Pieņemt un mīlēt sevi.

Jāsaprot kas ir cēlonis šādai sevis nemīlēšanai, visbiežāk tās ir bērnības traumas, kuras mums bojā dzīvi, kurām netiekam pāri un nespējam atrisināt. Man šķiet, ka izlasot grāmatu, nevar tik dziļas sekas sevī atrisināt.
Ir laba grāmata PIEAUGUŠIE BĒRNI, iespējams daudzas atbildes atradīsi tur, bet vai tas palīdzēs mainīt sevi?

MaijaGardi paldies par atbildi.
Es pieļauju, ka šī sevis šaustīšana nāk no bērnības. Man bija ļoti prasīgi vecāki. Piemērs, atnesot liecību ar 8 vidējo, man bija 6 ķīmijā, es nesaņēmu daudz komplimentu par labu vidējo atzīmi, bet gan daudz pārmetumu par šo vienu slikto ķīmijas atzīmi.
Tas ir tikai viens piemērs par to, kā tā audzināšana notika.
Iespējams grāmata neizmainīs sevi, bet vismaz palīdzēs sākt šo pārmaiņu procesu. Man godīgi sakot nav ne jausmas kā cilvēks sevī var mainīt tik dziļi iesakņojušos problēmu, kas ir vilkusies līdzi gadiem.
Ps. Lai neviena nepadomā, ka esmu skolas vecuma. Man ir 26. :-P

Grāmatu var atrast internetā, tā ir padārga, bet pieņemu bibliotēkā var dabūt izlasīt bez maksas. Starpcitu, tā būs noderīga ne tikai IZPROTOT SEVI, bet padomāt kā audzināt SAVUS bērnus, kā viņiem nenodarīt pāri.

Es domāju ir vērts vērsties pie speciālista |-)

Kas ir tās lietas, kuras, tavuprāt, tevi neapmierina? Ir jāpaskatās uz situāciju reāli, tev izskatā ir kāds defekts, kas tevi neaimierina? Ja jau saki, ka tev tiek bieži izteikti komplimenti, tad jau tas viss ir tikai tavas iedomas, kas neļauj tev dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Vai tavi bijušie skolas biedri ir tikuši tālāk karjeras jomā par tevi? Ja tā, tad uzdod sev jautājumu, ka tu to varētu labot un rīkojies.
Galvenais ir koncentrēties uz lietām, ko tu vari uzlabot tagad un dzīvot tagadnē nevis pagātnē, ko tavi vecāki ir teikuši par kaut kādu ķimijas atdzīmi. Tas viss ir mūsu galvā, un izmainot domāšanu ir iespējams arī izmainīt sevi. Ļoti iespējams, ka tu pārāk daudz koncentrējies uz negatīvo, bet aizmirsti padomāt par lietām, kas ir pozitīvas tavā dzīvē. Es nesaku, ka visu laiku, vai pie vienalga kādiem apstākļiem ir jādomā pozitīvi un sevi jāmāna, bet gan to, ka visam ir jābūt balansā, jo ilgstoši sevi šaustot, domājot tikai negatīvas domas un meklējot problēmas, kur tās nemaz nav, negatīvais sāk pārņemt būsu dzīves un paliek tā kā tāds mūsu "dabīgais stāvoklis" (pieradums) no kura atbrīvoties nemaz nav tik viegli.
Ja nezini ar ko sākt, pieraksti uz lapas lietas, kas tevi neapmierina un otrā puse, kas tevi apmierina un tad skaties, ko tu varētu darīt lietas labā lai situāciju uzlabotu vai kaut ko mainītu. Vienvārdsakot koncentrējies uz to ko TU vari ietekmēt un kas no TEVIS ir atkarīgs, nevis par lietām, ko tu nespēj kontrolēt.

Ja runa ir par izskatu, tad man vienmēr gribējies būt citādas miesas būves nekā esmu, vienmēr esmu gribējusi būt īsāka un smalka auguma dāma. Bet esmu 170 cm un platu bet formīgu gurnu īpašniece.
Par pārējo grūti tā atbildēt, jo it kā sabiedrībā pieņemtais ''to do list'' karjerai līdz 25 gadiem ir izpildīts. Ir augstākā izglītība, labi apmaksāts darbs, vienīgi pagājušo gadu biju pēkšņi zaudējusi darbu un pusgadu meklēju jaunu, tas man spēcīgi iesita pa pašapziņu.
TheLaw paldies par padomiem, es pamēģināšu šovakar iziet cauri tām lietām un sarakstīt uz lapas. Apdomāt, ko es varu darīt. :-)

Par speciālistu es šaubos, negribētos domāt, ka viss tik tālu nonācis, ka pati sev nevaru palīdzēt.:-)

Pirmā līmeņa speciālists - psihologs jau tik vien arī dara, kā palīdz pašai atrast, no kurienes visām raizēm kājas aug un palīdz palīdzēt pašai sev. Tas kā sporta zālē - var iet un ņemties savā nodabā, var iet pie trenera, lai sastāda treniņprogrammu. Tāpat jau viss būs pašai jādara. ;-)

Tas ir labs salīdzinājums Zintas tante.;-)

Bet psihologs maksā no 30 līdz 60 eiro viena reize un man tiešām nav tādu iespēju tagad izmest 200 eiro mēnesī šādai terapijai, tapēc es priecāšos par kādiem praktiskiem ieteikumiem, bez nosūtijuma pie speciālista. :-D

Neko no tevis nosauktā neredzu kā defektu. Pati esmu 170cm un, manuprāt, tas ir ideāls garums - ne par īsu, ne garu. Arī plati gurni ir skaisti - viduklis uzreiz izceļas un izskatās sievišķīgi. Tā sevis neapmierinātība galvenokārt rodas dēļ salīdzināšanas ar citiem. Jāsaprot, ka nav jēgas to darīt, jo nekad neviens nebūs ideāls, un ārējais izskats nav galvenais dzīvē. Varbūt uzskaiti tās lietas, kas tev sevī patīk un izcel. :)