biju šitā "es visu varu pati". Fu! Priekš kam! Es redzu cik daudz vīrietim sagādā baudu man kaut ko nopirkt un atvest, aizvest, parūpēties, ka man pretī sagādā baudu sakārtot māju, pasniegt vakariņas vai izrādīt maigumu. Ja atkal tās visas rūpes (lasīt mantiskā palīdzība) sagādā vīrietim zobu sāpes tad ir cita lieta :-)
Un zinot cik pārtikā aiziet daudz naudas, jau skaitot vien - olas ap 2 eiro, normāla gaļa/ desa uz 3 eiro, piens 1,50, krējums 1,50 utt citi produkti. Gaļas produkti lielveikalos vien kg 5-8 eiro. Summiņa sakrājas laba. Es nepiekristu tādam modelim.

Bet drošvien tik pat daudz ir tādu, kuras nemaz i nevar pašas atļauties to visu nomaksāt, tāpēc arī saka, ka vīrietim viss jānomaksā. Ko tad citu teikt vēl teikt

+
Lelai daļai tā noteikti ir :-)
.
Protams, rēķinu sadalījumam jābūt samērīgam. Autores situācija ir pat diezgan absurda. Man attiecības beigtos tajā brīdī, kad sāktos pārmācīšana. Ēšana atsevišķi, veļas mazgāšana atsevišķi, veļas ziepes... Te vēl ieteica tualetes papīra slēpšanu. Nopietni??? Ja situāciju nevar atrisināt ar izrunāšanos, tad kāpēc jātērē savs laiks un nervi, spēlējot cirku?

Un kas tur ko brīnīties? Ne visas ir kompleksainas pa dzīvi un izjūt mūžīgo vajadzību pierādīt savu "visu varošumu"....

Un tagad pasaki man, lūdzu, kāds sakars sievietes vēlmei pašai ar naudu iesaistīties kopīgajā dzīvē ar kompleksainumu?
.
Un sanāk arī tā, ka, ja sieviete būtu viena pati, viņa nevarētu dzīvot pat uz pusi tik labi, kā dzīvo tagad.
.
.

ja man liktu maksāt uz pusēm, es nepaliktu kopā ar tādu radījumu

Es nezinu, kā ir citām, bet man neviens neliek, bet, kā jau es teicu, es pati tā gribu.
Un, piemēram, mans vīrs īsti pat tā brīvi nevarētu atļauties mūs uzturēt toreiz, kad bija vēl draugs. Nu, varētu jau, bet viņam īsti nepaliktu nauda priekš sevis. Tad kādā sakarā ir jābūt tā, ka vīrietim nauda pāri nepaliek, bet sievietei paliek daudz un viņa var staigāt uz skaistumkopšanām, izklaidēm? Nesaprotu šito "vīrieša nauda ir kopēja, sievietes nauda ir sievieties".
.
.
"Es redzu cik daudz vīrietim sagādā baudu man kaut ko nopirkt un atvest, aizvest, parūpēties, ka man pretī sagādā baudu sakārtot māju, pasniegt vakariņas vai izrādīt maigumu."
Nu, tad Tev ir tā. Savukārt man baudu sagādā, kad vīrietis arī pats pagatavo vakariņas, kamēr es skatos seriālu un negribu neko darīt. Un tas, ka viņš kopā ar mani kārto māju. Es nu noteikti neesmu no tām, kam baudu sagādātu tas, ka ēst gatavošana un mājas kārtošana būtu tikai uz maniem pleciem, bet par mani visur un par visu maksā. Jā, man patīk un ir svarīgi, lai vīrietis apmaksātu iziešanu no mājām, bet nu tas ir atsevišķs stāsts.

šim vajadzēja būt citātam:

.
"Es redzu cik daudz vīrietim sagādā baudu man kaut ko nopirkt un atvest, aizvest, parūpēties, ka man pretī sagādā baudu sakārtot māju, pasniegt vakariņas vai izrādīt maigumu."

Paldies damas par komentariem!
Tiesam palidzeja man loti jusu ieteikumi.
Mans puisi jau 3 dienas teica japasuta gala prieks BBQ brivdienam ie miesnieka, es vinam teicu ja japasuta gan, kad mes pasutam mes vienmer to daram lidz 100 euro robezas lai butu gala kadam laikam,
Bet taka mums bija tada neliela sistema ka ie miesnieka mes maksajam vienreiz es vienreiz vins lai kaut cik lidzigi butu , nevaru jau es atlauties ik pa 3 menesiem maksat par galu prieks BBQ pa 100 euro.
Tad nu es nolemu gaidisu , lidz vins to izdarisis.
Tris dienas vins man tik teica ka japasuta ir si gala, es tik ja ja, domaju nu varbut attapsies ka si ir vina reize.
Un vakar vakara beidzot to vins izdarija, pec 3 dienu itka atgadinasanas man ka butu japasuta.
Varbut par partika man butu tas pats jadara, kad iesim/brauksim sestdien uz tirgu kad ardeveja teiks cik jamaksa, skatisos vinam virsu un gaidisu kad vins samaksa, nevis automatiski nemsu savu maku un maksasu....

Pati taču rakstiji

Bet es gribēju, lai ir tāda sajūta, ka es pati varu, man pašai ir nauda. Man pašai nepatiktu sajūta, ka es dzīvoju nahaļavu un tikai mazu daļu savas algas tērēju kopīgām vajadzībām, bet pārējo priekš sevis.
Jā, tā laikam ir vēlme justies neatkarīgai un varošai sievietei!

Par to arī mans komentārs.
Nu es arī pati varu, pašai ir nauda un arī šķiršanās gadījumā nepaliktu ar pliku dirsu uz ielas. Bet es neizjūtu kaut kādu vajadzību to kādam...? Kam īsti? Sev? Vīrietim? Citiem cilvēkiem? Pierādīt...pierādīt to ka es taču varu! Es zinu ka varu un man ar to pietiek un arī mans vīrietis zina, ka nebūs tā ka es kādreiz piespiedu kārtā būšu atkarīga no viņa. Viņš var atļauties uzturēt mani un bērnu un viņu tas apmierina, mani tas apmierina un viss...
Bet jā, tā vēlme kaut ko mistiski pierādīt man asociējas ar kompleksiem.

Es vispār nesaprotu, kas tas par attiecībām, kur nevar vienkārši pateikt “ klau, es par pārtiku viena nemaksāšu, ja visu uz pusēm, tad uz pusēm! Piekritu Profesorei, visdebilakais šajā situācijā būtu slēpt tualetes papīru un nepirkt šampūnu! Kas tās par bērnudārza spēlītēm? Diviem pieaugušiem cilvēkiem būtu jāmāk sarunāties par tik elementāram lietām, kā sadzīves organizēšana.