No cik gadiem sākāt gatavot ēst?

Konkrēti neatceros, bet zinu, ka tas bija salīdzinoši agrā vecumā (aptuveni kā Tu). Patika un joprojām patīk gatavot. :-)

Ap kādiem 8 gadiem. Varbūt to īsti nevar nosaukt par gatavošanu, jo parasti mamma bija atstājusi jau gatavu ēdienu, kas man bija tikai jāsasilda, bet ar plīti tomēr darbojos. Tādā vecumā mācēju gatavot sīkumus - sagriezt salātus, uzcept/uzvārīt olu, makaronus, griķus, u.tml. ēdienus. Bērnam tādas lietas jāmāca, lai vēlāk nav tā, kā vienā diskusijā te laikam lasīju - pusaudzis sēž neēdis, jo mamma nav neko pagatavojusi. Tagad pieaugušā vecumā nevarētu teikt, ka man patīk gatavot ēst. Drīzāk nē kā jā.

Man galīgi neliekas, ka 9 gadi ir šausmas, maziņš un pie plīts.
Precīzu vecumu neatceros, bet man arī tas bija agri. Forši, ja bērni tiek iesaistīti jau agrā vecumā, patīk redzētie varianti, kur mamma kopā ar vēl pavisam mazajiem ko dara kopā - cep cepumus un tml lietas.
Gatavot patīk un sanāk, tā kā darbs ir saistīts ar šo jomu, būtu nelāgi, ja nesanāktu :-D Uznāk gan slinkuma periodi, kad galigi nevelk uz gatavošanu, mierīgu sirdi tad arī negatavoju :)

Mees ar braali saakaam loti aatri dariit visus maajas darbus,ieskaitot eest gatavosanu,bijaam maajaas faktiski vieni liidz pasam vakaram.Atceros ,ka vienu reizi gatavojaam salanku-tas vareeja buut kaut kur ap 8 gadiem,protams, zupa nebija taada,kaadu gatavo pieaugusi cilveeki,bet bijaam loti lepni.Atceros to katlinu veel-mammai pat ir saglabaajies!:-)
Tiesi taa iemesla deel,ka es saaku loti aatri visu dariit,maaciju arii saviem deeliem visus darbus no loti agras beerniibas .Man sausmiigi riebaas taadi ieraksti FB,kaa lieliisanas ,piemeeram, ar deela varondarbu 14 gados uzcepis olu....:-D

Pati zinu, ka savus bērnus arī iesaistīšu agrā vecumā ēst gatavošanā, tas tomēr ļoti noder dzīvē. Kā tagad redzu jā, pat citos gadijumos līdz vidusskolai pusauzis pat nemāk uzvarīt tik elementāru ēdienu kā makaronus, jo vienmēr visu pasniedz gatavu jau vecāki.
Patstāvība jāmaca jau no mazotnes. (l)

Pat neatceros. Agrā bērnībā. Protams, necepu kotletes un netinu tīteņus, bet pavisam parastas lietas, kā izcept kartupeļus, izcept olu, tostermaizes, to mācēju pilnīgi patstāvīgi. Bet daudz palīdzēju gatavot- mīcīt cepumu mīklu un veidot bulciņu formas, griezt salātus utt...ko jau vecāki bija gatavi uzticēt darīt mazam bērnam. Jo vecāka paliku, jo vairāk pati daudz ko gatavoju, tāpēc vēlāk, uzsākot patstāvīgu dzīvi ar partneri, nebija problēmu ar ēst gatavošanu:-)

Protams, necepu kotletes un netinu tīteņus

Tikko atcerējos (atgādināji), ka 1.klasē (pēc maniem aprēķiniem:-D) mans pārsteigums (kotletes) vecākiem beidzās ar apdedzinātu kāju, jo uz nejauši uzkrita panna ar karstu eļļu. :-D Tad jau sanāk, ka es pat nedaudz agrāk biju pavāriņš:-D
Pārējos gadījumos viss puslīdz labi un veikli izdevās, jo mamma un vecmammas vienmēr iesaistīja un pamācīja :-)

Tā pa nopietno no kādiem 19/20 gadiem :-D

Ap 9-10 gadu vecumu. Sākumā palīdzēju mammai vai vecmammai, pēc tam ap gadiem 12-13 vakariņu gatavošana ģimenei jau bija tīri mans uzdevums. :)

Man tā lielā patstāvība parādījās, kad bija nepieciešams. Sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem un apzinājos, ka kartupeļi paši katlā neuzvārīsies :-D
Man sākumā kartupeļu cepšana pat izgāzās.. :-D Toties tagad dikti patīk gatavot sev un mīļajiem (l)

No 8 gadiem. Ļoti labi atceros, kā cepu kartupeļus un vārīju cīsiņus. Bet tik pat labi arī atceros, cik traki tajā vecumā applaucēju roku ar tvaikiem. Bet, nu, no kļūdām mācās, joprojām ļoti uzmanos no tiem, darbojoties virtuvē. :-D Gatavošana man ir ļoti tuva, jā. Un nereti virtuves darbiņos iesaistu arī mazo(l)

2klase, sanāk 8 gadi. Cepu pankūkas, kartupeļus, cīsiņus vārīju, olas gatavoju un vēl šo to.

Šo to mācēju sev uztaisīt jau no 9-10 gadu vecuma, vēl agrāk laikam izlīdzējos ar maizītēm un tēju. Lielāka interese par ēst gatavošanu parādījās ap vidusskolas laiku, bet tā pavisam nopietni lietai sāku pieiet tikai tad, kad sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem.
Pievienojos tām, kuras saka, ka mācīs saviem bērniem pašiem gatavot ēst. Mans draugs ir viens no tiem māmuļu produktiem, kas pat burkānus tīra kā katastrofa :-D Toties viņš arī negaida, ka es to viņa vietā darīšu. Ja nav, aizies un nopirks gatavu. Taču es negribētu, lai mans pieaugušais dēls neko pats nemācētu pagatavot.

Atšķiršos no visām laikam , sāku tā nopietni gatavot 18 gadu vecumā :-D agrākie mēģinājumi pirms tam izgāzās, vienmēr kaut kas piedega utt :-D Bet nu tagad gatavošana ir mana sirds lieta, ļoti labprāt to daru un uzskatu,ka neslikti sanāk . Savu draugu iesaistu kad ir iespēja, viņam arī patīk. :-)

Man mamma no virtuves darbiem uzticēja galvenokārt melnos darbus. Mazgāju traukus, mizoju kartupeļus līdz nelabumam jau laikam no kādu 8-9 gadu vecuma. Mūsu ģimenē kartupeļus gatavoja bieži

Varētu būt no kādiem 13 vai 14 gadiem (īsti neatceros), bija vecāks brālis, atceros, ka ar viņu kopā cepām frī kartupeļus, tad gan mācījos pirmajā klasītē. Mācoties vidusskolā jau varēju sagaidīt vecākus ar vakariņām.

Uzreiz sāku gatavot pamatīgi - zupas, kotletes ar piedevām, kūkas ap 15-16 gadiem. Ātrāk pie plīts mani nelaida, jo parādi virtuvē komandēja vecmāmiņa, kas visu dienu bija mājās. Zināju visu teoriju, pratu griezt/mizot/taisīt mīklu utt., bet tiku tikai pie palīgdarbiem.

2 gadu vecumā smilšu kūkas pie jūras :-D
Bet tâ laikam 6 gados pirmās pankūkas :-) ..Virtuvē bardaks ,bet mammas rājiena vietā smiekli

Hmmm...
Intresants jautājums. Ap 3-4 gadiem maizes šķēli mācēju nogriezt. Vienas no agras bērnības spilktākajām atmiņām: kā maizes nazis pirkstā iešņēpa. Vēl tagad atmiņas un rēta.
Bet ja nopietni, tad varētu būt ap 7 gadiem, kad jau pati pankūkas un olas cepu. Kā arī eksperimenti virtuvē un protams palīdzēju vecmammai gan ar dārzeņu mizošanu, gan ēst gatavojot.
Kas attiecas uz dēlu. Arī no agra vecuma ir sācis palīdzēt ar viena kartupeļa mizošanu utt...
Tagad ir palīgs virtuvē. pats piesakās palīdzēt, vai pagatavo ko mums.

Neatceros kādā vecumā, bet agri jau kaut ko sāku gatavot. Atceros pirmo reizi, kad cepu kartupeļus, nesapratu ko kura garšviela nozīmē un tā nu bēru klāt visu ko redzēju, domāju, jo vairāk, jo labāk. Beigās suns pat neēda manus kartupeļus ar citronskābi. :-D