Tikšana pāri vīrieša pagātnei - kā lai aizmirst

mykonos - nū, mani bildināja pēc 37 dienām, kā bijām pazīstami. :-D pateicu - jā, un visi ir čiki piki, katram jau savi uzskati uz kāzām. Viņa nostāja man bija skaidra - saprata, ka mīl un vēlas visu nopietni, nu un kādēļ ne bildināt? Jādzīvo mirklim un jāļaujas emocijām - gribās precēties un visu dzīvi kopā notriekt, tad tas ir jādara.

Nezinu, man gan liekas pilnīgi normāli un saprotami, ka var būt tādas nepatīkamas sajūtas attiecībā uz vīrieša bijušajām. Man arī nepatīk domāt par to, ka viņš kādreiz bijis kopā ar citu sievieti, ko viņi kopā darījuši utt. Drīzāk būtu dīvaini, ja man tas nekādas emocijas neizraisītu. Tiesa, vairs es par to nedomāju, jo bijušās ir tāla pagātne. Attiecību sākumā gan bieži iztēlojos kā viņš ar viņu kādreiz bijis kopā un tas mani grauza. Bet ar laiku guvu arvien lielāku pārliecību, ka viņš mani mīl un mums viss ir pa īstam, galu galā nevienu citu viņš nebija ne bildinājis, ne apprecējis.
Tā kā domāju arī Tev šīs domas pāries ar laiku, vēl jau tik neilgi esat kopā. Pēc kāda laika, kad būsiet kopā jau vairākus gadus, neviens vairs neatcerēsies viņa bijušās un Tu nebūsi vairs nekāda ceturtā princese, bet gan vienīgā.

Mykonos - larī arī varētu likties, ka bildināšanai ir sakars ar intīmām attiecībām, tā nebūt nav. Tas notika , jo vīrietis ļoti mani mīl un vēlas spert soli tālāk mūsu attiecībās un nodibināt īstas saistības. Turklāt lēmums mani bildināt ir 100% nācis no viņa, jo es par to pat nebiju ierunājusies. Būsim atklāti, lielākoties tomēr vīrietis seksa dēļ neprecēs sievieti, kuru nemīl, kad visapkārt sekss ir tik ļoti pieejams, nomainot sievieti. Bet arī viņam fiziskajā ziņā nav ko sūdzēties, jo ar viņu es tos savus principus atlaidu bišku vaļīgākus:-D bet man bija svarīgi sagaidīt to vīrieti , kas mani tiešām mīlēs un nebaidīsies vēlēties veltīt savu dzīvi man.
Protams, var jau būt ar kādu kopā gadus 3, 4 , kaut vai 10 pirms precēties, bet arī tas neko dzīvē negarantē. Dažkārt ir tomēr forši ļauties tādai kā pasakai un mīlestībai un doties kopīgi nezināmajā, un arī kopīgi tikt galā ar jebkādām problēmām , kas radīsies. Jo viņas noteikti būs, un tad jūs , nu jau kā vīrs un sieva viņas risināsies, jo jārisina BŪS. Laulība vairs nav joki. Galvenais ir atrast cilvēku, kuru mīl, kurš mīl, kuram ir morālas vērtības un viņš ir nopietns un uzticams. Ar pārējo jau tiks galā, ja ļoti gribēs,

Lovisa - liels paldies par Taviem iedrošinošajiem vārdiem (l)jā, Tev taisnība, jādod laiks un jāuzbūvē kaut kas lielāks un skaistāks, kas jebkad bijis mūsu abu dzīvēs, tad jau viss bijušais būs fufelis. Cik ilgs laiks pagāja līdz kamēr Tu varēji par to pilnībā vairs nedomāt ?

Cormeum - piekrītu Tev, nav ko iesaistīt citus cilvēkus, sevišķi bijušos jūsu attiecībās. Bijusi vēl papriecāsies par to, vēl speciāli ieriebs, vai kā Tu teici - pasūtīs trīs mājas tālāk.

Vienkārši intereses pēc - kāda jēga tādai sevis glabāšanai kāzu naktij, ja pirms tam ir atlaisti groži vaļīgāk (kā saprotu, vaginālais sekss ir nē līdz kāzām, bet kaut kas cits seksuāls ir jā)?

Tendresse, šķiet, ka kādi divi gadi pagāja. Bet nu es jau pati savā galvā viskautko sadomājos un tad pati pārdzīvoju. Nevajag par to domāt, tā vietā labāk koncentrēties uz esošajām attiecībām nevis bijušajām. Jo, ja viņam tās neinteresē, tad Tev vēl jo mazāk vajadzētu par tām interesēties.

Mykonos - nu principā jēga ir tāda , ka ļoti daudzi vīrieši tēlo tavus īstos kādu laika periodu, kamēr viņiem nekas netrūkst un ne par ko ‘galva nav jālauza’, bet viņi nekad nav pa īstam mīlējuši sievieti. Man tādās attiecībās ielaisties negribējās, gribējās jau no sākta gala noskaidrot viņa nolūkus, un frāze - seksa nebūs līdz kāzām momentā atšķiro šādus variantus. Cilvēks, kas mīl, kā, piemēram, mans līgavainis pateica - oj... viegli nebūs, bet mēģinās. Un man tas uzreiz radīja uzticību viņam. Un es savukārt līdz tam biju izvairījusies no daudziem vīriešiem, kas būtu mani lieki sāpinājuši.
Otrs iemesls - man vienmēr ir gribējies fiziski nošķirt savu vīru no citiem vīriešiem un noteikta līmeņa fizisku tuvību piedzīvot tikai ar viņu, kas kalpotu arī mūsu saiknes stiprināšanā un man tā būtu īstā un vienīgā mīlestība.
Trešais iemesls - es esmu kristiete un uzskatu, ka viss, kas mums ir ieteikts no Dieva, kalpo par labu mums pašiem un ļauj dzīvot labāku dzīvi, nevis ir vienkārši stulbs aizliegums. Un to es savā dzīvē pieredzēju. Jaunību pavadīju foršu un traku, dzīvoju bez attiecībām, daudz ceļoju, iepazinu ļoti daudz cilvēkus, savukārt, kad laiks nāca veidot kaut ko stabilāku un nopietnu, tad arī bija cilvēks, kas vēlējās to pašu.
Tagad jautājums , kādēļ palaidu grožus vaļīgāk.. jā, sekss nav, bet arī fiziski mēs viens otru iepazīstam, esam tikai cilvēki, kuriem ir ļoti stipra pievilkšanās. Arī izvairāmies no slavenā ‘nesaderības’ ticējuma pārbaudīšanas. Man jau mērķis nav viņu mocīt. Šobrīd es viņam uzticos pietiekami lielā mērā, lai darītu jau tādas lietas, kuras ar citiem nav darītas, un arī viņam tas ir kaut kas īpašs, ko viņš novērtē. Daļēji jau , protams, neatzistu, ka tas ir 100% pareizi , bet šobrīd esam saderinājusies un es viņu jau uzskatu par savu vīru un vienīgo vīrieti. Dzīvē gan var gadīties visādi, tāpēc to galapunktu , īsto seksu , taupu laulību naktij. Lai arī tā laulību diena rada kaut kādas izmaiņas mūsu abu dzīves, lai tas ir kas vairāk par vienkārši gredzenu uzvilkšanu pirksta, bet , ka ar to dienu fiziski un emocionāli arī esam kļuvuši par vienu veselu..
Protams, viss ir apstrīdams un apšaubāms, un tā nav automātiska recepte laimīgai laulībai, tāpat būs jāstrādā pie tās, būs arī dažādas problēmas. Bet ar manu pieredzi, es varu pilnā pārliecībā atzīt, ka manai dzīvei tas ir labākais lēmums, kādu varēju pieņemt un man ļoti daudz laba ir jau atnesis. Bet es uzskatu, ka tas, ka viņš ir palicis ar mani, ņemot vērā, ka viņš, mani satiekot, pat nebija kristietis, ir mīlestības pierādījums no mana vīra un pierādījums par viņa uzticību un nopietnību, ko viņš arī ienesīs mūsu laulībā.
Bet, protams, ir arī tādas lietas, ko nebiju paredzējusi. Piemēram, šī pati problēma - a kā justies, ka pati esi gaidījusi to, kurs nav gaidījis tevi. Jo gaidīšana pati par sevi nekad nebija kritērijs manā vīrieša izvēlē, un uz ‘sektām’ kā te saka, es nestaigāju. Es zināju, ka visticamāk, satiktais vīrietis būs jau ticies arī sievietēm, un man nelikās, ka sāpēs. Realitātē, protsms, bija savādāk, bet tādēļ jau arī vairs nepametīs. Vienkārši ar to ir jātiek galā un jāpieņem, ka viņš mani negaidīja, bet tomēr tagad gaida un tagad mīl un tagad vēlas atdot visu savu turpmāko dzīvi man.
Drusku romānu uzrakstīju, bet nu gribējās padalīties ar savu pieredzi (l) jauku jums dienu

Lovisa - jā, Tev taisnība. Cerams ar to tikšu pilnībā galā līdz kāzām. Vot kad atbrauks atpakaļ no komandējuma, pateikšu viņam , ka tā tenisa rakete ies miskastē nedēļas laikā, ja vēl nebūs ticis galā:-D pietiek man to bāzt acīs :-D

Ja man kāda ex jaunā draudzene uzrakstītu es noteikti pasmietos un pieņemtu ka viņa jūtas apdraudēta par manu eksistenci uz šīs planētas.
Autore ja 3 gadus ir kopā tas ne vienmēr vēl nozīmē, ka cilvēkiem ir ļoti nopietnas attiecības. Zinu dažus pārus, kuri ir ilgi kopā, bet tā ari joprojām tikai staigā pa randiņiem un nē manu paziņu loks nav pusaudži vai early twenties. Es saprotu tavas izjūtas, bet vai nu pieņem to un dzīvo tālāk, vai meklē sev tikpat šķīstu vīrieti kā tu pati. Lai veicas! ;)

Ahaha...man bija aizdomas, ka tam apakšā ir reliģiski apsvērumi...damn...man bija pareiza nojauta.:-D
Šī reāli ir problēma tavā galvā, īpatnēji reliģiski tarakāni+pieredzes trūkums+ pirmās nopietnās attiecības= šī diskusija.
Vai nu tiec pāri šīm vai meklē tieši tādu pašu kā tu, jo šī te gruzīšanās par pagātni....mmmm...tas nebeigsies labi.

Andie - jautājums jau nav par tarakāniem. Bet kā lai tiek galā ar emocijām , kas var būt arī ateistiem. Un, ja nav reliģiozs, tad jau arī runāt par laulībām baznīcā jēgas nav. Katram sava dzīve. Katram savas izvēles. Smieties var tikai par savu dzīvi, kuru zina no A - Z ;-) bet taisnība tajā, ka jātiek pāri ir, un to arī ar šo diskusiju mēģinu darīt

Mēnesnīca - jā , man ar kaut kāda pazemojoša šī ideja liekas. Gan man, gan arī manam vīrietim.bet Tev taisnība, ne jau tikai gadi nosaka tuvību attiecībās un to nopietnību. Kā viņš pats izteicās, tā bija vairāk kā dzīvokļa dalīšana nekā kopdzīve..

Turklāt, vēl vairāk rokoties pagātnē, tā mani ‘apsēdīs’ vēl vairāk, tas noteikti nav risinājums.

ahh, es pati arī šobrīd cīnos ar šo problēmu. :-D
Cenšos sev iestāstīt, ka tagad viņš ir ar mani un tas citas jau ir mazsvarīgas. Bieži domāju vai viņš citām ir teicis tāpat, ka man un vai pieskaries tāpat? Manuprāt ir svarīgi runāt par to. Es ar savu mīļoto esmu runājusi par šim savām domām un nedaudz nomierināja viņa teiktais. Izklausās naivi. :-DBet ja ta ir, tad ar darbiem vīrietis pierāda, ka viņa teiktais ir taisnība.

myfeelings - Aj beidzot kāda, kas līdzīgi jūtās :-D oastāsti, ko viņš Tev uz to atbildēja ? Kā reaģēja uz tavām izjūtām ? Tev arī nav bijušas iepriekš nopietnas attiecības ?

Es peec visa lasiitaa saprotu vienu-tu analizeesi katru vina soli peec lauliibaam veel vairaak ,kaa tagad analizee vina pagaatni.Taa "tenisa rakete" ir siikums ,saliidzinosi kas buus naakotnee!Es tev silti iesaku aiziet pie psihoterapeita jau tagag,lai nesacakareetu viirietim dziivi.
Tu raksti,ka jums veel nav bijis arii normaals seks.Taa arii ir kluuda,jo varbuut arii tur buus probleemas-viss nav taa kaa raada romantiskaas pasaku filmaas.

Nekad nesapratīšu ieteikumus tikties ar bijušajām otrajām pusēm :-| Priekš kam tas? Ko tad tā ex brūte var objektīvi pastāstīt? Īpaši, ja attiecību pārtraukšanas iniciatīva bijusi no vīrieša puses... :-D Cilvēki mainās, un tāds, kāds vīrietis bijis ar vienu brūti, viņš, iespējams, nav ar tagadējo. Visu pārējo - gan raksturu, gan mazās blusiņas - laika gaitā tāpat pamanīs. Cita lieta, ja vīrietim jau ir bērni no iepriekšējām attiecībām. Tad, gribot vai negribot, bērna mātei būs būt pāra jaunajās attiecībās. Visos pārējos gadījumos šādas tikšanās vai komunicēšana liekas absolūti nevajadzīga.
Autorei ieteiktu koncentrēties uz tagadni un nākotni, nevis pagātni. Velti uzmanību un domas nevis tam, kāds viņš bijis ar citām vai ko kopā darījis ar citām, bet tam, ko JŪS kopā darāt un vēl darīsiet, kādu dzīvesstāstu veidosiet. Turklāt Tu jau esi īpašāka par citām - bijušajām - kaut vai tikai tā iemesla dēļ, ka esi pirmā, kuru draugs bildinājis :-) Esot pirmajās attiecībās, šādas domas ir normālas un Tev nav jājūtas slikti par tām. Taču neļauj šīm domām ietekmēt jūsu attiecības. Pieņem to, ka neesi līgavainim pirmā, bet nekoncentrējies uz to, un izdzīvo kopābūšanu. Gan ar laiku šīs domas ieguls kādā dziļā atvilktnē.

Pievienojos odetta teikatajam, psihoterapeits, te varētu palīdzēt, jo problēma ir TEVĪ, tavā galvā un tā ir jārisina tieši tikai tev.

Potto-jaa, tiksanaas ar taam iepriekseejaam sievieteem arii ir ,kaa ir.Man bija iespeeja tikties ar tagadeejaa viira miilaako.Sieviete par vinu man pastaaastija tik daudz visu ko,ka es jau nozeeloju ,ka esmu appreceejusi so viirieti.Vina visaa saskatija loti daudz pozitiiva,arii tajaa ,ka vinam patiik skaistas sievietes un patiks arii naakotnee-sagatavoja mani!:-DNo vienas puses sagatavoja,no otras puses deva taadu paaraak lielu akcentu,ka ir jaabuut aciim valaa ik uz sola.
Reizeem domaaju,ka labaak ir nezinaat-mazaak ko analizeet!:-D