Vai draudzības beigas?!

Eū. Tas ir viņas darbs! Un katrā profesijā ir kādas normas, kuras nedrīkst pārkāpt. Es neatteiktu juridisku palīdzību savai draudzenei (kaut arī senai), tāpat es par to nestāstīt savai deaudzenei/dzīvesbiedram/jebkuram citam, kurš varētu būt "iesaistītā pusē". To sauc par "privātās dzīves nodalīšana no profesionālās karjeras". Slikts ir speciālists, kurš nemāk "pelnīt, turēt muti un saglabāt neitralitāti".

No vienas puses ļoti nepatīkami un duncis mugurā, bet no otras puses, ja kārtīgi padomā - tas nebija privātais noslēpums, bet darba jautājums. Darba ētika nevienam neļauj stāstīt apkārt darījumus, info par klientiem u.t.t., pat ja tie ir saistīti ar sev tuviem cilvēkiem. Viss ko viņa varēja izdarīt - mēģināt pārliecināt,pierunāt tavu māsu, lai Tev izstāsta - bet, protams, tas ir pašas māsas izvēlē. Ar draudzeni vari izrunāt, bet vai tā ir nodevībā - grūti teikt.

stellaglmr
+

Nu šeit neitralitāti saglabāt nevarētu nekādīgi, ja vien visas iesaistītās nesaietu ragos vēl pirms viss atklājas.
Es arī līgumu kārtot nosūtītu pie kādas kolēģes, nevis noņemtos pati. Daudzās profesijās ētika aizliedz strādāt ar paziņām, draugiem, radiniekiem. Specifikas var atšķirties tomēr visas vieno tas, ka beigās var iznākt šādas, nesmukas situācijas.

Es arī līgumu kārtot nosūtītu pie kādas kolēģes, nevis noņemtos pati. Daudzās profesijās ētika aizliedz strādāt ar paziņām, draugiem, radiniekiem. Specifikas var atšķirties tomēr visas vieno tas, ka beigās var iznākt šādas, nesmukas situācijas. ++ beidzot arī logisk arguments

Es arī it kā uzskatu, ka ģimene varēja izvēlēties citu juristi, vai draudzene no šīs lietas atteikties un klusēt, ka vispār pie viņas kāds vērsies. Bet nu no otras puses juriste ne pie kā nav vainīga, tikai pildīja savus darba pienākumus, un profesijas ētika paredz, ka trešajām personām šādu info nevajag izpaust.
Ko Tu darītu, ja būtu ātrāk uzzinājusi, ka māja norakstīta māsai? Gājusi skaidroties pie mammas un māsas? Loģiski, ka ir bijis kāds iemesls, kāpēc Tev māju nenorakstīja, un arī par to neinformēja, baidījās pateikt. Neapvainojies, bet pēc tēmas pieteikuma sanāk, ka vainīga ir tikai māsa, mamma, draudzene, bet Tu balta un pūkaina, pievilta un apkrāpta. Manuprāt, dzīvē viss nav tikai melns vai balts.

Es arī juristes vietā atteiktos no šī darījuma. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņa šim darījumam piekrita, un tas nu ir fakts. Piemēram, bija neērti atteikt draudzenei-Tavai māsai (man 100% tā būtu, esot līdzīgā situācijā), gribējās nopelnīt un uz to brīdi nelikās, ka tas būtu neētiski, varbūt tajā brīdī vēl nejutās Tev tik tuva draudzene. Kāpēc pēc tam Tev nepateica? Jo jutās neērti, saprata arī, ka ir jurista ētika, utt. Varbūt neatrada īsto brīdi pateikt. To mēs nezinām. Starp citu, darījums kā tāds ir primitīvs un to var nokārtot bez jurista iesaistes pie jebkura notāra, tas tiešām ir vienas dienas jautājums. Tas nav tā kā šķiršanās process ar nepilngadīgiem bērniem vai krimināllieta, kur var tiesāties gadiem utt. Vai beigas draudzībai? Šeit gribas jautāt, kāpēc Tevi situācija kopumā tik ļoti uztrauc? Vai Tev bija kādi plāni uz to māju? Tu cerēji, ka nomantosi un iesi tur dzīvot, vai ka varēsi to māju pārdot un naudu sadalīt starp brāļiem un māsām? Varbūt kādam no brāļiem bija sapnis tur dzīvot, jo nu bērnība, emocionāla piesaiste un viss tāds? Ieteiktu ļoti ļoti pie tā piedomāt. Kāpēc Tev tas ir svarīgi? Būtībā es uzskatu, ka bērns nepiedzimst ar tiesībām uz vecāku īpašumu. Mantojums - tā ir mūsu privilēģija, tās nav mūsu tiesības. Ja materiālais aspekts tik ļoti kremt, varbūt vairāk jāpaskatās karjeras virzienā. Ja materiālais nekremt, neredzu nekādus riskus un draudus draudzībai: draudzene juriste tikai darīja savu darbu atbilstoši specialitātei. Personīgi man būtu vienalga, ko mani vecāki kādam pārraksta un nepārraksta, jo tas īpašums ir vecāku īpašums, nevis mans īpašums. Ja runa ir par mātes uzturēšanu kaut kādā tālā nākotnē, tad jā, uzskatu, ka vairāk būtu jāiesaistās tam bērnam, kurš ieguvis materiālos labumus no vecāka, nekā tam, kas ir ieguvis apaļu nulli, jo tīri tehniski "ieguvējs" ir atslogots finansiālā ziņā (nav jāņem hipotekārais kredīts, studiju kredīts vai tamlīdzīgi) salīdzinājumā ar pārējiem bērniem, lai sasniegtu to pašu dzīves līmeni.

Rīdziniece, Tu gudri runā. Bet, tas nav tas pats, kas malku cirst. Piemēram, man ir rainiekos ģimenes ārste, kuras ilggadējs pacients ir man ļoooti tuvu stāvoša persona. Kad apjautājos, vai viss ir labi, saņēmu īsu paskaidrojumu, ka man jāvēršas pie pašas personas un par ko es vispār jautāju, kā es atļaujos. Draugi saviem draugiem neprasa par citiem draugiem. Viņi par to nerunā. Tas atšķir labu darbinieku, algotni no slikta. Par vēzi es uzzināju pie zārka, līdz ar daudziem citiem. Tā ir lojalitāte darba tirgū. Un Tavs darbs vienmēr ir Tavs darbs. Privātā dzīve ir dzīve, kurā Tu nezini neko par savu darbu. Dzer vīnu, diskutē, bīdi prjojektiņus, veido attiecības. Nevienam nevajag draugu, kurš pamatojoties uz taviem, ar profesionālo karjeru saistītajiem jautājumiem, uzskata, ka neesi vairs labs draugs, jo pie vīna neizpļurkstējies. Basta.

stellamgr, tiktāl, ka nestāsta ārste radiem un draugiem, ka cilvēks saslimis ar smagu slimību bez paša slimnieka piekrišanas ir pareizi, tikai viena nianse. Ārstu ētika neparedz sūtīt pie cita speciālista, jo pazīst pacientu personīgi. Pie cita speciālista viņam jāsūta vien tad, ja problēma ir ārpus ārsta kompetences. Vel jo vairāk - par Hipokrata zvērestu noteikti ir dzirdēts?
Savukārt ir profesijas, kur ir tieši pretēji - piemēram psihologam tā pati piesauktā profesijas ētika aizliedz strādāt ar sev tuvu pazīstamu personu, un pat ja šī persona vēršas pie viņa pēc palīdzības, psihologa pienākums ir ieteikti citu speciālistu, ar kuru savukārt klienta profils netiks apspriests.
Nezinu gan, kā ir juristiem, ļoti iespējams, ka atkarīgs no jautājuma specifikas, tomēr pēc loģikas un tēmā pieteiktā piemēra, tam būtu jābūt psihologa, nevis ārsta situācijas modelim.

Man arī šķiet, ka nevar gluži salīdzināt ar ārsta praksi. Pluss, dakteris neslēpj, ka ārstē pacienti - kādam tuvu personu, bet neatklāja slimību utml. jo to nedrīkst darīt. Juriste varēja atteikt, īpaši, nemot vērā, ka strādā pati citā sfērā un vispār, situācija cita.

Es gan piekrītu stellaglmr.
Un tikai nevajag par Hipokrāta zvērestu!!!! Pirmkārt, Hipokrāta zvērests aizliedz arī veikt abortus, taču abortus mūsdienās var veikt teju katrā poliklīnikā un to dara teju katrs ginekologs. Otkrāt, ārsts nedrīkst atteikt palīdzību ārkārtas situācijā (lasi: ātrā palīdzība). Ja es esmu ārsts - speciālists poliklīnikā un pie manis uz pieņemšanu atnāk random pacients ar random problēmu - nieze, pumpas, sāpes, reiboņi - bet man viņš neiepatīkas, jo ir resns/tievs/garš/blonds/krievs/musulmanis - es drīkstu viņu nepieņemt un lūgt iet pie cita ārsta. Neticat man, pajautājiet jebkuram ārstam!

Nu, cik zinu, privātie zobārsti točna var nenemt pacientu, jo kaut vai pēc sejas neiepatikās. Par pārējiem nezinu. Bet tāpat saprotu autori, arī man nebūtu patīkamas sajūtas, ja tuva draudzene tā rīkotos un vienalga, ka tas ir viņas darbs.

Arī valsts apmaksātais ārsts (pa 4,27 EUR) var atteikt pacientam un lūgt iet anulēt čeku un vērsties pie cita ārsta. Zinu ārstu, kurš tā dara, tas ir likumīgi un viss kārtībā. Neatliekamo palīdzību nedrīkst atteikt nekad un nevienam.

. Pluss, dakteris neslēpj, ka ārstē pacienti

Bet, autore, nejautāja - ā, Tu esi pieņēmusi manu mammu uz konsultāciju pējējā laikā?
Ziniet kā, cilvēkiem patīk justies apkrāptiem, jo tā viņi var justies labāki par citiem. Fakts ir tāds, juriste pieņēma savu seno paziņu (uzsvērts, ka šīs paziņu attiecības radās senāk par esošo draudzību) un paziņas māti, iespējams, samazinot izdevumus par juridiskajiem pakalpojumiem, par šo darījumu nepaziņojot citiem radiniekiem. Un, tieši tā, citiem radiniekiem. Jo - nav tikai divas māsas, ne? Man rodas iespaids, ka kāda nemāk draudzēties un tā kāda nav juriste, kurai kā juristei, draugu vispār nav. Jo, nu - speciālistiem, savā nozarē un klientu lokā, tādu nav.
Protams, var apvainoties un apelēt pie sirdsapziņas, bet tad jau mums jāizslēdz no savu draugu loka visi, kuri balso par ne mums simpātisku partiju vai atbalsta mums ne simpātiskas darbības, to nevēloties atzīt skaļi. Pilnīgs fufelis. Tev ir draugs? Tātad, jums ir interesanti. Vēlies viņu kā speciālistu? Ej uz kabinetu. Visa sensitīvā informācija tieši tur sēž, starp speciālistu un klientu kabinetā. Un visas laulības, radniecības un draudzības ir sekundāras. Profesija ir Tavs darbs un Tu nedrīksti to aptraipīt, ja Tev ir kaut piecas pelēkās šūnas.
Es vienkārši saku, autorei ir "zobs" par aizvilto īpašumu, jo viņa ir atstāta muļķes lomā. Un, viņai ir vienalga kas tur patiesībā bija, vai kāda tad īsti ir darba ētika.

Stāstā konkrētā juriste vnk nodala privāto dzīvi no darba dzīves. Viņa varēja neuzņemties šo darbu, bet ko var zināt, iespējams, viņa ir "parādā" tai draudzenei emocionāli senāku notikumu dēļ vai piedāvāja labu atalgojumu, vai vienkārši zvaigznes sakrita tā, ka gribējās palīdzēt. Katrā ziņā juristiem nav tādu ētikas noteikumu, ka nevar uzņemties tuvu cilvēku lietas. Bet stāstīt tev, trešajai personai, par šo darījumu būtu bijis lielākajā mērā neētiski!
Kaut kā līdzīgi, ja tev zināms ārsts stāstīs par draudzenes hepatītu, jo tu taču vari aplipt. Vai tuvs policists par draudzenes sodāmību par zagšanu, jo var tevi apzagt. Vai tuvs psihologs par draudzenes psiholoģisko problēmu skatīties uz citu vīriem, jo var atņemt tavējo. Visās šajās situācijās būtu nepatīkami, ja speciālists noklusētu, bet būtu pret jebkādām morāles normām, ja stāstītu.

Nē, te nav sakara ar jusšanos par kādu labākam vai balsošanu. :-D

Varbūt ir nepatīkami, bet manuprāt lai cik lielas draudzenes jūs būtu, tomēr ir lietas ko nevar apspriest , jo varbūt viņas darba pienākums ir neizpaust trešo pušu informāciju, pat ja tas ir kāds tuvs cilvēks/gimenes loceklis. Nedomāju ka viņa tā rīkojās, sliktu iemeslu dēļ, drīzāk pienākums tāds!

Tu saki, ka tas notika vairākus gadus atpakaļ, kad tava draudzene bija tuvāka tavai māsai (vismaz tā saprotu). Loģiski,ka izpalīdzēja. Protams situācija nesmuka šā vai tā, bet vairāk no mātes un māsas puses. Ģimenē tādas lietas aiz muguras nedara, pat, ja pieņemam, ka citi bērni par māju neinteresējās. Aiz muguras vienalga ne. Izsakies, ka par māju nav lielākā bēda. Iespējams draudzene tajā laikā domāja, ka tev tā māja pa barabanu un nedomāja, ka tas kāds noziegums palīdzēt? Ieteiktu iespēju robežās noskaidrot viņas versiju. :-) Viss nekad nav melns un balts.

stellaglmr +++
Te vairāk izskatās, ka autorei vnk gribas drāmu...