Naudas krāšana

Šorīd krāju nebaltām dienām, bet naudu esmu noņēmusi no konta, domāju vai neradīsies problēmas, ja to visu uzlikšu atpakaļ uz konta ? neuzticos bankām?

Naudu bez maksas uz konta var uzlikt bankomātos. Ja cipars būs gana liels, banka var paprasīt naudas izcelsmi.

Īsti nekrāju pašlaik, ienākumi salīdzinoši mazi, tāpēc pie pirmās iespējas ar lielāku algu krāšu. Tik daudz daudz paredzēts kam vajag, ka parastai bezmērķīgi krāšana vēl ilgi nebūs laika ?

Ehh. Šī ir mana sāpīgā tēma ?
Šobrīd vienīgā lieta, kam krāju ir skola, ko plānoju uzsākt septembrī un vēl vienam hobijam nākotnē. Tagad ir viegli krāt, jo nav tēriņu lielu, ņemot vērā situāciju valstī un pasaulē.
Pirms tam īsti neko nekrāju. Vienmēr ir kaut kas ko labāk izvēlējos nopirkt par lieko naudu nekā atlikt malā. Taču par cik tagad ar naudas ietaupisanu iet labi, domāju, ka tā arī turpināšu pēc nepieciešamas summas iekrāšanas.

Krāju, domāju par investēšanu, vai savu biznesu- gribu, lai nauda strādā manā labā, nepaļaujoties tikai uz algu, kā vievīgo ienākuma avotu. Pirmajos divos mēnešos bija grūti pierast, ka visu savu naudu nevaru tērēt, bet pēc tam, kaut kā pielāgojos, bez sevis piespiešanas, paralēli arī lasu grāmatas par to, kāpēc nauda jākrāj, kā krāt un, kā investēt, ģenerējot idejas, kas nestu naudu atpakaļ.
Negribu visu dzīvi strādāt naudas dēļ, gribu, lai nauda strādā, kamēr es atpūšos, baudot dzīvi, tāpēc ari ir ieteicams lasīt regulāri par naudu grāmatas, lai idejas rastos un tu sāktu domāt ar vērienu, jo "sīkāka" domāšana, jo mazāka iespēja sasniegt finansiālu labklājību, tāpat kā visu savu naudu iztērējot, ik mēnesi- tāds žurkas skrējiens sanāk, kas nekad nebeidzas- jo vairāk nopelni, jo attiecīgi vaitrak pieaug "vajadzības", tieši tāpēc algas pielikums nekad nav atrisinājums, ir jāmaina domāšana.

Krāju, vienmēr (nu gandrīz) esmu bijusi krājēja.
Kad ienākumi bija ievērojami mazāki un vēlme tērēt uz drēbēm/kosmētiku/izklaidēm lielāka, tad centos dzīvot pēc 70/30/20 principa. 70% no ienākumiem vajadzībām (rēķini, ēdiens, transports), 30% savām iegribām (apģērbs, izklaides utt) un 20% krājumos. Līdz ko saņēmu algu, tā uzreiz tos 20% noliku krājkontā. Tagad tikai tās proporcijas ir mainījušās.
Tagad jau ir iegājies tas ieradums atlikt konkrētu summu, lidz ko nauda ir kontā.
Nu es vispār esmu plānošanas frīks, man ir savs budžeta excelis, kur man ir n-tās formulas short term un long term plāniem, cik man katrā mēnesī jāatliek, lai es sasniegtu vēlamo, kādas ir robežas, cik es varu tērēt utt. :D