Naudas krāšana

Krāju. Šobrīd aktuālākais ir nekustamā īpašuma un jauna auto iegāde, tomēr krāšana notiek arī kopējai stabilitātei un lieliem neparedzētiem izdevumiem. Esmu izvēlējusies sev konkrētu summu, ko varu iztērēt mēnesī. Tā tika noteikta, dažus mēnešus pierakstot tēriņus, un pievienoju vēl dažu simtu buferīti tā, lai pārāk sevi neierobežotu. Visu pārējo naudu, kas paliek pāri, mēneša sākumā pārskaitu krājkontā. Šādā veidā krāt nav grūti, jo nevajag atteikties no sev vēlamiem tēriņiem, nav sajūtas, ka kaut kas trūkst. Kad alga bija mazāka, ar krāšanu neesmu nodarbojusies.

Iepriekš krāju krāšanas pēc, šobrīd, kad ir iegādāta dzīvesvieta un jāmaksā kredīts, tad pārsvarā tiek atlikta nauda mašīnas remontam/skatei, ceļojumiem, neparedzētiem tēriņiem. Krāju "zeķē".

Man patiik iekraat,patiik naudas esamiibas sajuuta,kaut arii teereeju sev loti maz,patiik ,ka ir tas "spilvens"-jo lielaaks,jo labaak!:-D

Reiz izlasīju Roberta Kijosaki grāmatu "Bagātais tētis, nabagais tētis", kur bija minēta doma ka no saņemtās algas no sākuma ir jāsamaksā sev un tikai tad to ir jātērē. Minētā ideja man patika un tagad no sākuma es atlieku daļu naudas, bet pārējo tērēju.

Vienmēr esmu bijusi krājēja :-D varu sakrāt pietiekamas summas diezgan īsā laika brīdī. Tagad nu ir sanācis, ka nekādu baigo izdevumu nav un varu atļauties atlikt pat 80-90% no algas. Krāju gan krājkontā, gan aploksnē. Taču mēģinu pieturēties pie konta un neņemt ārā lielas summas, lai vēlāk hipotekārajam kredītam ir caurredzams, kur man tā nauda dodas. Tagad krāju jaunai mašīnai un vēl viskautkam.

Aa un aizmirsu pieminēt, ka drēbes, kosmētiku u.c “sevis lutināšanu” es neatbalstu :-D tas ir kā apburtais loks, kur galu galā laimīga iznākuma nav :-D: iepriecināt sevi —> tērēt naudu —> iepriecināt sevi —> tērēt naudu
Es būtu ļoti vīlusies sevī, ja mans mirkļa vājums mani attālinātu, piemēram, no ceļojuma vai jauna auto

Diemžēl neko nevaru sakrāt, jo ienākumi ir pārāk mazi, viss aiziet tēriņos, turklāt ar naudu nešķiežos, nopērku to ko tiešām vajag, no apģērba skapis nelūzt un liekas kurpes neput plauktā. Viss tiek izvēlēts pārdomāti. Tāpat pārtiku nepērku lašus, lašu ikrus un garneles, bet ekonomiskākus produktus, pārtiku arī nemetam laukā, bet visu apēdam, tātad nav nekādas izšķērdības.
Esmu atlikusi tā nopelnītu naudiņu, bet tāpat iztērēju, gadās kādi neparedzēti pirkumi, jubilejas, tā tik aiziet.

Ups

Es krāju, ja man vajadzīgs kaut kas konkrēts - jauna elektronika, mēbeles, utt. Pēdējais, kam krāju, bija tetovējums. Tāpat vien nebaltām dienām nekrāju.

Mani iedvesmoja filma "Minimalism", pēc tās noskatīšanās daudz kas no manas iedzīves tika atdots draugiem vai ielidināts atkritumu konteinerā :D Netaupu naudu kvalitatīvai pārtikai un saviem hobijiem, mantiskās vērtības man vairs nešķiet prioritāte.

Senāk pati nekrāju nemaz.
Pirmā krāšana bija ar vīru priekš kāzām, izdevās diez gan viegli un nesāpīgi. Ņemot vērā pirmo krāšanas labo pieredzi, izlēmām krāt arī hipo kredītam. Šobrīd rit pēdējie metri līdz pirmajai iemaksai, krāt nebija īpaši grūti, jo ir mērķis, kurš ir svarīgāks par lupatām un citām lietām.
Bet jāatzīst, ka tagad ik pa laikam iezogas doma, ka pēc noteiktās summas sakrāšanas, kādas divas, trīs turpmākās algas gribas notriekt bez domāšanas :-D tāds kā atalgojums sev par iepriekšējo turēšanos un krāšanu. Beeet jūtu, ka nemaz neko tādu neatļaušos, jo nu jau krāšana ir tik pierasta, būs žēl bez domāšanas visu notriekt. Daudz patīkamāk ir redzēt kā lēnām, bet apņēmīgi pildās krājkonts :-D + ir vēl diez gan daudz iemeslu krāšanai
No kā visgrūtāk atteikties? - grūti pateikt. Mēs centāmies visus izdevumus samazināt, bet ne tā, ka galīgi no kaut kā atteikties.

Ā, grūti ir tas, ka ļoti gribas aizbraukt ceļojumā, bet jāsaka sev liels NĒ. Tas laikam vislielākais mīnuss.

Man ir ļoti grūti kaut ko sakrāt, esmu baigā tērētāja, bieži ļaujos mirkļa iegribām. Tāpēc mājās skapis pārbāzts ar lupatām un apaviem, grāmatu plaukts vai plīst no neizlasītām grāmatām, pilns ar nevajadzīgiem interjera dekoriem, gadžetiem utt. Vīrs jau ir šausmās no tā visa :D Agrāk man visu atrisināja automātiskais krājkonts - līdz ko alga, tā konkrēta summa noskaitās un viss. Tagad opcija ir noņemta. Bet no tiem laikiem man krājkontā stāv drošības spilvens 6 mēnešalgu apmērā, ja nu kaut kas dzīvē atgadās. To neaiztieku. Apsveru domu atkal izveidot automātisko naudas pārvedumu uz krājkontu, lai man tur kaut kas vairāk turētos.

Iekrāt grūti, lai gan alga itkā tikai palielinās, bet līdz ar to neapzināti līdzi nāk lielāki tēriņi..:-D
kaut kādu summu ik mēnesi cenšos atlikt, bet līdzi velkās vecās mašīnas autokredīts, un izdevumi par esošo auto,tā kā ir diezgan pagrūti. šķiet, ka tad kad alga bija daudz mazāka, ceļoju vairāk nekā tagad :-D jāsaņēmās

Drebes, rotas, kramus jau gadu neesmu pirkusi, visa nauda aiziet partika, restoranos, izklaides un sad tad lidmasinas biletem. Neka iekrata nav, bet majas neka lieka ari ne, mana iedzive satilpst divos koferos :-D

Kā šobrīd veicas ar naudas krāšana?

Krāju nebaltām dienām un pāris mērķiem, ko gan šobrīd nav iespējams realizēt.

Kā šobrīd veicas ar naudas krāšana

Šobrīd sanāk atlikt krājkontā vēl vairāk nekā pirms pāris mēnešiem, jo izdevumi krietni samazinājušies, bet alga palikusi tāda pati.

Naudu krāju. Kādreiz nebija mērķa īsti, un mazāka alga, tādeļ to nedarīju.
Tagad ir mērķis, Vairāki mērķi. lielāka alga, var iekrāt.
Esmu noteikusi summu kuru katru mēnesi nolieku savā krājkontā.
Un ļoti labi sanāk gan iekrāt, gan dažreiz atļauties iztērēt tīri tikai priekš sevis (drēbes, kosmētika u.c)
Tagad sēžot mājas grūti ir noturēties nepasūtot internetā visādus niekus, kas beigās nemaz nav vajadzīgi. ?
Neesmu tā parēķinājusi, bet manuprāt pārtikai arī tagad aiziet vairāk naudas, sēžot mājās gribās viss kaut ko gardu , jaunu interesantu uztaisīt. Strādājot tam reti bija gan laiks gan vēlme. ?

Krāju naudu tāpat vien, jo sanāk. Man ir diez gan labi ienākumi, bet es salīdzinoši pārdomāti tērēju naudu, es pat īsti nezinu, cik daudz naudas mēnesī paliek pāri, vienkārši tad, kad norēķinu kontā ir sasniegta kaut kāda summa, tad daļu no tā pārskaitu uz krājkontu. Domāju, ka ar laiku arī atradīsies kāds lielāks krāšanas mērķis, daži jau ir padomā.
Bet jā, šajā laikā rodas vēlme aiz garlaicības paskatīties kaut ko skaistu internetveikalos, grūti noturēties nepasūtīt kaut ko lieku :D