studēju gan bakalaurā, gan maģistrā. bakalaura studijas un to saturu uzskatu par ļoti vērtīgu, maģistram vairāk novērtēju diplomu, jo objektīvu iemeslu dēļ daudzi kursi dublējas (jo maģistrā nāk klāt citu specialitāšu studenti, un pamatus vajag atkārtot, otrs - katastrofāli zemās un pazemojošās pasniedzēju algas, par kurām nav iespējams dzīvot, domāju, ir demotivējošs aspekts jaunu kursu izstrādē/būtiskā pilnveidē, taču lielākā daļa centās no sirds un visām iespējām).
teātrim un literatūrai bija visforšākie kursi - dvēselei, bet valodniecība - prātam. diemžēl viena teātra pasniedzēja - īsts zelts - nu jau māca citur.
tagad es nezinu, kā ir ar moduļiem, Adventi droši vien mācēs teikt labāk, jo šogad/pagājušajā mainījās visa sistēma, kā tur tiek viss organizēts.
kopumā - lai arī ne reizi vien esmu dusmojusies uz studijām un pasniedzējiem, un pusgadu nevarēju atrast darbu savā jomā, varu teikt, ka tas man deva ļoti lielu personības dziļumu, jūtu to kodolu sevī. tās ir ļoti vērtīgas studijas intelektuāli un cilvēciski.
darbs... nu, es nezinu nevienu, kam nebūtu darbs. šķiet, visi strādā intelektuālus darbus, ļoti daudzi mani studiju biedri ir muzejos kā speciālisti un pētnieki. zinu kā projektu vadītājus un kas valsts iestādēs. mūsdienās vairs jau nav strikts jautājums par programmas nosaukumu. bet par to, ko tu vari ar to izdarīt. noteikti iesaku iet individuālas prakses. tas palīdzētu, kad vajadzēs meklēt pirmo darbu.