andie, šis viss man atgādina vienu manu paziņu ar kuru, par laimi, ceļi vairs nav krustojušies. Reiz vaicāju viņam: "Kādas ir tavas vērtības?" Atbilde: "Man ir trīsistabu dzīvoklis Rīgā, ir savs auto, nauda netrūkst, esmu ļoti izskatīgs, sportisks..." Jautāju vēlreiz: "Nē, nē, es domāju - kādas ir tavas cilvēciskās vērtības?" Atbilde: "Nu... es esmu ļoti inteliģents." Mjā... tikai pašpasludinātais inteliģents joprojām ir viens, sēžot sava smalkā, glaunā trīsistabu dzīvokļa sienās, dzerot dārgu viskiju un pats se uzsmaidot spogulī. Kāpēc? Jo tad ar vienu neesot paveicies, jo (citēju) "seja kā pakaļa", tad ar vēl vienu nav veicies, jo "nevelkot līdzi viņa līmenim", tad trešā aizgājusi no randiņa, kad šis meitenei pateicis, ka "jocīga frizūra, es sākumā domāju, ka tā ir parūka". Arvienvārdsakot, cilvēks brīnās, ka tāds bagāts, tik ļoti inteliģents, bet nu neveicas attiecībās, jo vienas vienīgas "blozgas" apkārt. Tas, ko cilvēks nesaprot, ir tas, ka ne jau sieviešu kvantitātē un/vai kvalitātē vaina, bet tajā, ka tev, cilvēk, mīļais, var piederēt kaut desmit villas Ibizā un garāžā kauč desmit mersedesi stāvēt, bet, ja nav emocionālā inteliģence un sirds gudrība, čiks vien būs. Un tad, protams, visi citi būs vainīgi: viena būs par garu, otra par īsu; viena par tievu, otra par resnu. Labi nebūs nekad, jo neviena nebūs gana laba pašpasludinātajam inteliģentam ar trīsistabu dzīvokli un māju mantojumā. Nez, kaut kā ienāca prātā šis stāsts iz dzīves, jo, lasot diskusijas, kurās piedalās šis vīriešu dzimuma pārstāvis, izsakoties par sevi kā par inteliģentu, bet par sievietēm kā par parazītiem, nav brīnums, ka joprojām ir viens, neskatoties uz to, ka ir dzīvoklis un kas tik vēl ne. Diemžēl, par naudu sirds siltumu nenopirkt.