Man vēl bērnu pašai nav, bet esmu daudz iemācījusies no citu cilveku pieredzes (gan ko darīt, gan ko nedarīt) un arī ekspertiem. Protams, saprotu, ka manu viedokli var arī neuzklausīt, bet tomēr padalīšos.
Uzskatu, ka ar krūti barot vajag vienmēr, ja tikai ir iespēja. Dažām sievietēm nesanāk un tur var būt dažādi iemesli, un neuzskatu, ka mammām jājūtās tā itkā viņas ko nelabu izdarījušas, ja nevar barot ar krūti un ir jālieto aizstājēji. Bet ja var, tad nekā labaka bērnam par mātes pienu gluži vienkārši nebūs. Piens pat būs savādāks, ja bērns ir slims, no bērna siekalām mūsu ķermeņi var noteikt, ja vajag kaut ko vairāk ražot, kaut ko mazāk, un piens pielāgojas mazulim. Ja rūp bērna veselība, tad jācenšās būtu vienmēr. Ja sāp (ko esmu dzirdējusi), tad uzskatu, ka būtu jamēģina ar pumpi pumpēt un barot ar pudelīti. Ja maz piens tiek ražots, tad var pienu cik nu ir, tad aizstājējus, lai nav tā, ka bērns izsalcis un nesaņem uzturvielas, kas nepieciešamas. Aizstājēji ir speciāli ražoti zīdaiņu barošanai un teorētiski tur ir viss, ko vajag. Bet mātes piens ir veselīgāks un dod lielāku labumu. It īpaši tas pirmais, dzeltrenais. Mes nododam ļoti daudz imunitātes bērnam tieši ar mātes pienu. Tas pasargā viņus visu dzīvi.
Krūšu izskatu es nekad paqt neapsvērtu. Es saprotu, ka ir sievietes, kurām tas ir svarīgi, jo ir kādi kompleksi. Man arī ir, man viņas sašļukušas dēļ mana liekā svara. Būtu ideālas-tik un tā būtu pie vienas vietas, kas ar viņām notiek. Jāredz taču tikai 1 cilvēkam (vismaz manā gadījumā), un ja viņam nepatīk, tās ir viņa problēmas, ne manas.