Darba devēja attieksme pret slimības lapu saslimstot bērnam.

Ieliec sludinājumu, ka meklē darbinieku, kas vēlas piepelnīties, vari piedāvāt 0.25 slodzi, var strādāt ārpus oficiālā darba laika.

Un Tu pati piekristu šādam sludinājumam - "Meklējam bilancspējīgu grāmatvedi uz aptuvenu 0,25 slodzi (darbā jāierodas pēc izsaukuma, kad "mazais Pēterītis" ir saslimis un darba līguma vietā būs uzņēmuma līgums, no tevis sagaidām pieredzi min 5 gadi, LV/EN/LT/FI valodu zināšanas, 3 rvs programmu zināšanas, pretī praktiski nepiedāvājam neko, jo visus bonusus saņems aizvietojamais "slimnieks".Draudzīgu kolektīvu garantējam!"??? :-D

Šis variants abos gadījumos tika piedāvāts un "ļoti negaidīti" neviena nebija ar mieru parakstīt līguma grozījumus par pāriešanu strādāt uz pusslodzi, kā arī nebija gatavas atteikties no veselības apdrošināšanas u.c. papildus labumiem...

Kāpēc mātei jāsamazina slodze? Ieliec sludinājumu, ka meklē darbinieku, kas vēlas piepelnīties, vari piedāvāt 0.25 slodzi, var strādāt ārpus oficiālā darba laika. Ja tā ir grāmatvedība, gan jau būs grāmatvedes, kas tādu iespēju izmantos. Ne visiem cilvēkiem ir mazi bērni, ir daudz cilvēku, kuri gribētu piepelnīties pēc darba. Kaut vai citas jaunās mammas, kam.pēc darba ģimene vai radi skatās bērnu, bet viņas- var pastrādāt.
Tā ir nevis nevarēšana, bet negribēšana risināt vadības uzdevumus. Karma is bitch- gan jau pati vai bērni vai mazbērni nonāks pretējā lomā- neviens negribēs ņemt darbā. Vecus cilvēkus (ap 50) arī diskriminē. Ja reiz sabiedrībai apgrūtinoši, tad varbūt jāmaina sociālais atbalsts- BKA līdz 7 gadu vecumam, pensija no 45 gadu vecuma :D

Viedā Minka

a darbinieks kavē vairāk par 50% darba laika un ja tas ir vecāks, kam tiko bērns uzsācis bd gaitas, darbā var pieņemt otru darbinieku uz pusslodzi vai 0.25 slodzi

Kā Tu domā piesaistīt šādu darbinieku uz 0,25 slodzēm? Nevis ar konkrētu darbalaiku, kad jāstrādā, piemēram, tikai pirmdienas, bet ar darbalaiku ,,kad pasvilpšu, tad skriesi"? Ja alga tāda, ka 0,25 slodzē var nopelnīt, lai dzīvotu, tad savādāk.:-D
Manuprāt, godīgi un normāli būtu, ka cilvēki, vienalga paši kas daudz slimo vai lapas ņemu uz bērna, izvēlētos darbus, kur var strādāt attālināti un kur nav tik būtiski-tas ir padarāms šodien vai pēc dažām nedēlām, nevis ietu strādāt un mazu veikalu, kur vispār ir tikai divas pārdevējas un vienas prombūtne ir tiešām traucējoša. Bet nu līdz tādam apziņas līmenim ir nereāli tālu.

Luksemburgā, ja tev parādās slimības lapas, attiecīgie dienesti nāk uz mājām pārbaudīt, vai tiešām esi slims :-D man gan nebūs nekā Interesanta, ko pastāstīt, bet nu tā viņi cenšas ierobežot fiktīvās slimības lapas.

mauwi, DD nemaksā par slimības lapu, kas ņemta uz bērna rēķina, bet valsts - no taviem iemaksātajiem nodokļiem...

Man ir draudzene ar 2 bērniem, pirms iet prom no darba , viņa klasiski 3 mēnešus sēž uz lapas ,1 m slimo viņa un tad abi bērni pēc kārtas. Un kāda jēga DD no tāda strādnieciņa?

Daļēji piekrītu Darla, jo darba devējs nav atbildīgs par tavu slimo bērnu, tad kāpēc viņam par to maksāt. It īpaši ja bērns slimo bieži un darba neesi tad par ko tev maksāt. Sanāk ka jāmaksā diviem cilvēkiem par viena darba darīšanu.
Girbētos redzēt tās valstits vai uzņēmumus, kur darba devēji pret mātē izturas tik labi kā Viedā Minka apraksta. Francijā vispār bērna kopšanas atvaļinājums ir nenormāli īss, tas pats UK. Ja bērns slims tur augo auklīti nevis ņem slimības lapas.

+ Darla
Es vispār neņemtu darbā sievieti , kurai ir mazs bērns.

Ja darbinieks kavē vairāk par 50% darba laika un ja tas ir vecāks, kam tiko bērns uzsācis bd gaitas, darbā var pieņemt otru darbinieku uz pusslodzi vai 0.25 slodzi

Šis variants abos gadījumos tika piedāvāts un "ļoti negaidīti" neviena nebija ar mieru parakstīt līguma grozījumus par pāriešanu strādāt uz pusslodzi, kā arī nebija gatavas atteikties no veselības apdrošināšanas u.c. papildus labumiem...
Man nav milzīgs uzņēmums vai valsts iestāde, lai piedāvātie varianti vienmēr realitātē darbotos.
Pilnībā apmierina būt "neveiksmīga uzņēmuma ar ļoti zemu kultūru nekvalificētam vadītājam", kas turpinās nodarbināt to "otro" vecāku, kurš slimo bērnu varēs pieskatīt tikai pēc darba laika beigām. :-D
Man tiek pilna laika darbinieks, nevajadzīgi nesamazinu peļņu, citi DD var lepni sist sev pa plecu un skaļi visiem reklamēt savu veiksmīgumu, un pārējiem ir gana labs piemērs par kuru forumos gānīties :-D:-D

Pati kā DD esmu atlaidusi 2 šādus "mūžīgi neesošos" darbiniekus (tikai vienai bērns tiešām slimoja).

Latvijā kopumā DD kultūra ir ļoti zema, tāpēc nemaz neizbrīna šāds risinājums.
Veiksmīgos uzņēmumos ar augsti kvalificētiem vadītājiem šādas problēmas risina savādāk- veic izmaiņas darāmo darbu sadalē (steidzamus darbus uztic tiem, kas uz vietas ir vienmēr), ievieš attālināta darba iespējas vai elastīgu darba grafiku (darbinieks steidzamus darbus var strādāt pēc darba laika vai brīvdienās, kad,piemēram, bērna otrs vecāks var pieskatīt, jo ne visiem ir aukles un vecvecāki), utt. Ir daudz dažādu paņēmienu, kā to risināt. Ja darbinieks kavē vairāk par 50% darba laika un ja tas ir vecāks, kam tiko bērns uzsācis bd gaitas, darbā var pieņemt otru darbinieku uz pusslodzi vai 0.25 slodzi (kā nu vajag). Darba devējam tas neko papildus neizmaksā, jo kad darbinieks-vecāks nav darbā, viņam algu nav jāmaksā (pabalstu maksā valsts). Attiecīgi šajās dienās var algot citu cilvēku. Apmācība var notikt dienās, kad abi darbinieki ir uz vietas.
Te gan ir kārdinājums pieminēt akā spļaušanu- DD diskriminē jaunos vecākus jau krietnu laiku, bet tajā pašā laikā HR nu jau gaužas, ka nav cilvēku, ko ņemt darbā. Jauniešu ir mazāk, attiecīgi zemāka konkurence, kas paaugstina viņu ambīcijas. :-D

DD var algot divus darbiniekus viena vietā, ja daudz slimo, jo zaudējumu nav, tik vien, ka nav darbinieks uz vietas.

Un kā tieši darbinieka trūkums nav zaudējums DD??? Maksāt algu 2 darbiniekiem, lai veic viena cilvēka darbu? Vai arī tiešām domā, ka visiem DD rindās stāv potenciālie darbinieki, kuri jau ir apmācīti uz darba specifiku un ir ar mieru bez ilgtermiņa līguma regulāri "atskriet" uz pāris dienām?Nopietni?:-D
Pati kā DD esmu atlaidusi 2 šādus "mūžīgi neesošos" darbiniekus (tikai vienai bērns tiešām slimoja). Protams, cilvēciski saprotu, ka nav ko ar to slimo bērnu iesākt, bet tērēt nevajadzīgi naudu maksājot sodus, jo grāmatvedim bērns atkal saslimis uz atskaišu/rēķinu apmaksas laiku arī negribu. Kā arī noskatīties kā pārējie darbinieki "izdeg" arī neesmu gatava. Un tā kā uzņēmumam ir gana liela specifika, tad daudziem darbiniekiem nevaram atļaut attālināti strādāt.
Nu, dārgās "regulāro lapu ņēmēju" aizstāves, padalieties ar savu brīnumformulu, ko DD darīt, lai nebūtu lieki resursi jātērē un māmiņas būtu priecīgas?

Bet nu tā kā man apnika pusi algas atdot auklei, tad no aukles atteicos un tagad pati ņemu B lapas kad tas nepieciešams, un pat nemaz netaisos klausīties darba devēja iebildumos.

Tas ir netaisnīgi, ka sabiedrība to akceptē. Valsts apmaksā slimības lapas, DD var algot divus darbiniekus viena vietā, ja daudz slimo, jo zaudējumu nav, tik vien, ka nav darbinieks uz vietas.

Pensijas jau arī daļēji segs no tiem, kuri kādreiz bija mazi, slimoja.
Es ar slimu bērnu neietu uz darbu. Tāpat nevar pilnvērtīgi strādāt, ja kāds mazs ir klāt, prasa, lai velta laiku , pa spēlējas. Darbā radīsies kļūdas dēļ tā, ka ir papildus uzmanības novērsējs, aplipinās kolēģes un beigās pārmetīs gan par kļūdām, gan par applipināšanu.
Tādos slimotāju nīdēju kolektīvos vajag vienu drosmīgo, kas paņemt pirmais slimības lapu, tad ļoti iespējams citi tā arī darīs un visu kolektīvu jau neienīdīs, neatlaidīs.., bet vispār nevajag ilgi uzturēties darbos , kur liedz elementārāko.

Viss jau ir skaisti ar to kuras saka, ka darba devējs nevar atlaist tādēļ ka ņem slimības lapu, bet manai māsai tā arī pateica ka ja ņemsi tik bieži slimības lapu dēļ bērna tad atradīsim iemselu kura dēļ atbrīvot no darba. Māsa arī bija šokā kad to pateica, bet bija iepriekš dzirdējusi no kolēģiem, ka attieksme pret mātēm tajā darba vietā nav patīkama.

Ja visiem būtu tādi paši uzskati kā tām, kuras uzskata, ka nekad nevajag ņemt darbā tās, kuras taisās tuvāko gadu laikā dzemdēt, tad ar tādiem uzskatiem pēc tam nebrīnaties, ka pēc 20 gadiem būs vēl daudz trakāk ar nākamajiem darbiniekiem. Būs vēl mazāk, kas dzemdē, jo nebūs, kur iekārtoties darbā, nebūs stabīlu ienākumu, lai būtu vēlme radīt ģimeni.
Nevajag vienmēr domāt tik igoistiski!
Ja bērns neizveseļosies kā vajag, ātrāk ies atpakaļ uz benčuku, tad iespējams ielaidīs vairāk slimību un pat var atstāt sekas uz visu dzīvi. Ja neizveseļojas līdz galam, tad arī ātrāk atkal saslimst ar vēl papildus slimībām, vai arī vnk vārguļo ilgu laiku.

Vispār tie puņķainie knēveļi ir topošie valsts barotāji- nodokļu maksātāji. Un tā arī ir tava nākotne, starpcitu! Būsi veca sakārne, iesi pie ārsta, kurš kādreiz bija puņķains knēvelis:-D

Ja nepieciešams ņemt lapu, tad dariet to. Darba devējs Jūs nedrīkst atlaist vai jebkā savādāk kaitēt Jums. Neviens jau neizvēlas labprātīgi slimot :)
Ar darba devēju vienojoties, var sarunāt darbu darīt no mājām, ja tas ir iespējams.

Cik labi, ka tadas ka DieKleineHexe neplano vairoties...Ta jau pasaule ir parapdzivotiba, tad vismaz zemakaja sabiedribas slani bus par vienu deformetu genu mazak :)

Darba deveeja vietaa atlaistu visas punjkjutapu maamules un taas, kuras plaano vairoties. Patureetu tikai taas, kuru punjkjutapaam jau ir sasniegts noteikts vecums, lai speetu punjkjoties bez maamules blakus un taas, kuras neplaano vairoties. Darbaa ir jaastraadaa, nevis jaavazaajas degunus slauciit. Nez kaada velna peec darba deveejam buutu jaaizjuut liidzjuutiiba un jaasit plaukstinjas par juusu punjkjainajiem kneeveljiem. Juusu kneevelji ir juusu dariishana, nevarat atljauties aukli vai nestraadaat, nevairojieties. Vispaar taada opcija kaa slimiibas lapas maamulei, kad kneevelis punjkjojas, buutu jaalikvidee, juusu kneevelji ir juusu nevis valsts atbildiiba.

Ne visiem vecvecāki var uzņemties rūpes, jo dzīvo tālu un ne visiem ar auklēm ir paveicies, man tā arī neizdevās atrast normālu, atbildīgu aukli, bija tādas, kas aizmirsa zāles iedot, reāli, dēļ tādas loses arī slimnīcā nonācām. Bija, kas veda savus džekus uz manu māju, vai kad bērns gulēja pusdienlaiku, atstāja vienu mājās un tusēja apkārt. Tas laiks vienkārši ir jāpārdzīvo, kamēr bērns paaugas un prot pats par sevi parūpēties(nosacīti). Ideāli, ja trāpās forši kolēģi un saprotoši darba devēji.