Visādi var būt, gan pontojoši ļaudis, ielas meičas vai puikas, kas maz var izturēt, gan it kā baltrocīgas personas, kas var izturēt tik daudz, ka sapnī neticētu.
Viens batrocītis, labi, nodarbojās gan savulaik ar svariem nodarbojās, pēc ğimenes biznesa neveiksmes aizvācās uz ārzemēm kopā ar senčiem, viņiem tagad ir akmeņkaļu bizness. Ar rociņām arī darbojās, bet jaunības gados bija it kā snobisms, tomēr kombinācijā ar spēju izturēt ļoti daudz ne tikai fiziski vien.
Jauniešiem, nezinu, manuprāt vispirms noder, ja kaut kas ko šie prot paveikt, tiek novērtēts no real life klientiem, darba devēja.
Manā jaunībā auklēšanās ar jaunatni nebija, visādas pieredzes pāri dajebkādai izglītībai un ņirgšana par sūda ( vismaz pusgada ieraksta nodokļu grām vienā iestādē ) neesamību, liels jaunatnes skaits, salīdzinot ar šodienu. Tolaik bija mazvērtīgi nekam nederīgie, vienalga kāda izglītība, ja blata liela nebija, tagad auklējami un appuišojami/apmeitojami ar visādu fondu gudrību stimulēti jaunības nāktone, kurai skalo prātus ar ideoloğiju. Kaut reāli daudzi ir adekvāti, pieticīgi un labprāt būtu čakli, ja vāvuļošanas vietā būtu reāla vajadzība pēc tā, ko viņi prot.
To, ka jaunieši neko nejēdzot, jo neesot pieredzes ( starp citu, attiecas arī uz pārkvalificētajiem ), nereti klārē kadri, kuri nav spējīgi kaut 50% tā paša Ofisa pilnās paketes iespējas izmantot, kaut augstākā un 10 gadu pieredze esot. Aha, tikai iedot normālu, netriviālu uzdevumu un pēc 24 h paprasīt rezultātu atrādīt.
54
