Agrāk ļoti negaršoja, bet tagad pat ļoti - vinegrets, ķirbis, arbūzi (šobrīd vasarā tos varu ēst visu ēdienreižu vietā, ar piebildi, ka nogatavojušies, saldi). Nekad nebiju sajūsmā par zivīm, bet pēdējos gadus 10 tomēr ēdu ik pa laikam, lasis un dorada pat salīdzinoši garšo. Pašai par brīnumu, drausmīgi garšo speķis, kaut bērnībā pat skatīties uz tā pusi nevarēju, - bet tikai tāds kā ukraiņiem, pilnībā balts, vēlams ar ķiplokiem (l)
Joprojām negaršo un pati nevēlos mēģināt apēst olīvas, medu, piena zupu, treknu cūkgaļu, jēra gaļu, jebkurus kazas piena izstrādājumus, sarkanos un melnos ikrus, mīdijas, astoņkājus (īsāk sakot, gandrīz visas jūras veltes, izņemot garneles un vēžveidīgos).
No ēdieniem, kurus pagaršoju jau būdama pieaugusi un tā arī nespēju “sadraudzēties” līdz šim, varētu pieminēt austeres un čia sēklas - šos jau iedomājoties vien, paliek nelabi (s):-D
Laikam vieglāk nosaukt lietas, ko es ēdu, diemžēl esmu visai izvēlīga :-D