Iet uz darbu kur nepatīk

Viena vai neviena slimības lapa nevienu par labu darbinieku nav padarijusi, tas tā, ne par tevi. Ir kam nez kāpēc skauž pat citu lapas, jo iztelojas apmēram šie aprakstitie gadījumi par pludmali :D

Nē, tā bija atbilde uz to, ka man esot perfekta veselība... nevis tāpēc esmu esmu perfekta, jo man nav slimības lapa (bet vispār esmu ļoti labs darbinieks.. un pie lielāka darba apjoma neņemu uzreiz slimības lapas). Nez, kāpēc šķiet, ka tā, kuru kaut kas uztrauc, esi tu.. es izteicu, kas man nepatīk, jo konkrēti var redzēt, ka tās slimības lapas nav tāpēc, ka cilvēks tiešam ir slims, bet man pretī jāsaņem kaut kādas replikas, ka man skauž lapas un tml :D

Man nepatīk tas ka ceļa aiziet 2 stundas, ja gribētu to varētu mainīt bet patīk tagadējais dzīvoklis.
Un otrā lieta ir cilvēki ar kuriem nākas saskarties(stūrgalvīgi, nejauki, iedomīgi un vienkārši dažkārt liekas ka dumji) Ir dienas, kad viss ir kārtībā, bet ir tādas dienas, kad kaut kas sāp vai ir problēmas ārpus darba, un tad to nevar noslēpt un rodas īgns garastāvoklis, bet klienti jau to nesaprot. Mazliet zūd tas cilvesikais faktors.

Pārāk ilgs darba laiks,nav nekādas izaugsmes un nejūtu nekādu pretīmnākšanu.
Godīgi gribētu ļoti nomainīt darbu,bet zinu ,ka par atalgojumu kādu es saņemu,ir grūti atrast citur darbu ,zinot manu situāciju.

Materiālais man šķiet nebūs arguments, jo tā ir svarīga bet ne pati būtiskākā motivācija.

Nezinu, bet man liekas ka paliela(ja ne vairākums) strādājošo strādā naudas dēļ, nevis tāpēc ka patīk vai motivē. Pat šajā diskusijā ir pietiekoši cilvēku, kuri atklāti atzīst ka nebūtu strādājuši, ja būtu tāda iespēja.

Nepatīk strikts darba laiks. Patīk pašai plānot savu laiku un strādāt tad, kad ir iedvesma. Tā kā nedzīvoju Rīgā, bet strādāju Rīgā, tad man ir svarīgi, lai daļu laika varu strādāt no mājām vai citas sev ērtas vietas. Iepriekšējā darba vietā neapmierināja darba apjoma un atbildības attiecība pret atalgojumu. Atalgojums man ir ļoti svarīgs. Nav vairs tas vecums, kad varētu strādāt par mazu algu un mierināt sevi ar domu, ka gūstu taču neatkārtojamu pieredzi un tas nāks par labu manai karjeras izaugsmei (šāda attieksme bija pirmos pāris karjeras gadus). Man ļoti svarīgi, lai darba politika sakrīt ar manu personīgās dzīves politiku. Es nekad nevarētu, piemēram, strādāt ātro kredītu firmās vai parādu piedziņas firmās, lai gan IT jomā tieši šajās firmās ir labas algas.

Man bija dzīvē posms, kad gāju uz darbu ar riebumu, jo par tik lielu atbildību un stresa līmenī, manuprāt pienācās saņemt daudz lielāku atalgojumu, kā arī uzņēmuma politika ļoti daudzos gadījumos man nešķita morāli pieņemama. Kad sāku daudz slimot, sapratu, ka kaut kas jāmaina un nejauši atradu sludinājumu, kuru izlasot sapratu - jā, to darot es justu, ka daru kaut ko tiešām vērtīgu, būtu gandarījums. Pieteicos, neskatoties, ka atalgojums bija mazāks, nekā iepriekšējā vietā. Bet tas bija tā vērts, ļoti priecājos, ka man bija tāda iespēja tur strādāt (dažādu apstākļu sakritību dēļ, šobrīd vairs tur nestrādāju), ļoti izbaudīju katru darba dienu neskatoties uz to, ka bija mazāk naudas, arī stresa bija mazāk. Šobrīd esmu atradusi vidusceļu - patīk darbs un arī alga nav slikta.

NEKOMPETENTA PRIEKŠNIECĪBA! Iemesls kādēļ es pametu iepriekšējo darba vietu ;-)
Dzērāji, dumji, padomus sniegt nevar un ja kaut kas notiks tad vēl pametīs zem tanka. Pats darbs man patika, dievināju, bet tā kā ikdienā bija jāstrādā daudz ar priekšniecību, tad tieši šī daļa bija neizturama. Aizejot pie viņiem norādi, ka tev vajag darba to un to un to (informāciju, kuru var sniegt tikai viņi) pasaka - man tagad nav laika, atnāc vēlāk. Tikmēr paši spaida telefonā spēlītes un iet pīpēt 20 reizes dienā :-|

Liela darba apjoma "uzkraušana", ko ir jāizpilda īsā laikā, man vienai un beigās pačīkst, ka kaut kas ir ne tik labi izdarīts, kā cerēja + bieži liek darīt lietas, kuras nav manos darba pienākumos vai liek darīt lietas, ko īstenībā jādara kādam citam, bet es nevaru pateikt- nē. Man vienkārši pateiks, ka varu doties pastaigāties un atpakaļ nenākt.:-D

Man pagaidām ir sanācis tā, ka darbs ir ļoti daudz, bet atalgojums ir smieklīgi zems.

Man savā darbā patīk viss.. ok.. atrašanās vieta laikam būtu tas mīnuss. Citādi.. darbojos savā lauciņā, sakarīgi kolēģi, saprotoša priekšniecība, gana labs atalgojums - grēks sūdzēties :)
Par slimības lapām.. pēkšņa kolēģa prombūtne var krietni sarežģīt dienu pārējiem. Šaubos, ka mūsu kolektīvā kāds būtu rūdīts simulants :D

NEKOMPETENTA PRIEKŠNIECĪBA! Iemesls kādēļ es pametu iepriekšējo darba vietu
Dzērāji, dumji, padomus sniegt nevar un ja kaut kas notiks tad vēl pametīs zem tanka. Pats darbs man patika, dievināju, bet tā kā ikdienā bija jāstrādā daudz ar priekšniecību, tad tieši šī daļa bija neizturama. Aizejot pie viņiem norādi, ka tev vajag darba to un to un to (informāciju, kuru var sniegt tikai viņi) pasaka - man tagad nav laika, atnāc vēlāk. Tikmēr paši spaida telefonā spēlītes un iet pīpēt 20 reizes dienā

100x ++++++

Man nepatīk citu kolēģu izdarītais un vainīgs ir cits.sākumā man tur patika,bet nu ir nepatika.n

Priekšnieciba sākumā laba pēctam.pat nau ar ko pa darbu pārunāt.nu ir tāda priekšniecība .

Pēc šotdienas man tur pat atgriezties negribas?bet nēsmu vēl citu darbu atradusi.būs tur rīt jāatgriežas.

Nau no priekšniecības atbalsta darbinieku motivācija nekā .

pēc

šotdienas

es pārstāju lasīt :-D

nau

šotdienas

(tā ir diena, kad pirms darba pa šotam ieraujat?:-D)

nēsmu

Kādā jomā Tu strādā? :-D

Maija, tu jau esi sākusi kaut ko citu meklēt vai tikai vēl domā?
Es šobrīd strādāju darbā tīri pieredzes dēļ. Nav tā, ka nepatīk, bet alga ir salīdzinoši zema plus trūkst visādu foršu bonusi, kādi bija iepriekšējā darbā un dzirdu no draugiem/paziņām par viņu bonusiem darbā.

Ups