Dzīve pirms un pēc bērna

Kā izpaudās Tava salūšana un ar ko tas bija saistīts? Ko nespēji vai nevarēji pārdzīvot, ka šajā laikā Tev bija vairāki lūzuma punkti un vai tie bija par vienu un to pašu?

Ar visādiem neparedzētie un neietekmējamiem procesiem un notikumem manā dzīvē. Var teikt, kopš 2011. gada jau. Un tas viss sakrājās. Un grūtniecība, bērni to paspilgtināja.

StoreBute, es Tev pilnīgi piekrītu, kad bija zīdainis, biji ar zīdaini, gāji, laukā, bērns gulēja saldā miegā, gandrīz vienādas dienas kādu periodu, bet ja salīdzina bērns sāk iet dārziņā, un man par laimi neslimo, bet cik dzirdēts kā plēšas citas mammas, bērns slims uz 2 nedēļām, atkal jātiek no darba prom, visu laiku tādi raušanās, grūts laiks, ir viegli laiki, ir tādi diezgan sarežģīti, nav viss plūstoši, arī bēbīšlaikā ir zobi un negulētas naktis, man par laimi nebij tā, lai gan naktīs cēlos barot bērnu baigi ilgi, līdz kādam 1-1,5 gadu vecumam, bet tas jau bija atstrādāts un možumu netraucēja, tik atpūtusies kā dekrētā nebiju nekad, daudz svaiga gaisa, pastaigas, izgulies, rosies pa māju. Bet redz, cilvēki atšķirīgi.

Ap gadu bērns sāk staigāt un tad tik sākas - kāda tur kafijas dzeršana ar draudzenēm, jājož pakaļ, lai kaut kur neielien, kaut ko mutē neiebāž, kaut ko neuzgāž utt.

Nu jau nu jau :D
Man zidaiņu periods bija grūtāks jo pirmkārt jau viss jauns, es sevi par baigo mātes tipu neuzskatu, pielāgoties jaunai dzīvei man nebija viegli, pirmo nedēļu pēc dzemdībām vispār knapi varēju pastaigāt, tās reāli bija mocības un pirmo dienu mājās vispār vnk sāku raudāt ne no kā :D
Tad viss tas ka ceļas pa naktīm un jābaro visu laiku, negulētas naktis bija daudz, tāpat pa dienu, nu nebija mana nekāda lielā gulētāja un baigo mieru tajā laikā es neatceros. Nekāda sēdēšana un kafijas dzeršana kamēr guļ ratos man neeksisteja.
Tad ap gada vecumu un tagad viss liekas easy. Aiziet uz kafejnīcu nav problēmu, nav taču tā ka tie bērni nu skraida riņķī kà aptrakuši un visu gāž sev virsū. Mana nav no mierīgajām un klusajām, bet saprot ka ar viņu runā, varam iet arī uz kafejnīcu un mierīgi sēdēs blakus un ko apēdīs un padzers suliņu utt, ja ir bērnu stūrītis vispār ideāli...

Netaisīšu jaunu tēmu, iespamošu tepat savu jautājumu, atvainojos autorei. Meitenes, varbūt varat ieteikt labu grāmatu ko lasīt, gatavojoties grūtniecībai/grūtniecības laikā? Internetā ir daudz informācijas, kurai arī ķeršos klāt, bet ja ir kāda laba grāmata par bēbīšu tēmu, noteikti gribētu izlasīt arī to ;-)

https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/sadzive-izklaide-valasprieki/bernu-audzinasana/jusu-berns-menesi-pec-menesa-no-dzimsanas-lidz-2-gadiem.html
Fantastiska grāmata, tur reāli ir viss, ko es būtu gribējusi zināt, pašā sākumā, kad bija tik ļoti daudz jautājumu. Tā grāmata ir arī bibliotēkās ja kas.
Un silti iesaku rūpīgi izvēlēties avotus, kurus lasīt internetā. Ja par vienu tēmu lasīsi dažādu autoru viedokļus (tie var būt pat nozarē atzīti speciālisti), var gadīties, ka katrs ieteiks kaut ko pilnīgi pretēju un beigās vispār nesapratīsi, kam ticēt un kā rīkoties. Man patika lapas mammamuntetiem.lv raksti - tiem uzticos.

Mainījās iekšējās sajūtas.
Ar pirmo bērnu man bija lielāka palīdzība gan no vīra,gan bērna omēm,ar otro vairs ne. Tā sakrita,ka vīram cits darbs un omes vairs nepalīdz tik daudz,jo tagad,lai palaistu mani,jāņemās ar diviem,un uz to tik naski nepiesakas..
Par finansēm. Pieaug bērna,pieaug izdevumi. Jo vecāks bērns,jo lietotas drēbes arī mazāk. Dārziņa vecumā it sevišķi. Bērni nopleķo visu,līdz ar to izdevumu lauciņš aug. Apavi ir šausmas cenu ziņā un tie katru gadu jauni jāpērk. Medicīna ir vispār kosmoss. Es personīgi gandrīz nesagaidu rindu un vedu pa naudu. Arī pulciņu sadaļa ir ievērojama.
Protams,attieksmes jautājums it visā.Vai arī pašapmānā,kā nu vieglāk. Ļoti smalka robeža..
Jā,var arī pa tirdzniecības centriem staigāt,bet nevajag melot sev,ka tas ir tāpat kā vienai pašai bezbēdīgi staigāt un pārcilāt drēbes. Stresā skraidīsi,lai paspētu ko nopirkt,kamēr mazais guļ.
Godīgi,es vairākas reizes dienā nodomāju,cik viegla bija dzīve pirms bērniem. Nesagādā man prieku skriet sacensības četrāpus un lipināt sniegavīrus,nedod dievs vēl lomu spēles.
. Bērni ir projekts uz 20 gadiem. Šobrīd man šķiet jau vājprāts un bail,kas būs,kad sāksies skola. Jā,bērni ir arī vecumā virs 3 gadiem un pēc dārziņa sāksies mājas darbu laiki (t) Negribu pat domāt..

Aizmirsu pieminēt,ka ļaunākais par netikšanu,kur gribas,ir mūžīgā raustīšana. Lai arī ko tu darītu, tevi jebkurā brīdī pārtrauks ar lūgumu vai kliegšanu,bet nebūs tev dots pabeigt ne trauku mazgāšanu,ne wc apmeklēšanu,un starp vienas un otras acs uzkrāsošanu var paiet 20 minūtes.:-|

Standby-es sasmeejos par to-skriet sacensiibaas cetraapus!:-DMaajaas man nepatika speeleeties ar beerniem,bet skolaa es bija iesaistiijusies uz "pilnu buru"-vareeju gan dejot uz skatuves Ziemassveetkos sniegpaarslinu un arii dziedaat!!!Neticaas pilniigi!:-DAtceros,ka beerni mani saziimeeja ,un uzneema ar ovaacijaam , kliedza -taa tacu M.mamma!:-D
Es nekad neesmu paliidzeejusi ar maajas darbiem skolas laikaa-man bija taa laime,kad lielais deels maacijaas pats loti labi ,un mazajam vins paliidzeeja,bet esmu dzirdeejusi daudz staastu ,kad ir gruuti seedeet klaat.:-(

Standby tā ir ar to raustīšanu, man viens bet gatavojot ēst var būt kliedziens ka kaka nāk, tad viss jāmet malā un jāskrien tīrīt pods un jāslauka dibens, tad ēšana ar mēdz būt saraustīta, jo normāli paest klusumā ne vienmēr izdodas :-D, es tāpec brokastis edu ļoti agri, pirms bērns ceļās. Un pašai sēžot uz podu un kakājot, var pēkšni ar joni atsperties durvis vaļā ar tekstiņu "Ko tu dari" :-D, dažkārt pat mierīgi uz podh nevar pasēdēt :-D
Ar bernu dzīve nav vienkārša, bet pie tā pierod un citādi jau vairs nevar. Man tik mazliet vairāk brīvības gribētu,redzu klasesbiedrenei mamma turpat blakus dzīvo, viņa ar vīru gandriz jebkurā laikā var izrauties no mājas laukā. Tas man šķiet kas nereāls.

Atkal Maija Gardi ar savu izlaisto kverpli. Nu cik var. Dirshana gatavoshanas laikaa? Tad varbuut to gatavoshanu ieplaano, lai nav dirshamlaikaa. Un pat, ja dirsh gatavoshanas laikaa, shis appljuuta visas sienas, ja tik traka tiiriishana vai arii maamulei jaastaav klaat, jaaplaudee un jaaslavee izdirstaa kaka? Noslauciit dirsu un izmazgat podu, cik laika vajag? 2-3 minuutes? Ja Tev vajag vairaak, vaino vien savu izcilo audzinaashanu. Kas par liishanu tualetee, kad maate dirsh? Durviim ir jaabuut aizsleedzamaam vai aizbulteejamaam no iekshpuses, plus par durvju raustiishanu vai kviekshanu aiz durviim ar plaukstu pa dirsu, ja paskaidrojumi nepaliidz. Kas par kviekshanu brokastu laikaa, maatei izlaidenja deelj jaaceljas agraak, lai netrauceeti paeestu? Tas viss ir marasms pilniigaakais augstaakajaa pakaapee. Izlaists kverpleens, kursh driiz pashai dirsiis uz galvas, bet shii tik sitiis plaukstinjas un smaidiis forumaa, kaads aktiivs beeeeerninjsh. Dura pilniigaakaa.

Skatos te dažu labu uzvelk Maijas atvases wc rituāli :D
Bērns varēja iesniegt kakāšanas grafiku nedēļai uz priekšu (cikos, cik bieži utt.), vai ne? :D

Ir cilvēki kuriem baudu sagadā tadas negācijas, bet tā nav galīgi mana problēma, mani tas neaizvaino, jo tikai es zinu kā ir un kā nav. :-D

Bērns spiedz, ak tu izlaistais kverplis. Kāda te ir tālu no realitātes, domājot, ka bērni nekā netraucēs vecākiem :-D

DieKleineHexe, tev ar katru komentāru nav visa pasaule jāparliecina, ka esi nožēlojama, nelaimīga, pretīga persona ar sapuvušu dvēseli.

To, kā izmainīsies dzīve pēc bērna, ietekmē daudzi faktori:
1. Vai ir palīgi (bērna tēvs neskaitās)? Reāli nevis teorētiski. Fakts, ka ir vecvecāki, māsas/brāļi, draudzenes, māsīcas/tantes vēl nenozīmē, ka realitāte tie būs palīgi. Atbalsts mēdz būt dažāds- ir radi/draugi, kas palīdz tādā pakāpē, ka māte paziņo, ka bērns viņas dzīvi nav izmainījis, jo faktiski visu dara citi, bet ir arī pretpols- kad palīgu nav (vispār vai ģeogrāfiski tālu) vai tie negrib iesaistīties nemaz. Tie ir vecāki, kas apgalvo, ka ir grūti. Viss pārējais ir tikai pakāpes šajos pretpolos. Tāpēc visur tik pretrunīgi viedokļi- grūti vai viegli.
2. Kāds būs bērns? Tas ir absolūti neprognozējami. Lai gan literatūra un speciālisti uzbur ilūziju, ka eksistē "pareizā metode", kā iegūt perfektu bērnu un visi, kam grūti, kam problēmas ir muļķa neveiksminieki, tā ir pilnīgi aplama ilūzija. Bērni nav tukšs disks. Temperaments iedzimst, slimības- arī. Holēriska bērna vecāks matus sev plēsīs ārā, bet flegmatiska bērna vecāks novīpsnās par "nemākulīgo" vecāku, kam holērisks bērns. Speciālisti kopumā sabiedrību ļoti noskaņo pret vecākiem- tiko vecāks atver muti (arī internetā), tā viņu nomētā ar akmeņiem (tu visu nepareizi dari, tāpēc tev tā, bet ja visu pareizi dari, tad tev zemapziņa traucē :D ). Speciālistiem ir vieglāk noniecināt vecākus nekā atzīt, ka bērni ir dažādi, problēmas arī un ne vienmēr speciālistu risinājumi ir derīgi. Analogi- ārsts, kas visiem izraksta ibuprofēnu neatkarīgi no saslimšanas. Ja nepalīdz, tātad nepareizi lietoji vai tev traucē zemapziņa, ka negribi izveseļoties :D
Piemēram, te Neons pieminēta problēma ar holērisku bērnu, kas visu grib pats un bēšās, kad nesanāk. Tur nevar darīt neko, tikai izteikt līdzjūtību Neonam. Bet speciālists uzbruktu Neonam, ka jāstrādā ar uztveri, savām emocijām, jo mierīgai mammai mierīgs bērns (vislielākās muļķības, patīkams flegmatisku bērnu mammām).

3. Tavas emocijas būs vienādi intensīvas abos virzienos. Cik ļoti priecāsies, tikpat ļoti uzvilksies. Tā nokaitināt kā miesīgs bērns, nespēj neviens cits. Jo no citiem var aiziet, no bērna nē. It īpaši, kad mazs un nevar atstāt bez uzraudzības.
4. Līdz ar nokļūšanu vecāku statusā, tev piešķirs idiotes titulu, visvairāk- ārsti, bet arī visi citi. Katrā bērnkopības jautājumā tu izrādīsies gan briesmīga mamma, gan pareiza- atkarība no vērtētāja. Visiem būs par tevi viedoklis, visi visu par tevi, tavu bērnu un attiecībām zinās labāk, visi par tevi labāk zinās, kā tev bērnu jāaudzina, ko tu dari nepareizi, pat tad, ja tevi ne reizi ar bērnu kopā nebūs redzējuši :D Acīs tev to neteiks vai teiks reti, bet aprunās un tu jutīsi attieksmi caur jautājumiem, piezīmēm, replikām, skatieniem. Nu tas ir tāpat kā būt neprecētai 35 gadu vecumā, bez bērniem un atrasties starp vecām kundzītēm :D

5. Kāda esi tu pati un kādas ir tavas gaidas no mātes lomas? Ir sievietes, kam saikne ar bērnu beidzas līdz ar nabassaites pārgriešanu un viņām ir pilnīgi vienalga kur ir bērns un kas ar viņu notiek. Tās nav nelabvēlīgas ģimenes, tas ir sieviešu tips ar vāju mātes instinktu dažādos sociālos slāņos. Tipiski tās ir mātes, kas aci nepamirkšķinot ieliek bērnu bērnudārzā no gada vecuma. Ir sievietes, kas bērnam grib visu vislabāko un pārspīlē līdz tādai pakāpei, kad bērnam tas kaitē. Piemēram, nevakcinē "netīrās" vakcīnas. Pārējās ir šiem diviem tipiem pa vidu dažādās gradācijās. Jo apzinīgāka esi pēc dabas, jo grūtāk liksies, jo būs vairāk pret sevi dažādu gaidu, piemēram, zīdīšana, emocionālā atsaucība bērna vajadzībām, kvalitatīvi pavadīts laiks, utt. Bezatbildīgākām mammām ir vieglāk- skatās tv, lieto datoru un bērns kaut kur fonā vienkārši ir. Jebkāds- skumjš, priecīgs, noraudājies, nobijies, izmisis- mātei tas neinteresē, tāpēc viss ir forši un ar bērnu- viegli.
6. Bērnu tēma ātri kļūs par tabu tēmu. Dzirdēsi tik daudz šokējošus viedokļus bērnkopībā, ka būs grūti uz citiem raudzīties tāpat kā iepriekš. Piemēram, sist bērnu, utt.
7. Visas grāmatas ir literāri sacerējumi, kam ir visnotaļ maz saistības ar realitāti. Tavi uzticamākie avoti būs citas mammas,

8. Ja veikalā kapeikas neskaiti un budžetu skrupulozi neskaiti un ja pirms algas kontā nesvilpo vējš, bērna izmaksas īpaši nejutīsi. Diviem strādājošiem cilvēkiem (ne par minimālo algu, bet vismaz vidējo) bērns finansiāli nav īpaši jūtams. Dzīves līmenis nekritīsies. Parasti vecāki sāk finansiāli just otro bērnu, bet trešais un pārējie jau ietekmē dzīves līmeni.