Dzīve pirms un pēc bērna

Kā jūsu dzīve izmainījās pirms un pēc bērniņa?

Dzīve ir krietni mainījusies... bet.. uz labo pusi. Man ļoti patīk būt mammai neskatoties uz to, ka tas nav supervienkārši :)
Bērns dzīvē ienes milzu prieku (nu vismaz mūsējā).
Par izdevumiem.. atkarīgs no tā, cik pašiem vēlmes tērēties. Var iztikt ar mazumiņu, bet visi tie ntie gadžeti ir radīti tāpēc, lai atvieglotu dzīvi.
Citi grib dot dārgo kazas maisījumu, vilkt stilīgos japāņu pamperus, sūtīt franču rāpulīšus.. uzreiz tas padarīs ikdienu dārgāku.

nebūs privātās dzīves

Nepiekritīšu.. atkarīgs no mazuļa, palīgiem un pašas mammas. Protams, laika resurss kļūst vērtīgāks un laiku izplānot ir komplicētāk, bet ne neiespējami.

Grūtākais, manuprāt, ir tas, ka bieži vien māmiņas pēc dzemdībām ir samocītas, bet nevar tā kārtīgi atslābināties, jo priekšā ir mazs bērniņš ar savām prasībām.
Bet ar laiku viss smuki saliekas pa plauktiņiem :)

Pirms bērna piedzimšanas tas "starta" komplekts izmaksās pavairāk - rati, gultiņa, pārtinamā virsma, pirmās drēbītes, gultas veļa, segas, pamperpaka, paladziņi, visādi tur sīkumiņi. Jā jārēķinās uz saviem 1000 eiro, pēc tam vēl slimnīcas izdevumi ja tādi būs. Ir jābūt iekrajumiem, bet tam ir laiks sagatavoties 9 mēnešus.
Labas lietas var arī iepirkt andelē, piemēram, nesen čekoju ka Ikea foršu gultiņu pa 50 eiro tirgoja ar visu matracīti, ir lietas kuras labas var nopirkt nepārmaksājot.
Drēbes savam bērnam pirku praktiski visas jaunas, kaut kādus kombjus nopirku lietotus, pārējais bija jauns un bankrotējusi nebiju, vienkārši nepirku dārgos brendus, jo neredzu tam jēgu, izvēlējos pārsvarā HM, Next, Zara un šad tad Reserved ko ieķēru. Tagad ir atvēries Pepco, tur vispār pa kapeikām boģiki un pidžammas, zeķītes, neviens, tici man neviens neievēros ka tava mazā drēbītes ir pa 3 eiro vai par 25 eiro bodijs.

Vārdu sakot, tos 1000 eiro var arī samazināt, izvērtējot par ko vērts maksāt lielu naudu un ko nē. Es te nerakstu par vecākiem kuri bērniem vien ratus pērk pa 1000, tas ir cits stāsts, tā ir katra paša izvēle, un tas nenozīmē ka 1000 eiro ratos izvadāts bērns itr labāk izaudzināts vai laimīgāks!

Man nav pieredzes, kuru komentēt, bet interesē jautājums kā papildinājums diskusijai - vispirms bērns/i un tad karjera vai vispirms karjera un tad bērns/i? Kā jums šķiet?

..vispirms bērns/i un tad karjera vai vispirms karjera un tad bērns/i? Kā jums šķiet?

Kas ir domāts ar karjeru? Darbs vispār kā tāds vai tieši izaugsme darbā/profesijā?...
Kopumā - tas viss atkarīgs no cilvēka un no attiecībām. Kādam tā ir prioritāte un tas ir svarīgi, kādam - nē. Mums savulaik nebija tik principiāli vispirms iegūt savā īpašumā dzīvesvietu, labu darbu, iekrājumus u.tml. Un tikai tad plānot bērnus. Viss bija vienkāršāk. Dzīvojām dzīvi, studējām, atradām parastus darbus pēc studijām, apprecējāmies, noīrējām atsevišķu no vecākiem dzīvokli, un pēc dažiem gadiem sākām plānot bērnu. Neko nesarežģijām šajā ziņā, neko daudz negaidījām, viss tāpat nāca pakāpeniski pats un bērns tam nekādā veidā netraucēja. Tāpēc neredzējām iemeslu kaut ko atlikt.

Man ir sapirkts viss MaijaGardi minētais, izmaksāja ap 700 eiro. Dārgākais- rati (nepilnu gadu lietoti, atradu Andelē) pa 300. Varētu arī samazināt to summu, biju apskatīt arī ļoti ņemamus ratus pa 180.

Man sanāca kādi 1000 eiro, ratus iegādājos apmēram 500 ar kapeikām ratus, rati 2in1 un atsevišķi autobeņķi, pārdevu visu pec tam krietni lētāk, gadu lietotus par 280 eiro. Gulta, matracis, kumode ar pārtinamo virsmu, gultas lietas man izmaksāja 270 eiro, un tad tur visi pārējie sīkumi drēbes, vēl viskas. Bet nu to summu var samazināt, ka saku ja nopirktu ratus pa tiem 280, pārdevu tiešām ļoti labā stāvoklī, un gultu nopirktu tādu Ikea no andeles par 50 eiro nevis par 150, var to summu samazināt.
Trūcīgi cilvēki praktiski vispār neko nepērk, visu pa velti dabū biedrībās.

SS.lv tūkstoš vērtie rati kā Bugaboo un Cybex Priam maksā pat 500 eiro, takā neviens pakaļ neskries ka neesi nopirkusi pa 1000, manuprāt, tas tikai latviešiem ļoti svarīgi izskatīties šikāk kā ir.

Man loti patiik ,ka manas kaiminienes mainaas gan ar dreebiiteem,ratiniem utt.Beerni tik aatri aug,te tiesaam jaasaka-neviens pat neieveero,kaada firma,nefirma!

Lv ari daudzi mainas,vai taoat atdis visu berniem
.tads brinums nav tikai pie jums! Mums ari humpalas turgo bernu drebes piem. Un pikns ss.lc ,atverskapi un etc ar lietotam bernu mantam letam.

Es priecājos, ka sievietes arvien aktīvāk interneta vidē stāsta par savu pieredzi ar bērniem - ne tikai labo, bet arī tīro un neizskaistināto realitāti. (l) Gan interesanti, gan pamācoši. Savādāk jau man agrāk likās, ka bērns - tīra laime, kura ieguldījumus un naudu neprasa. Kur nu vēl arguments - "pat kara laikā taču bērni dzima".
Bet pati esmu sapratusi vairāku gadu laikā, ka - es bērnus nevēlos - neesmu ne sponsors, ne skolotāja.

mums bija bērnu rati ar hibrīdmotoru un navigācijas paketi. kādi 15000.

Ir grūti paredzēt, kā Tava dzīve mainīsies, bet piekrītu par spontanitāti - tās noteikti būs daudz mazāk. Man šobrīd mājās ir divus mēnešus veci dvīnīši (jā, vienmēr var gadīties arī dvīņi :-D ), laika nav gandrīz nekam, kaut gan vīrs ļoti palīdz. Dzīvoju ārzemēs, un gan mani, gan vīra vecāki dzīvo citās valstīs, līdz ar to palīgu uz vietas nav. Mazie arī mokās ar kolikām, turklāt kā viens beidz raudāt, tā otrs sāk, nemaz nerunājot par brīžiem, kad abiem vajag manās rokās tikt vienlaicīgi, jo visur citur ir jābļauj. Ir nogurums loģiski, tomēr daba ir tā iekārtojusi, ka mamma var ar to tikt galā. Kaut kur tikt ir grūti, jo, kamēr abus saģērbj un visu sapako, paiet daudz laika un pati jau esi nogurusi, bet visu, protams, var saplānot un izdarīt, vienkārši tas ir grūtāk un daudz laikietilpīgāk.

Izlasīju visu, visu. Lasot kampanella komentāru - vārds vārdā par mani/mums! Un secinājums viens - nav tik traki un grūti, ja visam pieiet ar mieru un blakus ir tētis! Tieši TĒTIS, nevis vnk vīrietis. Ja viņam tas klikšķis ir, viņš veiksmīgi "piedzemdē", izjūt to savu vietu bērna dzīvē, tad ir perfekti. Mums jau ir divas meitas, lielajai 3,5gadi, mazajai 4,5mēneši. Viss labi. Jo ja kaut mazliet man ir grūti, tētis uzreiz pieslēdzas. Paauklē abas, savåc lielo un dodas piedzīvojumos, palaiž mani visur kur. Jā, viņam ir pilnas slodzes darbs, bet kā jau tika minēts, neviens nestrādā taču 24/7...
Par izmaksām - atkarīgs no prioritātēm. Pirmajai meitai no lielās dekrēta naudas sapirku kārtīgu ratu komplektu ap 500€, gultiņu pa 80€, visādi citi sīkumi ap 200€. Ratus un gultiņu vienmēr var atrast stipri lētāk. Lietots, tieši bēbīšiem, ne vienmēr nozīmē noliwtots, jo to lietotāji traki ātri izaug no visa. Mazā guľ tai pat gultiņā un ratos, bet tad attiecīgi vairāk naudas iztērēju drēbītės, maziem remontdarbiem. Drēbītes - ar draudzenēm nu jau paliels vairāku kastu drēbju komplekts iet uz riņķi, viss tiek nepārtraukti papildināts, novalkātais izmests, traki nestilīgais atdots labdarībai. Tie mazie tik åtri izaug, ka katram izmēram paspēju uzvilkt labi, ja 1/3 no visa. Ir miljons lietas, bez kā var iztikt - kameras, bounceri, pārtiņamās virsmas, visādi gadžeti un dārgi grabuļi. Tu jau vari pirkt to superattīstošo plastmasas mantu pa 50€ no Fishwr Price, tāpat tas pusotrgadnieks izlems, ka interesantāks ir burkāns, kuram, redz, ir izaugušas divas kājiņas un mamma ieskrāpējusi sejiņu. :-D

Vasja mēs gandrīz nevienu grabuli nenopirkām, visus sadāvināja, un nav jau slikti ka uzdāvina, bet ja patin filmu, tad piesledzot nedaudz radošumu bernam var uztapināt interesantāku pētniecības materiālu. Mans vismaz vienmēr bija dzīvā interesē par sadzīviskām lietām - karotītēm, makaronu un zirņu pudelītēm, mazām bļodiņām, trauciņiem utt. Vēl varētu kādus koka variantus iepirkt, tagad ir interesants bērnu veikals vaļā Mr.Bunny shop , cenas gan samerā augstas.
Iztikām arī bez babybounceriem, karuseļiem utm., bet ja nu akūti vajadzēs, tad gan jau sametīsies un nopirksi.

Jup, jup. Vēl burciņas, salmiņi, dažāda izmēra plastmasas trauciņi. Kastaņi, zīles, akmentiņi... Un stūris Mr Bunny + Muki ir superīgi veikali mantām un dāvanām, bet jā - f***ing dārgi.

Ļoti interesanta tēma. Pat sameklēju brilles, lai varu nokomentēt :-D
Esmu mamma 2 meitiņām. 4 un (tulīt jau)2 gadus vecām freilenēm.
Kā ir mainījusies mana dzīve? Protams, ka ir.
Viegli nav, nepavisam. Un, kas kuram ir viegli vai grūti. Viss jau sākas ar grūtniecību un psiholoģisko noturību.
Ar pirmo gāju uz lekcijām, kad viņa bija vēl vederā, rakstīju maģistru, kad gulēja blakus šūpulītī un aizstāvēju darbu , kad lielajai bija 8 mēneši. Neesmu ņēmusi ne akadēmisko, ne padevusies. Grūtniecība bija ļoti viegla un harmoniska, dzemdības bija trakas, bet tas viss pārdzīvojams, bet pēc gada salūzu, tad neplānoti paliku otrreiz stāvoklī un jau no pašas pirmās grūtniecības uzzināšanas dienas bija mega smagi ar entajām reizēm slimnīcā, un psiholoģiski grūti visu pārdzīvot, dzemdības un bēbis tik foršs un mierīgs. Es biju pati sev lielākais ienaidnieks un vēl pēc gada salūzu pavisam un galīgi.
KO es ar to gribu pateikt, ka bēbju lietas bija fufelis (bija paveicies) un ārā arī tiku, bet pašai bija smagi, un visi dzīves notikumi sakrita visi vienā reizē.
Tagad esmu uz strīpas ir ok. Un viņas ir tik foršas. Pilnīgi prieks, un es pieņemu smago mācību stundu, jo viss, kas mūs enoga;ina, padara mūs stiprākus. Beeet ir vajadzīga ļoti stipra un spečīga atbalsta komanda, ne tikai bērnus pieskatot, bet arī psihologiski, jo ārējās lietas jau redzam, bērnus pieksatīt, pamperus nomainīt, u.t.t., bet kas darās otram dvēselē nezinām, un neieklausāmies.
Vienu esmu sapratusi, ka es neesmu mājas cilvēs, esmu karjerists, un darbs man ir
loooti svarīgs.
Es laikam ne par to praktikso, bet par psiholoģisko pusi, jo tam arī ir jābūt gatava, ka vari salūzt, galvenais neielaist.

Es biju pati sev lielākais ienaidnieks un vēl pēc gada salūzu pavisam un galīgi.

Kā izpaudās Tava salūšana un ar ko tas bija saistīts? Ko nespēji vai nevarēji pārdzīvot, ka šajā laikā Tev bija vairāki lūzuma punkti un vai tie bija par vienu un to pašu?

Man kaut kā liekas grūtāks periods pēc zīdaiņa perioda nekā tieši zīdaiņa periods. Ap gadu bērns sāk staigāt un tad tik sākas - kāda tur kafijas dzeršana ar draudzenēm, jājož pakaļ, lai kaut kur neielien, kaut ko mutē neiebāž, kaut ko neuzgāž utt. Tad seko bērnu dārza adaptēšanās periods, kas var ievilkties līdz pat skolai - slimošanas, rīta cīkstēšanas, bērnu dārza histērijas utt. Nu un tad ap 1.klasi uz brīdi iestājas atslābums līdz pusaudžu gadiem :-D