Vēstules parādniekiem sūta jau sen, bet gadījums ar vienu man zināmu onkulīti liek domāt, ka tas tomēr nav sevišķi efektīvi. Pirmkārt, e-pasta adreses, i-bankas vai jaunās ID kartes autorizācijai nav visiem, otrkārt ir vesels lērums cilvēku, kas deklarējušies kaut kur ellē ratā, vēstules saņem uz turieni, bet faktiski dzīvo kur citur. Šādi bija arī minētajam onkulim. Bija izveidojies parāds par nelielu summu, padsmit latiem un informācija nosūtīta uz deklarēto adresi. Šo faktu kungs uzzināja tikai gadus vēlāk, kad summa jau bija izaugusi un viņa kontā esošie līdzekļi pēkšņi tika aizturēta. Tad arī gāja ar lielām acīm uz VID skaidroties un vainoja visus citus.
Secinājums - tiem, kam neinteresē savas finanses, nelīdzēs, ne vēstules, ne e-pasti. Cilvēks atver, paskatās, vai nu neko nesaprot un ignorē vai nu nodomā, ka tas uz viņu neattiecas un viss. Visi slikti un pats nabadziņš apcelts un aplaupīts. Tiem, kam interesē - tiem apkārt būs gan informatīvais burbulis, gan iespēja palasīt kas jauns iekš lv.lv nevis kasjaunsā. Latvijas vēstnesis, starp citu, arī ir tas medijs, kas jālasa, interesējoties par izmaiņām ekonomikā un politikā, nevis jāgaida personīgs uzaicinājums.
Un lai nebūtu pigoru - runājiet par šīm tēmām arī ar vecākiem, vecvecākiem un saviem lielajiem bērniem, kas kļūst ekonomiski aktīvi. Par sliktu nenāks ne izvērtēt, kāpēc ir sanācis pluss vai mīnuss, ne arī nokārtot šīs saistības, lai nākamajā gadā viss būtu kārtībā.