Dzīve pirms un pēc bērna

Kā mani draugi vienreiz audiznāja - redz, tas pāris savu bērnu uztrennējis tā, ka ieliek gultiņa, paglauda muguriņu un bērns jau guļ. Jums arī tā vajadzētu. / Paldies, nebija ienācis prātā

Šis ir wee variants :D Tava meita nav tavs nopelns, būs otrs bērns, sapratīsi, ka nav visi bērni baltas lapas. Ir "grūtie bērni" un ir "vieglie" bērni. Parunā kādreiz ar daudzbērnu mammām. Ar vienu "grūto" bērnu ir grūtāk nekā ar 3 "vieglajiem". Un tie nav slimi bērni vienkārši nervu sistēma tāda- mērķtiecīgi, ambiciozi, utt.

Nu ko jūs apšaubāt wee prasmes sarunāt ar zīdaini! Skaidrs, ka visas, kurām bērni atļaujas naktī pamosties un raudāt/ēst, vienkārši nav tik gudras, lai sarunātu ar savu zīdaini, ka naktī jāguļ

Nereti tās ir mammas, kas nereaģē uz bērna raudām. Bērnunamos arī bērni neraud, pieraduši, ka neviens nenāks.

meitenes, kāda jums taisnība! pagaidām nevaru dalīties ar savu stāstu, jo neesmu mamma, bet ar savu mammu daudz par to ir diskutēts. tātad mēs esam divas māsas, un mana māsa bija tas ideālais zīdainis, kura daudz gulēja, gandrīz neniķojās un bija ļoti mierīga, paklausīga. nekādu problēmu. mammai uz viņas piedzimšanas brīdi bija tikai 18 un viņa ļoti maz saprata par bērnu audzināšanu, tā arī teica. un viņai likās, pff, kas tur tāds būt mātei, viss taču ir tik vienkārši. un tad pēc diviem gadiem piedzimu es :-D un nu jā, es biju mazs sātans. gulēju labi ja divas stundas pēc kārtas, visur līdu, kritu histērijās, viss man interesēja un visu man vajadzēja un biju diezgan agresīvs bēbis, kas nedraudzējās ar citiem. mamma pati bija pārsteiga, kā divi bērni var būt tik atšķirīgi ar visu to, ka gēni viņiem ir vienādi (viens tētis un mamma) un no audzināšanas tas nav atkarīgs! tā vienkārši ir, kaut kas vienkārši ir iedzimts un ar to nav nekāda sakara audzināšanai.

Drusku smieklīgi. Pašas izrunājas, ka sabiedrība ir tāda, ka nories jebkuru mammu - gan to, kurai izdodas, gan to, kurai ne. Un tad pēc pāris minūtēm to apstiprina pašas ar savu piemēru (attiecībā uz wee).
Nenories tās, kuras pašas sev pakaisīs pelnus uz galvas, vienlaikus cenšoties šiem standartiem tomer izpatikt.
Protams, ka bērns ir darbs - grūts, laikietilpīgs, praktiski bez brīvdienām, bez sociālas atzinības, bez redzama ataglojuma. Un vieni ar to tiek galā labāk, citi - grūtāk. Un tas ir atkarīgs gan no personības brieduma, gan apstākļiem. Katram ir savs ceļš, savi uzdevumi, savas situācijas.

Bembij, bet vai Tu ievēroji kāpēc viņas tā runā? Vai tad tiešām tāpēc, ka viņas bērns ir izaudzināts tik mierīgs un viņa saprot tās, kuras bērnus tā “nemāk” izaudzināt?

tāpēc, ka viņas bērns ir izaudzināts tik mierīgs un viņa saprot tās, kuras bērnus tā “nemāk” izaudzināt?

plašs jēdziens tas "mierīgs". Man šķiet, ka mani bērni ir mierīgi un skaļi atbilstoši savam vecumam, bet manai draudzenei bez bērniem šķiet, ka nav. Manai draudzenei ar bērnu arī liekas, ka mani bērni ir nenormāli skaļi un "viņas bērns nekad tā nedarīja". Arī mana bezbērnu kaimiņiene zem mums, domā, ka mani bērni nenormāli dauzās katru dienu un virs galvas viņai ir jāklausās nemitīga bērnu skraidīšana. Manuprāt, viss ir kā uz sitāciju skatās, jo ar otro bērnu es visiem teicu, ka esmu ļoti mierīga mamma, bet patiesībā es biju ļoti nervoza, nav brīnums, ka mans bērns ar mani bija nemierīgs, bet kad bija pie manas mammas, tad nogulēja visu nakti. :)

Te runa ir par attieksmi, ja tavs bērns nedara to ko mans, tad tu neprati izaudzināt :-)

Viedā Minka - nu, nu...zinu ģimeni kurā ir gana daudz bērnu (labvēlīga ģimene), ģimenes mamma saka, ka ar katru bēŕnu kļūst arvien vieglāk. Nekad neesmu dzirdējusi, ka viņa teiktu, ka kāds ir "grūtāks" bērns. Visi labi audzināti, zina ne tikai savas tiesības, bet arī savus pienākumus. Audzināšanā iesaistās abi vecāki.

Nu nu... vienā ģimenē ir tā, un? :-D

Manai mammai ir 4 bērni. Katram savas temperments un es bieži raudāju, bet māsas ne, tomēr viņa atrada veidu ka nomierināt un beigās teica ka nebija tik traki. Tā pat mēs visas uzaugām ar manierēm netraucēt kad pieaugušie runā, nelauzties iekšā tualetē, netaisīt traci veikalā utt. Protams zīdaiņa vecumā neko ietekmēt nevar, bet 4 gadīgu bērnu var iemācīt, ka nevaig lausties tualetē iekšā, kad kāds tur nokārto vajadzības.

Ja ģimenē ir 2 bērni, tad tas var būt arī vieglāk kā ar vienu, vecākais var gan pieskatīt mazāko, gan ņemties ar viņu.
Ja ir vairāk par 2 tad, agri vai vēlu sākas dalīšanās komandās 2 pret 1 utt
Ja ģimenē ir +5 tad vecāki fiziski nevar veltīt katram bērnam pietiekami daudz uzmanības un mīlestības. Tas praktiski nav iespējams un bērniem tā visa tiks mazāk.
Lai gan vecāki cenšas no sirds, bet vecākie bērni vienmēr jutīs ka ir apdalīti uz nākošo bērnu rēķina. Pieaugušie skatās no sava skatu punkta un uzskata viss ir labi, bet katrs bērns grib un gaida vairāk priekš sevis.

NightSky tak nekas, ir arī pozitīvi piemēri, tas arī viss.

Tur jau tā lieta, ka te viena runā par vienu vecumu, otra par citu. Katrs bērns ir savādāks un salīdzināt dažāda vecuma bērna ieradumus ir visai nekorekti.

Tam, ka ir pozitīvi piemēri, protams, tā arī ir :-)

Man rados ir puika (12) un meitene (9), vinju vecaaki ir miiloshi bet arii ljoti stingri,beernu audzinaashanas metodes pilniigi vienaadas. Rezultaats ir taads - Puika ir kaa engjelis, nu pilniigi super beerns, labaaku pat nevar veeleeties . :-D Toties meitene… Jeezinj pasarg'! Es laikam nekad muuzhaa neesmu tik nikjiigu, spiitiigu, ietiepiigu radiibu redzeejusi. Vinja peec rakstura ir diezgan skalja, patiik daudz uzmaniibas, taads hiperaktiivais variants.
Pilniigi divi pretpola beerni.

4. Līdz ar nokļūšanu vecāku statusā, tev piešķirs idiotes titulu, visvairāk- ārsti, bet arī visi citi.

Man ar bērna dakteri ir pozitīva pieredze. Tomēr var manīt, ka bērnu atbildīgie ārsti (pediatri, ģimenes ārsti) dažādos jautājumos ir ar diametrāli atšķirīgiem uzskatiem. Reizēm pat galīgi nesakrīt ar evidence based medicīnu. Vienā vārdā - haoss. Bet šī jau ir cita tēma.
Nezinu.. varbūt vajadzētu izveidot par šo atsevišķu diskusiju?

Man darbaa ir sieviete,kura ir izaudzinaajusi 5 beernus ,un es vinu tiesaam apbriinoju pozitiivaa noziimee,jo visi 5 ir loti veiksmiigi ,labi cilveeki.Atceros veel kaa sodien ,daudzus gadus atpakal,kad redzeeju veel mazus-visi kaa "alvas zaldaatini"!Tiesa gan ,taa loti stingraa audzinaasana ir iedevusi siem beerniem veeleesanos pamest maajas,aizpreceeties kaut kur pilniigi prom no savas kultuuras.Vecaakaa meita dziivo vairaak Francijaa,kaa ASV,tagad otra meita precaas ar "balto"viirieti no Sveices,kas ir liels soks mammai un teetim (abi atbraukusi no Afganistaanas).

odetta, bet, ja tā filosofiski padomā, vai tā superstingrā audzināšana arī nenozīmē to, ka vecāks grib no bērna distancēties un ka vecākam arī ir OK, ka bērns dzīvo citā valstī un katru nedēļas nogali kopā necep kūkas?
Tas nav nekas slikts, vienkārši ir cilvēki-kolektīvisti un ir cilvēki-individuālisti, un kāpēc gan lai attiecībās ar bērniem būtu citādi? Ja vecākam izteikti tracina, ka 4-gadnieks iet tualetē, kakā ēdiena gatavošanas procesā, guļ gultā, utt., kāpēc lai tas pats vecāks gribētu, lai viņa 20 gadīgais bērns joprojām dzīvo ar viņu kopā, vai 30-gadīgais brauc katru nedēļas nogali palīdzēt mājas darbos? Savukār vecākam, kas līdz skolas vecumam guļ ar bērnu vienā gultā, ir kopā no A līdz Z, mīļi palīdz pārdzīvot pirmo mīlestību, mēnešreižu jautājumus un pērk dāvanas dēla draudzenei pirmajam randiņam, viņam varētu būt traģēdija, ka 30-gadīgais bērns pārceļas uz dzīvi citā kontinentā.
Kaut kā nespēju iztēloties situāciju, ka bērnus audzina kā zaldātiņus, bet pēc tam raud un pārdzīvo, ka bērns nezvana katru dienu, piemēram.

Mans piemeers laikam nebija iisti labs,jo siis kultuuras cilveeki ir pavisam ar citu domaasanu.
Es gribeeju teikt to,ka loti stingri audzinot beernus,"nedodot viniem gaisu" vecaki vinus aizbiedee,vini negrib buut pat vecaaku tuvumaa.

Viedā Minka - nu, nu...zinu ģimeni kurā ir gana daudz bērnu (labvēlīga ģimene), ģimenes mamma saka, ka ar katru bērnu kļūst arvien vieglāk.

Tā notiek tikai ģimenēs, kur vecākie bērni ir nolikti par auklēm jaunākajiem. Kā jau iepriekš teicu- viegli ir tad, ja pats neaudzina. Vienalga- aukles, vecvecāki, vecākie bērni, tantes, draudzenes.....