Interesanta diskusija:-)
Manuprāt, nav tik būtiski, vai autores vīrs ir alkoholiķis vai nav, diagnozes lai paliek ārstu ziņā - problēma ir tajā, ka vīra ieradumi traucē sievai un padara viņu nelaimīgu. Tikpat labi, kādu citu padara nelaimīgu komplimentu un ziedu trūkums, datorspēles utt., bet pret alkoholu nav iebildumu, katram kaut kas savs.
Līst no ādas ārā, lai mainītu citu cilvēku, ir diezgan bezcerīgi - ja viņš pats nevēlēsies atmest, tad neatmetīs. Autorei jāizlemj, vai viņa ir gatava palikt kopā ar vīru par spīti trūkumiem, tas arī viss.
Es, personīgi, arī nebūtu sajūsmā, ja vīrs katru otro dienu lietotu tik daudz alkohola, lai arī mans iepriekšējais komentārs varēja liecināt par atbalstošu attieksmi. Vienkārši rados ir bijis alkoholiķis un es salīdzinu, ka būtu bijis daudz labāk, ja viņš katru otro dienu izdzertu pa vīna pudelei, nevis plostotu līdz delīrijam un novestu sevi kapā, visam ir gradācijas. Ja cilvēks gadiem ilgi spēj turēties rāmjos un nepalielināt devas, tad vēl ir palikusi paškontrole un nav tik traki.
Gandrīz katram ir kaut kāda atkarība, viens smēķē, kāds cits iedzer, bet vēl kāds nespēj pārstāt rīt. Jā, dažas atkarības ir sociāli nepieņemamākas un bīstamākas par citām, bet tas nemaina faktu, ka tā ir atkarība un problēma galvā. Re, "ēducikgribu" tusnīši tagad pat ir modē, lai gan liekais svars rada ne mazāk problēmu kā 0.3 šņabja. Lielīties, ka nespēj dzīvot bez kafijas vai šokolādes skaitās pat sievišķīgi:-)
199
