Dzīve pirms un pēc bērna

Un ja man jāatbild uz jautājumu attiecībā uz sevi, tad jā - bērns ir ienesis ļoti daudz izmaiņas un papildu izdevumus. Lai arī dažreiz lieka, ka labi ir tā kā ir, tad gan jau jebkurai mammai (tā pat arī man) iezogas doma par to vai maz vajadzēja un kāda būtu dzīve bez bērna. Varbūt tādēļ, ka sabiedrībā (īpaši lv) ir uzskats, ka sieviete, kurai ir bērns, vairs nav sieviete, bet gan tikai mamma, kurai tagad savas vēlmes nevar būt, jo, ja gribēs kaut ko sev vairāk kā bērnam, tad uzreiz ir slikta mamma. Bet uzskatu, ka jebkura sieviete vēlas būt primāri sieviete nevis mamma, līdz ar to, tas ir viens no lielākajiem stūrakmeņiem būt par mammu, jo ar tā statusa iegūšanu termins "sieviete" kļūst otrškīrīgs, jo jāpilda mammas pienākumi nevis jādomā par ceļojumiem, tusiņiem, flirtu, kino, teātriem, pastaigām nakts stundās ar draudzenēm utt.
Jociņš spociņš - līdz ar to, ja cilvēks uz to ir gatavs un jūt, ka būt par sievieti nav tik svarīgi kā būt par mammu, tad ideāli - jācep tik gaisā. :-D

9. Aukle nav panaceja. Darbspējīgs, kaut cik izglītots cilvēks par aukli nestrādās. Par auklēm strādā tie, kurus citur neņem. Paskaties laukumiņos, retas ir aukles, kam bērni patīk. Aukles arī maksā pietiekami daudz, lai vecāki to justu (ja vien neņem jebkuru, kas piedāvājas par aukli). Ja aukle no radu/draugu loka- tas ir ideāli, bet ņemt no ielas- tas ir risks. Būtībā svešs cilvēks, kam uztic sava bērna dzīvību, veselību.
10. To, kā ir būt mammai, uzzināsi, kad bērns piedzims. Ir 101 lieta, man jau šīs 10 apnika drukāt :D

Piekrītu katram viedās minkas vārdam.
Tikai vēlos piebilst, ka sievietēm, kas plāno radīt bērnus ir jāapsver trīs būtiskākās lietas:
- Vai uz partneri varēs paļauties, kurš patiešām arī pieskatis to bērnu, kad nepieciešams (noņemot nost rozā brilles, kuras bieži liek sievietēm domāt - "piedzims mazais un viss mainīsies".
- Vai ir vismaz divi radinieki, kuriem var atstāt bērnu, kad nepieciešams, jo, lai attiecības ar bērna tēvu netiktu pabojātas pēc bērna ienākšanas, vecākiem ir nepieciešams arī pabūt divatā šad tad bez bērna klātbūtnes.
- Vai sieviete ir gatava ziedot savu brīvo laiku, ķermeni, iespējams sapņus utt., lai 20 gadus no savas dzīves veltītu kam citam - bērnam. Pretējā gadījumā, māte sāks vainot bērnu, vainot pagāti (sevi), ka piekrita dzemdēt, vainot partneri, ka padarīja grūtu un visus citus, kuriem varētu atrast vainu. Līdz ar to, ilgstoši atrodoties tādās sajūtās - var gluži elementāri nojūgties pats un izbesīt arī citus.

8. Ja veikalā kapeikas neskaiti un budžetu skrupulozi neskaiti un ja pirms algas kontā nesvilpo vējš, bērna izmaksas īpaši nejutīsi. Diviem strādājošiem cilvēkiem (ne par minimālo algu, bet vismaz vidējo) bērns finansiāli nav īpaši jūtams. Dzīves līmenis nekritīsies. Parasti vecāki sāk finansiāli just otro bērnu, bet trešais un pārējie jau ietekmē dzīves līmeni.

5. Kāda esi tu pati un kādas ir tavas gaidas no mātes lomas? Ir sievietes, kam saikne ar bērnu beidzas līdz ar nabassaites pārgriešanu un viņām ir pilnīgi vienalga kur ir bērns un kas ar viņu notiek. Tās nav nelabvēlīgas ģimenes, tas ir sieviešu tips ar vāju mātes instinktu dažādos sociālos slāņos. Tipiski tās ir mātes, kas aci nepamirkšķinot ieliek bērnu bērnudārzā no gada vecuma. Ir sievietes, kas bērnam grib visu vislabāko un pārspīlē līdz tādai pakāpei, kad bērnam tas kaitē. Piemēram, nevakcinē "netīrās" vakcīnas. Pārējās ir šiem diviem tipiem pa vidu dažādās gradācijās. Jo apzinīgāka esi pēc dabas, jo grūtāk liksies, jo būs vairāk pret sevi dažādu gaidu, piemēram, zīdīšana, emocionālā atsaucība bērna vajadzībām, kvalitatīvi pavadīts laiks, utt. Bezatbildīgākām mammām ir vieglāk- skatās tv, lieto datoru un bērns kaut kur fonā vienkārši ir. Jebkāds- skumjš, priecīgs, noraudājies, nobijies, izmisis- mātei tas neinteresē, tāpēc viss ir forši un ar bērnu- viegli.
6. Bērnu tēma ātri kļūs par tabu tēmu. Dzirdēsi tik daudz šokējošus viedokļus bērnkopībā, ka būs grūti uz citiem raudzīties tāpat kā iepriekš. Piemēram, sist bērnu, utt.
7. Visas grāmatas ir literāri sacerējumi, kam ir visnotaļ maz saistības ar realitāti. Tavi uzticamākie avoti būs citas mammas,

3. Tavas emocijas būs vienādi intensīvas abos virzienos. Cik ļoti priecāsies, tikpat ļoti uzvilksies. Tā nokaitināt kā miesīgs bērns, nespēj neviens cits. Jo no citiem var aiziet, no bērna nē. It īpaši, kad mazs un nevar atstāt bez uzraudzības.
4. Līdz ar nokļūšanu vecāku statusā, tev piešķirs idiotes titulu, visvairāk- ārsti, bet arī visi citi. Katrā bērnkopības jautājumā tu izrādīsies gan briesmīga mamma, gan pareiza- atkarība no vērtētāja. Visiem būs par tevi viedoklis, visi visu par tevi, tavu bērnu un attiecībām zinās labāk, visi par tevi labāk zinās, kā tev bērnu jāaudzina, ko tu dari nepareizi, pat tad, ja tevi ne reizi ar bērnu kopā nebūs redzējuši :D Acīs tev to neteiks vai teiks reti, bet aprunās un tu jutīsi attieksmi caur jautājumiem, piezīmēm, replikām, skatieniem. Nu tas ir tāpat kā būt neprecētai 35 gadu vecumā, bez bērniem un atrasties starp vecām kundzītēm :D

To, kā izmainīsies dzīve pēc bērna, ietekmē daudzi faktori:
1. Vai ir palīgi (bērna tēvs neskaitās)? Reāli nevis teorētiski. Fakts, ka ir vecvecāki, māsas/brāļi, draudzenes, māsīcas/tantes vēl nenozīmē, ka realitāte tie būs palīgi. Atbalsts mēdz būt dažāds- ir radi/draugi, kas palīdz tādā pakāpē, ka māte paziņo, ka bērns viņas dzīvi nav izmainījis, jo faktiski visu dara citi, bet ir arī pretpols- kad palīgu nav (vispār vai ģeogrāfiski tālu) vai tie negrib iesaistīties nemaz. Tie ir vecāki, kas apgalvo, ka ir grūti. Viss pārējais ir tikai pakāpes šajos pretpolos. Tāpēc visur tik pretrunīgi viedokļi- grūti vai viegli.
2. Kāds būs bērns? Tas ir absolūti neprognozējami. Lai gan literatūra un speciālisti uzbur ilūziju, ka eksistē "pareizā metode", kā iegūt perfektu bērnu un visi, kam grūti, kam problēmas ir muļķa neveiksminieki, tā ir pilnīgi aplama ilūzija. Bērni nav tukšs disks. Temperaments iedzimst, slimības- arī. Holēriska bērna vecāks matus sev plēsīs ārā, bet flegmatiska bērna vecāks novīpsnās par "nemākulīgo" vecāku, kam holērisks bērns. Speciālisti kopumā sabiedrību ļoti noskaņo pret vecākiem- tiko vecāks atver muti (arī internetā), tā viņu nomētā ar akmeņiem (tu visu nepareizi dari, tāpēc tev tā, bet ja visu pareizi dari, tad tev zemapziņa traucē :D ). Speciālistiem ir vieglāk noniecināt vecākus nekā atzīt, ka bērni ir dažādi, problēmas arī un ne vienmēr speciālistu risinājumi ir derīgi. Analogi- ārsts, kas visiem izraksta ibuprofēnu neatkarīgi no saslimšanas. Ja nepalīdz, tātad nepareizi lietoji vai tev traucē zemapziņa, ka negribi izveseļoties :D
Piemēram, te Neons pieminēta problēma ar holērisku bērnu, kas visu grib pats un bēšās, kad nesanāk. Tur nevar darīt neko, tikai izteikt līdzjūtību Neonam. Bet speciālists uzbruktu Neonam, ka jāstrādā ar uztveri, savām emocijām, jo mierīgai mammai mierīgs bērns (vislielākās muļķības, patīkams flegmatisku bērnu mammām).

DieKleineHexe, tev ar katru komentāru nav visa pasaule jāparliecina, ka esi nožēlojama, nelaimīga, pretīga persona ar sapuvušu dvēseli.

Bērns spiedz, ak tu izlaistais kverplis. Kāda te ir tālu no realitātes, domājot, ka bērni nekā netraucēs vecākiem :-D

Ir cilvēki kuriem baudu sagadā tadas negācijas, bet tā nav galīgi mana problēma, mani tas neaizvaino, jo tikai es zinu kā ir un kā nav. :-D

Skatos te dažu labu uzvelk Maijas atvases wc rituāli :D
Bērns varēja iesniegt kakāšanas grafiku nedēļai uz priekšu (cikos, cik bieži utt.), vai ne? :D

Atkal Maija Gardi ar savu izlaisto kverpli. Nu cik var. Dirshana gatavoshanas laikaa? Tad varbuut to gatavoshanu ieplaano, lai nav dirshamlaikaa. Un pat, ja dirsh gatavoshanas laikaa, shis appljuuta visas sienas, ja tik traka tiiriishana vai arii maamulei jaastaav klaat, jaaplaudee un jaaslavee izdirstaa kaka? Noslauciit dirsu un izmazgat podu, cik laika vajag? 2-3 minuutes? Ja Tev vajag vairaak, vaino vien savu izcilo audzinaashanu. Kas par liishanu tualetee, kad maate dirsh? Durviim ir jaabuut aizsleedzamaam vai aizbulteejamaam no iekshpuses, plus par durvju raustiishanu vai kviekshanu aiz durviim ar plaukstu pa dirsu, ja paskaidrojumi nepaliidz. Kas par kviekshanu brokastu laikaa, maatei izlaidenja deelj jaaceljas agraak, lai netrauceeti paeestu? Tas viss ir marasms pilniigaakais augstaakajaa pakaapee. Izlaists kverpleens, kursh driiz pashai dirsiis uz galvas, bet shii tik sitiis plaukstinjas un smaidiis forumaa, kaads aktiivs beeeeerninjsh. Dura pilniigaakaa.

Standby tā ir ar to raustīšanu, man viens bet gatavojot ēst var būt kliedziens ka kaka nāk, tad viss jāmet malā un jāskrien tīrīt pods un jāslauka dibens, tad ēšana ar mēdz būt saraustīta, jo normāli paest klusumā ne vienmēr izdodas :-D, es tāpec brokastis edu ļoti agri, pirms bērns ceļās. Un pašai sēžot uz podu un kakājot, var pēkšni ar joni atsperties durvis vaļā ar tekstiņu "Ko tu dari" :-D, dažkārt pat mierīgi uz podh nevar pasēdēt :-D
Ar bernu dzīve nav vienkārša, bet pie tā pierod un citādi jau vairs nevar. Man tik mazliet vairāk brīvības gribētu,redzu klasesbiedrenei mamma turpat blakus dzīvo, viņa ar vīru gandriz jebkurā laikā var izrauties no mājas laukā. Tas man šķiet kas nereāls.

Standby-es sasmeejos par to-skriet sacensiibaas cetraapus!:-DMaajaas man nepatika speeleeties ar beerniem,bet skolaa es bija iesaistiijusies uz "pilnu buru"-vareeju gan dejot uz skatuves Ziemassveetkos sniegpaarslinu un arii dziedaat!!!Neticaas pilniigi!:-DAtceros,ka beerni mani saziimeeja ,un uzneema ar ovaacijaam , kliedza -taa tacu M.mamma!:-D
Es nekad neesmu paliidzeejusi ar maajas darbiem skolas laikaa-man bija taa laime,kad lielais deels maacijaas pats loti labi ,un mazajam vins paliidzeeja,bet esmu dzirdeejusi daudz staastu ,kad ir gruuti seedeet klaat.:-(

Aizmirsu pieminēt,ka ļaunākais par netikšanu,kur gribas,ir mūžīgā raustīšana. Lai arī ko tu darītu, tevi jebkurā brīdī pārtrauks ar lūgumu vai kliegšanu,bet nebūs tev dots pabeigt ne trauku mazgāšanu,ne wc apmeklēšanu,un starp vienas un otras acs uzkrāsošanu var paiet 20 minūtes.:-|

Mainījās iekšējās sajūtas.
Ar pirmo bērnu man bija lielāka palīdzība gan no vīra,gan bērna omēm,ar otro vairs ne. Tā sakrita,ka vīram cits darbs un omes vairs nepalīdz tik daudz,jo tagad,lai palaistu mani,jāņemās ar diviem,un uz to tik naski nepiesakas..
Par finansēm. Pieaug bērna,pieaug izdevumi. Jo vecāks bērns,jo lietotas drēbes arī mazāk. Dārziņa vecumā it sevišķi. Bērni nopleķo visu,līdz ar to izdevumu lauciņš aug. Apavi ir šausmas cenu ziņā un tie katru gadu jauni jāpērk. Medicīna ir vispār kosmoss. Es personīgi gandrīz nesagaidu rindu un vedu pa naudu. Arī pulciņu sadaļa ir ievērojama.
Protams,attieksmes jautājums it visā.Vai arī pašapmānā,kā nu vieglāk. Ļoti smalka robeža..
Jā,var arī pa tirdzniecības centriem staigāt,bet nevajag melot sev,ka tas ir tāpat kā vienai pašai bezbēdīgi staigāt un pārcilāt drēbes. Stresā skraidīsi,lai paspētu ko nopirkt,kamēr mazais guļ.
Godīgi,es vairākas reizes dienā nodomāju,cik viegla bija dzīve pirms bērniem. Nesagādā man prieku skriet sacensības četrāpus un lipināt sniegavīrus,nedod dievs vēl lomu spēles.
. Bērni ir projekts uz 20 gadiem. Šobrīd man šķiet jau vājprāts un bail,kas būs,kad sāksies skola. Jā,bērni ir arī vecumā virs 3 gadiem un pēc dārziņa sāksies mājas darbu laiki (t) Negribu pat domāt..

https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/sadzive-izklaide-valasprieki/bernu-audzinasana/jusu-berns-menesi-pec-menesa-no-dzimsanas-lidz-2-gadiem.html
Fantastiska grāmata, tur reāli ir viss, ko es būtu gribējusi zināt, pašā sākumā, kad bija tik ļoti daudz jautājumu. Tā grāmata ir arī bibliotēkās ja kas.
Un silti iesaku rūpīgi izvēlēties avotus, kurus lasīt internetā. Ja par vienu tēmu lasīsi dažādu autoru viedokļus (tie var būt pat nozarē atzīti speciālisti), var gadīties, ka katrs ieteiks kaut ko pilnīgi pretēju un beigās vispār nesapratīsi, kam ticēt un kā rīkoties. Man patika lapas mammamuntetiem.lv raksti - tiem uzticos.

Netaisīšu jaunu tēmu, iespamošu tepat savu jautājumu, atvainojos autorei. Meitenes, varbūt varat ieteikt labu grāmatu ko lasīt, gatavojoties grūtniecībai/grūtniecības laikā? Internetā ir daudz informācijas, kurai arī ķeršos klāt, bet ja ir kāda laba grāmata par bēbīšu tēmu, noteikti gribētu izlasīt arī to ;-)